Augusts III Saksis

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Augusts III Saksis
August III Sas
Friedrich August II.
King Augustus III of Poland.jpg
Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs
Amatā
1734. gads — 1763. gads
Priekštecis Staņislavs Leščiņskis
Pēctecis Staņislavs Poņatovskis
Saksijas kūrfirsts
(kā Frīdrihs Augusts II)
Amatā
1733. gads — 1763. gads
Priekštecis Frīdrihs Augusts I
Pēctecis Frīdrihs Kristiāns

Dzimšanas dati 1696. gada 17. oktobrī
Drēzdene, Saksijas kūrfirste
(Saksija, Karogs: Vācija Vācija)
Miršanas dati 1763. gada 5. oktobrī
Drēzdene, Saksijas kūrfirste
(Saksija, Karogs: Vācija Vācija)
Apglabāts Drēzdenes katedrāle, Drēzdene, Karogs: Vācija Vācija
Dinastija Vetīnu dinastija
Tēvs Augusts II Stiprais
Māte Brandenburgas-Baireitas Kristiāne Eberhardīne
Dzīvesbiedrs(-e) Austrijas Marija Jozefa
Bērni 15 bērni, to skaitā Frīdrihs Kristiāns, Saksijas Marija Amālija, Saksijas Marija Anna Sofija, Francis Ksavjers, Saksijas Marija Jozefa, Kārlis Kristians Jozefs (Kurzemes hercogs), Alberts Kazimirs
Reliģija luterisms, vēlāk katolisms
Paraksts Signature of August III of Poland.PNG

Augusts III Saksis (poļu: August III Sas, lietuviešu: Augustas III, baltkrievu: Аўгуст Саксонскі, vācu: August III.; dzimis 1696. gada 17. oktobrī, miris 1763. gada 5. oktobrī) bija Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī Saksijas kūrfirsts (kā Frīdrihs Augusts II (vācu: Friedrich August II.)) no 1734. līdz 1763. gadam. Polijas karaļa Augusta II Stiprā vienīgais leģitīmais dēls. Pēc tēva nāves par Polijas karali uz īsu brīdi kļuva Staņislavs Leščiņskis, tomēr Polijas mantojuma kara rezultātā ar Krievijas un Austrijas atbalstu par karali kļuva Augusts III.

Pilns tituls[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kā Polijas karalis Augusts III svarīgākos valsts dokumentus cita starpā parakstīja kā "Livonijas lielhercogs", kas norādīja uz to, ka arī pēc Livonijas ziemeļu daļas zaudēšanas krieviem, viņš pretendēja uz šo pārmantojamo titulu:

"Augusts Trešais, no Dieva žēlastības Polijas karalis, Lietuvas, Krievijas, Prūsijas, Mazovijas, Žemaitijas, Kijevas, Volīnijas, Podolijas, Podlahijas Livonijas,Smoļenskas, Severijas un Čerņigovas lielhercogs, kā arī mantotais Saksijas hercogs un kūrfirsts."

(Augustus tertius, Dei gratia rex Poloniae, magnus dux Lithuaniæ, Russiæ, Prussiæ, Masoviæ, Samogitiæ, Kijoviæ, Volhiniæ, Podoliæ, Podlachiæ, Livoniæ, Smolensciæ, Severiæ, Czerniechoviæque, nec non hæreditarius dux Saxoniæ et princeps elector.)[1]

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Augusts III lielāko dzīves daļu pavadīja dzimtajā Drēzdenē, attīstīdams celtniecību, mākslu, kultūru un piedalīdamies izklaides pasākumos. Žečpospoļitā tajā laikā pieauga ārvalstu ietekme, kā arī savstarpējā cīņa starp ietekmīgajām Potocku un Čartoriku ģimenēm, bet karaļa uzticības persona Heinrihs fon Brīls baudīja gandrīz diktatora pilnvaras.

Pēc Augusta III nāves viņa vecākais dēls kļuva par Saksijas kūrfirtstu, bet Žečpospoļitā 1764. gada 7. septembrī apvērsuma rezultātā ar Čartorisku un Krievijas atbalstu par karali ievēlēja, kā vēlāk izrādījās, pēdējo Polijas karali un Lietuvas lielkņazu Staņislavu Poņatovski.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Priekštecis:
Staņislavs Leščiņskis
Polijas karalis
1734. - 1763.
Pēctecis:
Staņislavs Poņatovskis
Priekštecis:
Staņislavs Leščiņskis
Lietuvas lielkņazs
1734. - 1763.
Pēctecis:
Staņislavs Poņatovskis
Priekštecis:
Frīdrihs Augusts I
Saksijas kūrfirsts
kā Frīdrihs Augusts II

1734. - 1763.
Pēctecis:
Frīdrihs Kristiāns