Roka

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par locekļiem. Par citām jēdziena roka nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Roka
Detaļas
Identifikatori
Latīņu Membrum superius liberum
Anatomiskā terminoloģija

Roka ir cilvēka un dažu dzīvnieku augšējais brīvais loceklis no pleca līdz plaukstai. Cilvēkam ir divas rokas, ko izmanto, lai apietos ar dažādiem priekšmetiem.

Cilvēka rokas ir pārveidojušies priekšējie locekļi, kas, pateicoties tam, ka cilvēki stāv vertikāli, ir kļuvušas par savdabīgiem satveršanas orgāniem un ir pielāgojušās izpildīt dažādas, darbam nepieciešamas smalkas kustības — tāpēc roku kauli ir smalkāki un vieglāki kā apakšēju locekļu — kāju — kauli un savienojas savā starpā ar kustīgākiem savienojumiem. Īpaša ir arī supinācija un pronācija (spieķa kaula griešanās ap elkoņa kaulu, mainot plaukstas novietojumu augšup vai lejup). Bez kustīguma locītavās rokas kustības brīvība ir atkarīga arī no plecu joslas — atslēgas kaula un lāpstiņas.

Cilvēka rokas anatomija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Cilvēku roku kaulu shematisks izvietojums.

Cilvēka roka sastāv no 30 kauliem, locītavām, muskuļiem, nerviem un asinsvadiem. Roku veido:

Kauli un locītavas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kauli, kas piedalās rokas skeleta veidošanā:

Augšdelmos

Apakšdelmos

Plaukstā

Šie kauli piedalās pleca, elkoņa, plaukstas locītavu veidošanā.

Muskuļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rokas muskuļus iedala:

Augšdelma muskuļus iedala priekšējās un mugurējās grupas muskuļos, no kuriem nozīmīgākie ir bicepss un tricepss, apakšdelma muskuļus iedala priekšējā, mugurējā un laterālajā grupā, bet plaukstai ir tikai priekšējās grupas muskuļi.