Augstais gaiļpiesis

Vikipēdijas lapa
Augstais gaiļpiesis
Delphinium elatum L., 1753
Augstais gaiļpiesis (Delphinium elatum)
Augstais gaiļpiesis (Delphinium elatum)
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseDivdīgļlapji (Magnoliopsida)
RindaGundegu rinda (Ranunculales)
DzimtaGundegu dzimta (Ranunculaceae)
ĢintsGaiļpieši (Delphinium)
SugaAugstais gaiļpiesis (Delphinnium elatum)
Sinonīmi
Augstais gaiļpiesis Vikikrātuvē

Augstais gaiļpiesis, arī augstais zilausis (Delphinium elatum) ir daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs.[1][2][3][4]

Dažkārt tautas valodā un arī presē par "gaiļpiesi" vai "gaiļpiesīti" dēvē gaiļbiksītes, kuru dzeltenie puduri vietām grezno pavasara košo zāles zaļumu. Taču augstais zilausis ir ļoti indīgs un, jaucot šo abu augu nosaukumus, reizēm arī zāļu tējām un salātiem noderīgās gaiļbiksītes uzskata kā pārtikā nelietojamu augu.

Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Augstums 1 — 2 m. Stublājs stāvs, dobs, kails vai apakšdaļa klāts ar retiem, uz leju noliektiem matiņiem. Stublāja augšdaļa ar nedaudziem īsiem zariem. Lapas kātainas, staraini šķeltas 3 — 7 daļās, uz stublāja pamīšus. Saknenis īss, ļoti spēcīgi veidots.

Ziedu krāsu variē no gaiši līdz tumši zilai. Izaudzētas dažādas šķirnes arī violetiem, baltiem un pildītiem ziediem. Ziedi sakārtoti garos ķekaros uz stublāja un zaru galos. Kauslapas 5, no tām augšējā veido garu piesi. Vainaglapas 4, no kurām augšējās divas veido piešus, bet apakšējās 2 ir brīvas, iegarenas.

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Suga izplatīta Eiropas daļas mežu joslā līdz Francijai rietumu virzienā un Serbijai dienvidos, Sibīrijas austrumos, Kazahstānā, Kirgizstānā, Siņdzjanas reģionā un Mongolijas ziemeļos.[4]

Izplatība Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā ļoti reti; lielākās populācijas Ogres un Lobes upju krastos, galvenokārt palienes baltalksnājos, arī skrajos, jauktos bērzu un priežu mežos, mežmalās, klajumos. Vietām pārgājis savvaļā. Zied jūnijā un jūlijā.[1]

Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ilgi ziedošs krāšņumaugs. Gaiļpiesis ir indīgs, sevišķi jaunākie augi.

Galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Latvijas PSR Flora II. Prof. Dr. P. Galenieka redakcijā. Latvijas Valsts izdevniecība. Rīgā 1955.