Augusts III Saksis
 |
|
| Tituls | Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs |
| Pie varas | 1734. gads - 1763. gads |
| Priekšgājējs | Staņislavs Leščiņskis (Stanisław Leszczyński) |
| Pēctecis | Staņislavs Poņatovskis (Stanisław August Poniatowski) |
| Tituls | Saksijas kūrfirsts (kā Frīdrihs Augusts II) |
| Pie varas | 1734. gads - 1763. gads |
| Priekšgājējs | Frīdrihs Augusts I (Friedrich August I.) |
| Pēctecis | Frīdrihs Kristiāns (Friedrich Christian) |
| Dinastija | Vetīnu dinastija |
| Tēvs | Augusts II Stiprais (Johann Georg IV) |
| Māte | Kristiāna Eberhardīne (Christiane Eberhardine) |
| Sieva | Marija Jozefa (Maria Josepha von Habsburg) |
| Bērni | Frīdrihs Augusts (Friedrich August), miris jauns Jozefs Augusts Joseph August), miris jauns Frīdrihs Kristiāns (Friedrich Christian), Saksijas kūrfirsts Marija Amālija (Maria Amalia), Spānijas karaliene Marija Margareta, (Maria Margareta), mirusi jauna Marija Anna Sofija (Maria Anna Sophie), Bavārijas kūrfirste Francs Ksavers (Franz Xaver), Saksijas princis Marija Jozefa (Maria Josepha), Francijas dofine Kārlis Kristians Jozefs (Karl Christian Joseph), Kurzemes hercogs Marija Kristīne (Maria Christina) Alberts (Albert), Tešenas hercogs Klemens Venčelavs (Clemens Wenzeslaus), Trīras arhibīskpas Marija Kunigunde (Maria Kunigunde) |
| Dzimis | 1696. gada 17. oktobrī Drēzdene,  Saksijas kūrfirste(tagad  Vācija) |
| Miris | 1763. gada 5. oktobrī Drēzdene, Saksijas kūrfirste(tagad Vācija) |
| Apglabāts | Galma baznīca, Drēzdene |
Augusts III Saksis (poļu: August III Sas, lietuviešu: Augustas III, baltkrievu: Аўгуст Саксонскі, vācu: August III.; dzimis 1696. gada 17. oktobrī, miris 1763. gada 5. oktobrī) bija Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī Saksijas kūrfirsts (kā Frīdrihs Augusts II (vācu: Friedrich August II.)) no 1734. līdz 1763. gadam. Polijas karaļa Augusta II Stiprā vienīgais leģitīmais dēls. Pēc tēva nāves par Polijas karali uz īsu brīdi kļuva Staņislavs Leščiņskis, tomēr Polijas mantojuma kara rezultātā ar Krievijas un Austrijas atbalstu par karali kļuva Augusts III.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Pilns tituls
Kā Polijas karalis Augusts III svarīgākos valsts dokumentus cita starpā parakstīja kā "Livonijas lielhercogs", kas norādīja uz to, ka arī pēc Livonijas ziemeļu daļas zaudēšanas krieviem, viņš pretendēja uz šo pārmantojamo titulu:
"Augusts Trešais, no Dieva žēlastības Polijas karalis, Lietuvas, Krievijas, Prūsijas, Mazovijas, Žemaitijas, Kijevas, Volīnijas, Podolijas, Podlahijas Livonijas,Smoļenskas, Severijas un Čerņigovas lielhercogs, kā arī mantotais Saksijas hercogs un kūrfirsts."
(Augustus tertius, Dei gratia rex Poloniae, magnus dux Lithuaniæ, Russiæ, Prussiæ, Masoviæ, Samogitiæ, Kijoviæ, Volhiniæ, Podoliæ, Podlachiæ, Livoniæ, Smolensciæ, Severiæ, Czerniechoviæque, nec non hæreditarius dux Saxoniæ et princeps elector.)[1]
[izmainīt šo sadaļu] Dzīvesgājums
Augusts III lielāko dzīves daļu pavadīja dzimtajā Drēzdenē, attīstīdams celtniecību, mākslu, kultūru un piedalīdamies izklaides pasākumos. Žečpospoļitā tajā laikā pieauga ārvalstu ietekme, kā arī savstarpējā cīņa starp ietekmīgajām Potocku un Čartoriku ģimenēm, bet karaļa uzticības persona Heinrihs fon Brīls baudīja gandrīz diktatora pilnvaras.
Pēc Augusta III nāves viņa vecākais dēls kļuva par Saksijas kūrfirtstu, bet Žečpospoļitā 1764. gada 7. septembrī apvērsuma rezultātā ar Čartorisku un Krievijas atbalstu par karali ievēlēja, kā vēlāk izrādījās, pēdējo Polijas karali un Lietuvas lielkņazu Staņislavu Poņatovski.
[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites
[izmainīt šo sadaļu] Atsauces
| Priekštecis: Staņislavs Leščiņskis |
Polijas karalis 1734. - 1763. |
Pēctecis: Staņislavs Poņatovskis |
| Priekštecis: Staņislavs Leščiņskis |
Lietuvas lielkņazs 1734. - 1763. |
Pēctecis: Staņislavs Poņatovskis |
| Priekštecis: Frīdrihs Augusts I |
Saksijas kūrfirsts kā Frīdrihs Augusts II 1734. - 1763. |
Pēctecis: Frīdrihs Kristiāns |
