Ausainā pūce

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ausainā pūce
Asio otus (Linnaeus, 1758)
Ausainā pūce
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Kārta Pūčveidīgie (Strigiformes)
Dzimta Pūču dzimta (Strigidae)
Ģints Ausainās pūces (Asio)
Suga Ausainā pūce (Asio otus)
Sinonīmi
  • Strix otus
  • Asio wilsonianus
Izplatība
Asio otus dis.png

     Sastopams ligzdošanas sezonā      Sastopams ziemošanas sezonā      Sastopams visu gadu kā nometnieks

Ausainā pūce (Asio otus) ir ir vidēja izmēra naktsaktīva pūce, kas izplatīta visā Eiropā, izņemot galējos ziemeļus, Āzijā līdz Tālajiem Austrumiem, Ziemeļāfrikā no Marokas līdz Tunisijai un Ziemeļamerikā no Kanādas dienvidiem līdz Meksikai. Ausainai pūcei ir 4 pasugas.[1]

Izplatības areāla ziemeļu populācijas ir pilnībā migrējošas, kas pārvietojas uz izplatības areāla dienvidu teritorijām. Migrē arī areāla centrālās daļas populācijas. Reizēm migrējošie putni pārsniedz izplatības dienvidu robežu, sasniedzot Ēģipti, Irānu un Indiju.

Latvijā ausainā pūce ir samērā parasta ligzdotāja, kas ligzdo tradicionālā kultūrainavā, izvairoties no lieliem mežu masīviem. Tā ir otrā biežāk sastopamā pūču suga aiz meža pūces. Reizēm paliek ziemot, bet bargās ziemās daudzas pūces iet bojā.[1] Latvijā mājo nominālpasuga Asio otus otus.[1]

Izskats un īpašības[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ausainai pūcei ir liela un apaļa galva, ausu pušķus tā var arī pieglaust
Dienas laikā ausainā pūce uzturas kādā kokā

Ausainā pūce ir vidēji liela pūce. Tās ķermeņa garums ir 35 - 38 cm, spārnu izplētums 90 - 100 cm, svars 220- 435 g. Mātītes ir nedaudz lielākas un tumšākas nekā tēviņi.[2][3] Ausainai pūcei ir raibumaini brūns apspalvojums. Mugura tumša, sajaucoties melnām, tumši brūnām, gaiši brūnām un baltām spalviņām, bet pavēdere gaiši brūna ar tumši brūnām vertikālām svītrām un raibumiem. Uz apaļās, lielās galvas tai ir gari un melni pušķi, kas atgādina ausis vai ragus. Garie ausu pušķi, sēžot uz zara, ausaino pūci vizuāli padara lielāku. Lidojumā pušķi tiek pieglausti un nav redzami. Spārni — ļoti gari un plati. Sēžot uz zara, tie krustojas uz muguras.[2] Arī aste ir gara. Kājas un pirksti apspalvoti ar gaiši brūnām spalvām. Uzacis un spalvas ap knābi ir gandrīz baltas.

Kā visām pūcēm tai ir asimetriski ausu atvērumi: kreisās auss atvere ir augstāk nekā labā. Asimetriskie ausu atvērumi palīdz pūcei labāk noteikt skaņas avota atrašanās vietu.[2] Tai ir lieli, rudi brūni sejas diski, ar tumši pelēku maliņu visriņķī. Arī sejas diski uzlabo pūces spēju sadzirdēt vissīkāko troksni. Pateicoties izcilajai dzirdei, pūce var medīt tumsā. Ir zināms, ka ausainā pūce spēj noķert peli pilnīgā tumsā.[3]

Balss[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ausainā pūce ir samērā kluss putns, bet riesta laikā tā kļūst "runīga".[2] Tēviņam ir raksturīga ūjināšana, kas, lai arī ir klusāka par daudzu citu pūču sugu skaļajām balsīm, piemērotos laika apstākļos ir sadzirdama pat kilometru tālu.[3] Ja ausainā pūce ir nervoza, tā spiedz vai svilpo. Briesmu gadījumā tā skaļi un asi sauc “kvik-kvik-kvik”. Pēc ligzdas atstāšanas vasaras vidū skaļi, un līdz ar to naktī pamanāmi, ir ausaino pūču jaunie putni.

