Augusts II Stiprais
 |
|
| Tituls | Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs |
| Pie varas | 1697. gads - 1706. gads un 1709. gads - 1733. gads |
| Kronēšana | 1697. gada 15. septembrī, Vāvela katedrāle, Krakova |
| Priekšgājējs (1697.) | Jans III Sobeskis (Jan III Sobieski) |
| Pēctecis (1706.) | Staņislavs Leščiņskis (Stanisław Leszczyński) |
| Priekšgājējs (1709.) | Staņislavs Leščiņskis (Stanisław Leszczyński) |
| Pēctecis (1733.) | Staņislavs Leščiņskis (Stanisław Leszczyński) |
| Tituls | Saksijas kūrfirsts (kā Frīdrihs Augusts I) |
| Pie varas | 1694. gads - 1733. gads |
| Priekšgājējs | Johans Georgs IV (Johann Georg IV) |
| Pēctecis | Frīdrihs Augusts II (Friedrich August II.) |
| Dinastija | Vetīnu dinastija |
| Tēvs | Johans Georgs III (Johann Georg IV) |
| Māte | Dānijas princese Anna Sofija (Anna Sophie) |
| Sieva | Kristiāna Eberhardīne (Christiane Eberhardine) |
| Bērni | Augusts III Vetīns (August III Sas) vairāki ārpuslaulības bērni, to vidū Saksijas Morics un Frīdrihs Augusts Rutovskis |
| Dzimis | 1670. gada 12. maijā Drēzdene,  Saksijas kūrfirste(tagad  Vācija) |
| Miris | 1733. gada 1. februārī Varšava,  Žečpospoļita(tagad  Polija) |
| Apglabāts | Vāvelas katedrāle, Krakova (ķermenis) Galma baznīca, Drēzdene (sirds) |
Augusts II Stiprais (poļu: August II Mocny, lietuviešu: Augustas II, baltkrievu: Аўгуст Моцны, vācu: August der Starke; dzimis 1670. gada 12. maijā, miris 1733. gada 1. februārī) bija Saksijas kūrfirsts (kā Frīdrihs Augusts I (vācu: Friedrich August I.)) no 1694. līdz 1733. gadam. 1697. gadā tika ievēlēts par Polijas karali un Lietuvas lielkņazu un valdīja līdz 1706. gadam, kad ar Zviedrijas atbalstu troni ieguva Staņislavs Leščiņskis. Pēc zviedru sakāves Ziemeļu kara Poltavas kaujā, Augusts II atguva Polijas troni un bija Polijas karalis līdz savai nāvei 1733. gadā.
Iesauku Stiprais ieguvis sava milzīgā fiziskā spēka dēļ - spējis ar rokām pārlauzt pakavus. Kā Saksijas kūrfirsts izveidoja dzimto Drēzdeni par mākslas un kultūras centru, uzaicinot uz pilsētu daudzus tālaika ievērojamākos arhitektus un māksliniekus. Nodibināja slavenā Meisenes porcelāna ražotni.
Pretrunīgāk vērtēta Augusta II Stiprā loma Polijas vēsturē, jo iesaistīja Žečpospoļitu valstij nevaiksmīgajā Ziemeļu karā, kas novājināja valsti un nostiprināja Krievijas un Prūsijas pozīcijas reģionā.
[izmainīt šo sadaļu] Pilns tituls
Kā Polijas karalis Augusts II svarīgākos valsts dokumentus cita starpā parakstīja kā "Livonijas lielhercogs", kas norādīja uz to, ka arī pēc Livonijas ziemeļu daļas zaudēšanas zviedriem viņš pretendēja uz šo pārmantojamo titulu:
"Augusts Otrais, no Dieva žēlastības Polijas karalis, Lietuvas, Krievijas, Prūsijas, Mazovijas, Žemaitijas, Livonijas, Kijevas, Volīnijas, Podolijas, Smoļenskas, Severijas un Čerņigovas lielhercogs, kā arī Saksijas mantotais hercogs un kūrfirsts, u.c."
(Augustus Secundus, Dei Gratia rex Poloniae, magnus dux Lithuaniae, Russie, Prussiae, Masoviae, Samogitiae, Livoniae, Kijoviae, Volhyniae, Podoliae, Smolensciae, Severiae, Czerniechoviaeque, necnon haereditarius dux Saxoniae et princeps elector etc.)
[izmainīt šo sadaļu] Dzīvesgājums
Frīdrihs Augusts par Saksijas kūrfirstu kļuva pēc sava vecākā brāļa Johana Georga IV nāves 1694. gadā. Lai iegūtu Žečpospoļitas troni, pārgāja katolismā. Kad Polijas seims sapulcējās, lai ievēlētu jauno karali pēc Jana III Sobeska nāves, Augusts II Stiprais pēc balsu skaita zaudēja Francijas atbalstītajam kandidātam Fransuā Luī Kontī, tomēr ātrāk par konkurentu ieradās Polijā un kronējās par karali, tāpēc viņa leģitimitāte tika apšaubīta. Kā Polijas karali Augustu II atbaltīja Austrija un Krievija, bet finansiāli, lai piekukuļotu šļahtas pārstāvjus, Saksijas galma ebrejs Bērends Lēmans (Issachar Berend Lehmann).
Iesaistoties Ziemeļu karā pret Zviedriju Dānijas un Krievijas pusē, Augusts II Stiparais cieta sakāves Livonijā, un vēlāk Zviedrijas karaspēks Kārļa XII vadībā ieņēma Polijas galvenās pilsētas. Zviedru spiediena rezultātā par Polijas karali un Lietuvas lielkņazu tika ievēlēts Staņislavs Leščiņskis. Kad Poltavas kaujas katastrofas rezultātā zviedri faktiski zaudēja Ziemeļu karā, Augusts II Stiprais atguva troni un valdīja līdz savai nāvei 1733. gadā, tomēr politiski lielā mērā bija atkarīgs no Krievijas.
Tā kā Augusta II Stiprā sieva Kristiāna Eberhardīne Hohenmcollerna pretēji vīram palika protestantismā un parasti nedzīvoja kopā ar vīru, Augustam II dzīves laikā bija ievērojams daudzums mīļāko, no kurām bija daudzi āralulības bērni. Viens no tiem bija Latvijas vēsturē pazīstamais Saksijas Morics.
Ar Augusta II vārdu Latvijā saistās vairākas leģendas, piemēram, par Augusta akmeni Krāslavā un Pētera akmeni Bauskā.
[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites
- Archiwum tajne Augusta II (poliski)
- Das Kurfürstentum Sachsen und die große europäische Politik (vāciski)
- Polijas karaļu zīmogi ar pilniem tituliem (poliski)
| Priekštecis: Jans III Sobeskis |
Polijas karalis 1697. - 1706. |
Pēctecis: Staņislavs Leščiņskis |
| Priekštecis: Staņislavs Leščiņskis |
Polijas karalis 1709. - 1733. |
Pēctecis: Staņislavs Leščiņskis |
| Priekštecis: Jans III Sobeskis |
Lietuvas lielkņazs 1697. - 1706. |
Pēctecis: Staņislavs Leščiņskis |
| Priekštecis: Staņislavs Leščiņskis |
Lietuvas lielkņazs 1709. - 1733. |
Pēctecis: Staņislavs Leščiņskis |
| Priekštecis: Johans Georgs IV |
Saksijas kūrfirsts kā Frīdrihs Augusts I 1694. - 1733. |
Pēctecis: Frīdrihs Augusts II |
