Augusts III Saksis

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Augusts III Saksis
August III Sas
Friedrich August II.
King Augustus III of Poland.jpg
Tituls Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs
Pie varas 1734. gads - 1763. gads
Priekšgājējs Staņislavs Leščiņskis
(Stanisław Leszczyński)
Pēctecis Staņislavs Poņatovskis
(Stanisław August Poniatowski)
Tituls Saksijas kūrfirsts
(kā Frīdrihs Augusts II)
Pie varas 1734. gads - 1763. gads
Priekšgājējs Frīdrihs Augusts I
(Friedrich August I.)
Pēctecis Frīdrihs Kristiāns
(Friedrich Christian)
Dinastija Vetīnu dinastija
Tēvs Augusts II Stiprais
(Johann Georg IV)
Māte Kristiāna Eberhardīne
(Christiane Eberhardine)
Sieva Marija Jozefa
(Maria Josepha von Habsburg)
Bērni Frīdrihs Augusts
(Friedrich August), miris jauns
Jozefs Augusts
Joseph August), miris jauns
Frīdrihs Kristiāns
(Friedrich Christian), Saksijas kūrfirsts
Marija Amālija
(Maria Amalia), Spānijas karaliene
Marija Margareta,
(Maria Margareta), mirusi jauna
Marija Anna Sofija
(Maria Anna Sophie), Bavārijas kūrfirste
Francs Ksavers
(Franz Xaver), Saksijas princis
Marija Jozefa
(Maria Josepha), Francijas dofine
Kārlis Kristians Jozefs
(Karl Christian Joseph), Kurzemes hercogs
Marija Kristīne
(Maria Christina)
Alberts (Albert), Tešenas hercogs
Klemens Venčelavs
(Clemens Wenzeslaus), Trīras arhibīskpas
Marija Kunigunde
(Maria Kunigunde)
Dzimis 1696. gada 17. oktobrī
Drēzdene, Flag of Electoral Saxony.svg Saksijas kūrfirste
(tagad Karogs: Vācija Vācija)
Miris 1763. gada 5. oktobrī
Drēzdene, Flag of Electoral Saxony.svg Saksijas kūrfirste
(tagad Karogs: Vācija Vācija)
Apglabāts Galma baznīca, Drēzdene

Augusts III Saksis (poļu: August III Sas, lietuviešu: Augustas III, baltkrievu: Аўгуст Саксонскі, vācu: August III.; dzimis 1696. gada 17. oktobrī, miris 1763. gada 5. oktobrī) bija Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī Saksijas kūrfirsts (kā Frīdrihs Augusts II (vācu: Friedrich August II.)) no 1734. līdz 1763. gadam. Polijas karaļa Augusta II Stiprā vienīgais leģitīmais dēls. Pēc tēva nāves par Polijas karali uz īsu brīdi kļuva Staņislavs Leščiņskis, tomēr Polijas mantojuma kara rezultātā ar Krievijas un Austrijas atbalstu par karali kļuva Augusts III.

Pilns tituls[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kā Polijas karalis Augusts III svarīgākos valsts dokumentus cita starpā parakstīja kā "Livonijas lielhercogs", kas norādīja uz to, ka arī pēc Livonijas ziemeļu daļas zaudēšanas krieviem, viņš pretendēja uz šo pārmantojamo titulu:

"Augusts Trešais, no Dieva žēlastības Polijas karalis, Lietuvas, Krievijas, Prūsijas, Mazovijas, Žemaitijas, Kijevas, Volīnijas, Podolijas, Podlahijas Livonijas,Smoļenskas, Severijas un Čerņigovas lielhercogs, kā arī mantotais Saksijas hercogs un kūrfirsts."

(Augustus tertius, Dei gratia rex Poloniae, magnus dux Lithuaniæ, Russiæ, Prussiæ, Masoviæ, Samogitiæ, Kijoviæ, Volhiniæ, Podoliæ, Podlachiæ, Livoniæ, Smolensciæ, Severiæ, Czerniechoviæque, nec non hæreditarius dux Saxoniæ et princeps elector.)[1]

Dzīvesgājums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Augusts III lielāko dzīves daļu pavadīja dzimtajā Drēzdenē, attīstīdams celtniecību, mākslu, kultūru un piedalīdamies izklaides pasākumos. Žečpospoļitā tajā laikā pieauga ārvalstu ietekme, kā arī savstarpējā cīņa starp ietekmīgajām Potocku un Čartoriku ģimenēm, bet karaļa uzticības persona Heinrihs fon Brīls baudīja gandrīz diktatora pilnvaras.

Pēc Augusta III nāves viņa vecākais dēls kļuva par Saksijas kūrfirtstu, bet Žečpospoļitā 1764. gada 7. septembrī apvērsuma rezultātā ar Čartorisku un Krievijas atbalstu par karali ievēlēja, kā vēlāk izrādījās, pēdējo Polijas karali un Lietuvas lielkņazu Staņislavu Poņatovski.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Priekštecis:
Staņislavs Leščiņskis
Polijas karalis
1734. - 1763.
Pēctecis:
Staņislavs Poņatovskis
Priekštecis:
Staņislavs Leščiņskis
Lietuvas lielkņazs
1734. - 1763.
Pēctecis:
Staņislavs Poņatovskis
Priekštecis:
Frīdrihs Augusts I
Saksijas kūrfirsts
kā Frīdrihs Augusts II

1734. - 1763.
Pēctecis:
Frīdrihs Kristiāns