Uzvedība un barība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ausainā pūce mājo mežmalās vai atsevišķās koku grupās atklātu lauku un pļavu tuvumā. Tā medī nakts laikā atklātās vietās, klusu, bez skaņas planējot virs medību teritorijas. Migrējot tā retumis medī arī dienas laikā. Ausainā pūce pamatā medī grauzējus, bet arī citus mazus zīdītājus (mazākus par 100 gramiem),[2] putnus un čūskas. Upuris parasti tiek noķerts uz zemes vai zemiem augiem. Uzreiz pēc noķeršanas ausainā pūce ar knābi nogalina medījumu, ieknābjot upura galvaskausa pamatnē, pēc tam medījums tiek norīts vesels.[2] Ligzdošanas laikā liekais medījums tiek noglabāts ligzdā vēlākai apēšanai. Mazus upurus ausainā pūce nes knābī, lielākus nagos. Pēc medījuma apēšanas, pēc 3-4 stundām, ausainā pūce atrij spalvu un matojuma kamolus. Ausainā pūce ir ļoti laba lidotāja, tā spēj veikli manevrēt starp bieziem krūmiem. Tās lidojums atgādina kaijas lidojumu, ar retiem, lēniem spārnu vēzieniem, kas mijas ar ilgstošu planēšanu.[2]

Ausaino pūču viena no īpatnībām ir to savākšanās baros ziemas periodā. Bars kopīgi dienas laikā atpūšas kādā kokā.

Ligzdošana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ja ausainās pūces jaunputnu sabiedē, tas sabož spalvas un cenšas izskatīties lielāks

Ligzdošanas laikā ausainās pūces dzīvo pa pāriem un uzturas tikai ligzdas tuvumā. Lai arī ausainām pūcēm ir ligzdas teritorija, tās ir tolerantas pret savas sugas pūcēm.[2] No pārējiem plēsīgajiem putniem un citiem ienaidniekiem teritoriju apsargā abi vecāki. Tie bezbailīgi uzbrūk, pikējot, knābjot un skaļi kliedzot. Ienaidnieka aizvilināšanai tiek izmantots arī ievainota putna paņēmiens. Ausainā pūce izliekas savainota, lai aizvilinātu lielāku ienaidnieku. Reizēm vairākas ausainās pūces, kas viena otras tuvumā ligzdo, tēlo ievainotus putnus, lai aizvilinātu uzbrucēju, pat, ja apdraudēta tikai viena no ligzdām.[2] Ligzdošanai tiek izmantotas vecas vārnu, kraukļu, žagatu un plēsīgo putnu ligzdas. Ausainā pūce ļoti reti izmanto cilvēku veidotās ligzdošanas vietas.

Ausainās pūces atkarībā no izplatības teritorijas perē un audzina bērnus laikā no februāra līdz jūlijam. Sezonā tām ir tikai viens perējums. Dējumā ir 4 - 5 olas. Inkubācijas periods ilgst 25 - 30 dienas. Dienas laikā mātīte nekad nepamet ligzdu, bet nakts laikā tā uz īsu brīdi izlido. Pēc izšķilšanās putnēni ir daļēji apspalvoti un nevarīgi. Mātīte pirmās 2 nedēļas mazuļus nepamet. Tēviņš baro mātīti visu šo laiku. Ligzdu jaunās pūces pamet pēc 3 nedēļām. Tie vēl nespēj lidot un uzturas ligzdas tuvumā tuvākajos zaros. Ja jaunās pūces izbiedē, tās uzpūšas, sabož spalvas un cenšas izskatīties lielākas. Sasniedzot apmēram 35 dienu vecumu, jaunie putni sāk mēģināt lidot. Neatkarīgi tie kļūst 10 - 11 nedēļu vecumā. Dzimumbriedumu ausainās pūces sasniedz apmēram 1 gada vecumā.[2]

Ienaidnieki[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pieaugušas ausainās pūces medī lielie plēsīgie putni, piemēram, ūpji, ērgļi, vanagi. Perējošu mātīti ligzdā var nomedīt, piemēram, jenots vai cauna, bet mazuļus medī čūskas un vārnas.[2]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Commons
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Ausainā pūce