Augstākie šaurdeguna pērtiķi un cilvēks

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Augstākie šaurdeguna pērtiķi un cilvēks
Hominoidea (Gray, 1825)
Šimpanze (Pan troglodytes)
Šimpanze (Pan troglodytes)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Zīdītāji (Mammalia)
Kārta Primāti (Primates)
Apakškārta Sausdeguna pērtiķi (Haplorrhini)
Infrakārta Augstākie primāti (Simiiformes)
Sīkkārta Vecās pasaules pērtiķi un cilvēks (Catarrhini)
Virsdzimta Augstākie šaurdeguna pērtiķi un cilvēks (Hominoidea)
Iedalījums

2 mūsdienās dzīvojošas dzimtas:

Augstākie šaurdeguna pērtiķi un cilvēks jeb hominoīdi (Hominoidea) ir Vecās pasaules pērtiķu un cilvēka sīkkārtas (Catarrhini) virsdzimta, kas apvieno 2 mūsdienās dzīvojošas dzimtas (gibonus un cilvēkpērtiķus, cilvēkus ieskaitot) un vairākas izmirušas dzimtas. Visām šīs grupas sugām ir raksturīgi, ka tām nav astes, un, izņemot cilvēkus un gorillas, pārējās sugas ir veiklas kokos kāpējas.

Augstāko šaurdeguna pērtiķu sugas savvaļā dzīvo vai nu Āfrikā, vai Dienvidaustrumāzijā. Lielākā daļa sugu, izņemot cilvēkus, mājo tropiskajos mežos, lai gan šimpanzes dzīvo arī savannā, toties cilvēki piemērojušies dzīvot jebkādās sauszemes biomās, sākot ar polārajiem apstākļiem un beidzot ar tuksnešiem un tropu lietusmežiem. Gandrīz visas augstāko šaurdeguna pērtiķu sugas, izņemot cilvēkus, ir apdraudētas un to izdzīvošana kritiska. Galvenais apdraudējums ir dzīves telpas zaudēšana (tropisko mežu izciršana), paplašinoties cilvēku saimnieciskajai darbībai, kā arī malumedniecība.

Izskats un īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Orangutans ir lielākais kokos dzīvojošais dzīvnieks pasaulē

Augstākie šaurdeguna pērtiķi ir lielākie no visiem primātiem, turklāt orangutans ir lielākais kokos dzīvojošais dzīvnieks. Mazākie virsdzimā ir giboni. Visas gibonu sugas ir mazākas par cilvēkpērtiķiem. Lielākais no giboniem ir siamangs (Symphalangus syndactylus), kura svars var sasniegt 14 kg.[1], toties mazākais cilvēkpērtiķis ir bonobo (Pan paniscus), kura mātīte sver 30 kg.[2] Lielākās virsdzimtā ir gorillas, kas vidēji sver 140 - 160 kg,[3][4] bet var būt arī smagāki indivīdi, sasniedzot 220 kg.[5]

Atšķirības no zemākajiem šaurdeguna pērtiķiem[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Augstākajiem šaurdeguna pērtiķiem nav astes, toties lielākajai daļai zemāko šaurdeguna pērtiķu ir aste, kuru tie lieto līdzsvara noturēšanai. Lielākā daļa augstāko šaurdeguna pērtiķu ir lielāki augumā, izņemot gibonus, kas ir mazāki par dažiem zemākajiem šaurdeguna pērtiķiem. Pēdējie lielāko daļu dzīves pavada kokos. Augstāko šaurdeguna pērtiķu inteliģence, neņemot vērā cilvēkus, ir augstāka nekā zemākajiem šaurdeguna pērtiķiem, kuriem ir primitīvāka smadzeņu uzbūve.[6]

Uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No primātiem inteliģentākās sugas skaitās augstākie šaurdeguna pērtiķi, bet cilvēkpērtiķu dzimta (Hominidae), neņemot vērā cilvēkus, visinteliģentākā no visām primātu dzimtām. To galvenā atšķirība ir spēja lietot un izveidot darba rīkus, spēja rast risinājumus nebijušām situācijām, kā arī spēja lietot zīmju valodu.[7]

Barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Augstākie šaurdeguna pērtiķi ir veģetārieši vai visēdāji. Tie barojas ar dažādu augu barību, piemēram, koku lapām, riekstiem, augļiem, dažādām sēklām. Lielākā daļa sugu barojs arī ar dzīvnieku izcelsmes barību, kuru tie iegūst medījot vai atņemot citiem (cilvēku gadījumā dzīvnieki apēšanai pamatā tiek speciāli audzēti).

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]