Auseklis (rakstnieks)

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par rakstnieku. Par citām jēdziena Auseklis nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Auseklis
Auseklis
Personīgā informācija
Dzimis 1850. gada 18. septembrī
Valmieras apriņķa Ungurpils pagasta "Sīpolos"
Miris 1879. gada 6. februārī (28 gadi)
Sanktpēterburga, Krievijas impērija
Vecāki Jēkabs Krogzemis, Anna Dreimane
Brāļi Mārtiņš, Andrejs, Jānis
Māsas Eda, Liena
Literārā darbība
Pseidonīms Auseklis
Nodarbošanās skolotājs
Valoda latviešu
Rakstīšanas laiks 18721879
Slavenākie darbi "Gaismas pils"

Auseklis, īstajā vārdā Miķelis Krogzemis (vecajā ortogrāfijā: Krogsemju Mikus, Michael Krogsen;[1] dzimis 1850. gada 18. septembrī, miris 1879. gada 6. februārī), bija latviešu dzejnieks, pedagogs, publicists. Pirmās latviešu tautiskās atmodas ideju paudējs.

Biogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1850. gada 18. septembrī saimnieka ģimenē Ungurpils Sīpolos.

Mācījies Alojas draudzes skolā, vēlāk — Ērgļu draudzes skolā, te iepazinies ar Jurjānu ģimeni un ar jaunlatviešu idejām. 1868. — 1871. gadā mācījies Jāņa Cimzes skolotāju seminārā Valkā, aizrāvies ar Rietumeiropas literatūru un Apgaismības filozofiju.

1871. gadā sācis strādāt Jaunpiebalgas draudzes skolā, bet konfliktu dēļ ar mācītāju no turienes aizgājis un darbu turpinājis Cēsu draudzes skolā, pēc tam ieguvis darbu Lielvārdē, kur iesaistījies sabiedriskajā dzīvē — organizējis teātra izrādes, piedalījies 1. Vispārējos dziesmu svētkos. Dedzīgās sabiedriskās darbības un dumpīgās dzejas dēļ atkal radušies konflikti ar vietējo mācītāju.

Mēģinājis iegūt darbu Vecpiebalgā, kur darbojās aizrautīgais nacionālās atmodas darbinieks Kronvaldu Atis, bet tas nav izdevies. Mēģinājis saistīties ar R. Tomsona fabrikas skolu Rīgā.

1874. gadā Latvijā vairs darbu atrast nevarēdams, devies uz Pēterburgu. Arī mainījis darba vietas, taču literārā darbība nav pārtrūkusi. Nozīmīga bijusi iepazīšanās ar komponistu un dzejnieku Baumaņu Kārli. Auseklis darbojies satīriskajā žurnālā "Dunduri".

1879. gadā saslimis ar tīfu. Miris Pēterburgā, apbedīts Alojas kapos. Mirstīgo atlieku pārvešana uz dzimteni izvērtusies par grandiozu tautas manifestāciju. 1898. gadā Alojā uzcelts piemineklis.

Publikācijas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viņa dzejā runā jauna tauta, kas sevī jūt neizsīkstošus spēkus, ko vēl šaubu rūsa nav skārusi un lielas vilšanās nav nogurdinājušas, tauta, kas grib sev radīt spožu nākotni.

Zenta Mauriņa

Pirmā publikācija — "Kuplejas no bizmaņiem" laikrakstā "Baltijas Vēstnesis" 1872. gadā. Visnozīmīgākais ir Ausekļa devums dzejātautiskās atmodas ideju paudējā (dzejolis "Gaismas pils"). Plaši izmanto folkloras motīvus, dzeja ir tēlaina, spilgta, emocionāla. Satīriskā dzeja izsmej tumsonību, pārvācošanos, gara trulumu, apkaro muižniecību.

Dzejas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Dzeijas no Ausekļa" (1873)
  • "Ozolu vaiņagi" (1875)
  • "Dzeiju otrā grāmata" (1888)

Sakārtoti krājumi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Paidagoģiska gada grāmata" (1876)
  • "Baltijas gruntnieku, saimnieku, pagasta valdību u.c. kalendārs 1879. gadam"

Satīra Ausekļa idejiskajā vadībā un līdzdarbībā[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Jauni dunduri" (1875)
  • "Dunduru pēcnākami" (1876)
  • "Dunduru padēli" (1877)
  • "Dundurs pats" (1878)

Izlases un raksti[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Izlase" (1955)
  • "Gaismas pils" (1975)
  • Raksti 2 daļās (1888)
  • Kopoti raksti (1923)

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Ausekļa rakstu izlase. Jāņa Lapiņa redakcijā. P/S "Zemnieka domas" izdevums Rīgā (gads nav norādīts, 1920.—1930. gadi); 15. lpp

Ārējas saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Wikisource
Wikisource ir vairāk informācijas par šo tēmu. Skat.: Auseklis