Augusts II Stiprais

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Augusts II Stiprais
Friedrich August I./August II Mocny
Stolpen-August.der.Starke.JPG
Saksijas kūrfirsts
(kā Frīdrihs Augusts I)
Amatā
1694. gads — 1733. gads
Priekštecis Johans Georgs IV
Pēctecis Frīdrihs Augusts II
Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs
Amatā
1697. gads — 1706. gads (kronēts 1697. gada 15. septembrī, Vāvelas katedrāle, Krakova)
Priekštecis Jans III Sobeskis
Pēctecis Staņislavs Leščiņskis
Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs
Amatā
1709. gads — 1733. gads
Priekštecis Staņislavs Leščiņskis
Pēctecis Augusts III Saksis

Dzimšanas dati 1670. gada 12. maijā
Drēzdene, Saksijas kūrfirste
(Saksija, Karogs: Vācija Vācija)
Miršanas dati 1733. gada 1. februārī
Varšava, Žečpospoļita
(Karogs: Polija Polija)
Apglabāts Katoļu Galma baznīca (Katholische Hofkirche), Drēzdene, Karogs: Vācija Vācija
Dinastija Vetīnu dinastija
Tēvs Johans Georgs III
Māte Dānijas Anna Sofija
Dzīvesbiedrs(-e) Brandenburgas-Baireitas Kristiāne Eberhardīne
Bērni citu starpā Augusts III Saksis, Saksijas Morics
Reliģija luterisms, vēlāk katolisms
Paraksts Signature of August II the Strong.PNG

Augusts II Stiprais (poļu: August II Mocny, lietuviešu: Augustas II, baltkrievu: Аўгуст Моцны, vācu: August der Starke; dzimis 1670. gada 12. maijā, miris 1733. gada 1. februārī) bija Saksijas kūrfirsts (kā Frīdrihs Augusts I (vācu: Friedrich August I.)) no 1694. līdz 1733. gadam. 1697. gadā tika ievēlēts par Polijas karali un Lietuvas lielkņazu un valdīja līdz 1706. gadam, kad ar Zviedrijas atbalstu troni ieguva Staņislavs Leščiņskis. Pēc zviedru sakāves Ziemeļu kara Poltavas kaujā, Augusts II atguva Polijas troni un bija Polijas karalis līdz savai nāvei 1733. gadā.

Iesauku Stiprais ieguvis sava milzīgā fiziskā spēka dēļ - spējis ar rokām pārlauzt pakavus. Kā Saksijas kūrfirsts izveidoja dzimto Drēzdeni par mākslas un kultūras centru, uzaicinot uz pilsētu daudzus tālaika ievērojamākos arhitektus un māksliniekus. Nodibināja slavenā Meisenes porcelāna ražotni.

Pretrunīgāk vērtēta Augusta II Stiprā loma Polijas vēsturē, jo iesaistīja Žečpospoļitu valstij nevaiksmīgajā Ziemeļu karā, kas novājināja valsti un nostiprināja Krievijas un Prūsijas pozīcijas reģionā.

Pilns tituls[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kā Polijas karalis Augusts II svarīgākos valsts dokumentus cita starpā parakstīja kā "Livonijas lielhercogs", kas norādīja uz to, ka arī pēc Livonijas ziemeļu daļas zaudēšanas zviedriem viņš pretendēja uz šo pārmantojamo titulu:

"Augusts Otrais, no Dieva žēlastības Polijas karalis, Lietuvas, Krievijas, Prūsijas, Mazovijas, Žemaitijas, Livonijas, Kijevas, Volīnijas, Podolijas, Smoļenskas, Severijas un Čerņigovas lielhercogs, kā arī Saksijas mantotais hercogs un kūrfirsts, u.c."

(Augustus Secundus, Dei Gratia rex Poloniae, magnus dux Lithuaniae, Russie, Prussiae, Masoviae, Samogitiae, Livoniae, Kijoviae, Volhyniae, Podoliae, Smolensciae, Severiae, Czerniechoviaeque, necnon haereditarius dux Saxoniae et princeps elector etc.)

Dzīvesgājums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Frīdrihs Augusts par Saksijas kūrfirstu kļuva pēc sava vecākā brāļa Johana Georga IV nāves 1694. gadā. Lai iegūtu Žečpospoļitas troni, pārgāja katolismā. Kad Polijas seims sapulcējās, lai ievēlētu jauno karali pēc Jana III Sobeska nāves, Augusts II Stiprais pēc balsu skaita zaudēja Francijas atbalstītajam kandidātam Fransuā Luī Kontī, tomēr ātrāk par konkurentu ieradās Polijā un kronējās par karali, tāpēc viņa leģitimitāte tika apšaubīta. Kā Polijas karali Augustu II atbaltīja Austrija un Krievija, bet finansiāli, lai piekukuļotu šļahtas pārstāvjus, Saksijas galma ebrejs Bērends Lēmans (Issachar Berend Lehmann).

Iesaistoties Ziemeļu karā pret Zviedriju Dānijas un Krievijas pusē, Augusts II Stiparais cieta sakāves Livonijā, un vēlāk Zviedrijas karaspēks Kārļa XII vadībā ieņēma Polijas galvenās pilsētas. Zviedru spiediena rezultātā par Polijas karali un Lietuvas lielkņazu tika ievēlēts Staņislavs Leščiņskis. Kad Poltavas kaujas katastrofas rezultātā zviedri faktiski zaudēja Ziemeļu karā, Augusts II Stiprais atguva troni un valdīja līdz savai nāvei 1733. gadā, tomēr politiski lielā mērā bija atkarīgs no Krievijas.

Tā kā Augusta II Stiprā sieva Kristiāna Eberhardīne Hohenmcollerna pretēji vīram palika protestantismā un parasti nedzīvoja kopā ar vīru, Augustam II dzīves laikā bija ievērojams daudzums mīļāko, no kurām bija daudzi āralulības bērni. Viens no tiem bija Latvijas vēsturē pazīstamais Saksijas Morics.

Ar Augusta II vārdu Latvijā saistās vairākas leģendas, piemēram, par Augusta akmeni Krāslavā un Pētera akmeni Bauskā.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]


Priekštecis:
Jans III Sobeskis
Polijas karalis
1697. - 1706.
Pēctecis:
Staņislavs Leščiņskis
Priekštecis:
Staņislavs Leščiņskis
Polijas karalis
1709. - 1733.
Pēctecis:
Staņislavs Leščiņskis
Priekštecis:
Jans III Sobeskis
Lietuvas lielkņazs
1697. - 1706.
Pēctecis:
Staņislavs Leščiņskis
Priekštecis:
Staņislavs Leščiņskis
Lietuvas lielkņazs
1709. - 1733.
Pēctecis:
Staņislavs Leščiņskis
Priekštecis:
Johans Georgs IV
Saksijas kūrfirsts
kā Frīdrihs Augusts I

1694. - 1733.
Pēctecis:
Frīdrihs Augusts II