Austrālijas vēsture

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Austrālijas vēsture ir Austrālijas sabiedrības pagātne, kurā ir norisinājušies dažādi ar šo valsti saistīti notikumi.

Aborigēni[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zinātnieki joprojām diskutē par to, kad Austrālijā ieradās pirmais cilvēks (Homo sapiens). Ir izvirzīta teorija, ka tas noticis jau pirms 120 tūkstošiem gadu. Aborigēni Austrālijā pastāvīgi sāka dzīvot pirms 42-48 tūkstošiem gadu,[1] līdz ar to šeit attīstījās viena no vecākajām kultūrām pasaulē.[nepieciešama atsauce] Tajā laikā Indonēzija vēl nebija atdalījusies no Āzijas, tādēļ lielu daļu no ceļa klejotāju ciltisnomadi — varēja veikt kājām. Savukārt ūdensšķirtņu pārvarēšanai, kas tolaik nepārsniedza 100 km, izmantoja plostus un laivas. Sākumā iedzīvotāji koncentrējās kontinenta krastu tuvumā, jo tur varēja nodarboties ar zvejniecību, kā arī medīt dzīvniekus un vākt augļus un saknes. Pirmās apmetnes, pēc pagaidām veiktajiem arheoloģiskajiem atklājumiem, atradušā pie Dienvidaustrālijas ezeriem. Neskatoties uz kontinenta izolāciju, aborigēni regulāri nonāca saskarē arī ar citām kultūrām. Tas bija iespējams, jo līdz jūras līmeņa paaugstināšanās brīdim pirms 6000 gadiem zemes tilts savienoja Austrāliju ar Jaungvineju. Arī ķīniešu un indiešu tirgotāji, kā arī indonēziešu zvejnieki vairāku gadsimtu laikā ir viesojušies Austrālijā. Liecības par šiem "ciemiņiem" ir atstātas aborigēnu zīmējumos uz klinšu sienām.

Aborigēnu visizplatītākais medību paņēmiens bija uguns loka izveidošana, tādā veidā aizšķērsojot ceļu bēgošajiem un pārbaidītajiem dzīvniekiem, bet vispopulārākie ieroči bija šķēpi un bumerangi (metami sirpjveida koki). Aptuveni 30 000 gadus pirms mūsu ēras pamatiedzīvotāji jau izmantoja nosmailinātus akmens cirvjus, lai vieglāk ierīkotu apmetnes, tas ir, varētu izcirst kokus izdevīgās vietās. Ap 10 000. g. p.m.ē. manāmi cēlās jūras līmenis un iedzīvotāji bija spiesti pamest piekrastes zonu un virzīties dziļāk kontinentā.

Tā kā Austrālijas pamatiedzīvotāji bija nomadu ciltis, tad viņu apmetnes nebija patstāvīgas. Apmetne atradās vienā vietā tik ilgi, kamēr nepasīka tuvākās pārtikas resursi. Mājokļu veidi atšķīrās atkarībā no apkārtējās vides īpatnībām, piem., sausā un karstā apvidū uzslēja zāļu nojumes, jo apkārtnē bija minimāli pārtikas resursi un bieži jau pēc nedēļas cilts bija spiesta pārcelties, bet savukārt vēsākos apvidos ezeru tuvumā bieži tika celtas zaru un akmens būdas, jo tur netrūka pārtikas resursu un cilts varēja apmesties vienā vietā mēnešiem ilgi. Mājokļu tuvumā atradās akmens pavardi, kas kalpoja ēdiena pagatavošana, deva gaismu un siltumu, kā arī aizbaidīja plēsīgos zvērus. Par cik ciltis dzīvoja lielos attālumos viena no otras neizveidojās viena vienota valoda, bet katrai ciltij tā bija atšķirīga.

Austrālijas kolonizēšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kartē parādīta Austrālijas štatu un teritoriju vēsturiskā attīstība.

1606. gadā holandiešu jūrasbraucējs V. Janszons sasniedza Jorkas raga pss. krastus, bet 1616. gadā holandietis D. Hartogs - kontinenta Rietumu krastu Stīpointas apvidū. 17. gadsimta 20. - 30. gados holandiešu jūrasbraucēji apbrauca lielu daļu rietumaustrāliju un dienvidaustrāliju. Rietumaustrālijas (t.s. Jaunholandes) krasti tika atzīti par kolonizēšanai nepiemērotiem. A. Tasmans 1642. gadā apbrauca kontinentu no dienvidiem un atklāja Van Dīmena Zemi (Tasmāniju), bet 1644. gadā izpētīja ziemeļu krastu. Austrumu krastu visā ~3000 km garumā 1770. gadā atklāja angļu jūrasbraucējs Dž. Kuks un pasludināja to par Lielbritānijas īpašumu. Pēc Ziemeļamerikas kolonijas zaudēšanas 1776. gadā (ASV tad ieguva neatkarību) angļi nolēma dibināt Austrālijā katorgas koloniju. 1788. gadā nodibināta pirmā apmetne pie Portdžeksona līča (tagad Sidneja) un Jaundienvidvelsas kolonija. No 1803. gada kolonizēta Tasmānija sala.

Austrālija bija beztiesīga "balto" katorga līdz 19. gs. vidum. Austrālijas pirmiedzīvotājus kolonizatori iznīcināja (tasmāniešus līdz 1870 pilnīgi) vai aizdzina uz dzīvei maz piemērotiem apvidiem.

No 19. gadsimta. sākuma Austrālijā attīstījās aitkopība. 1830. gados radās pirmie rūpnieciskie uzņēmumi. Kapitālisma attīstību kavēja mazražīgais katordznieku darbs. 1830. gadā Jaundienvidvelsā bija tikai 14 tūkstoši jeb 18% brīvu ieceļotāju. 30. gados tika veicināta brīva imigrācija. Radās jaunas kolonijas: Tasmānija (1825), Rietumaustrālija (1829), Dienvidaustrālija (1836) Viktorija (1851). 19. gadsimta otrajā pusē zelta drudža laikā (1851. - 1861.) Austrālijas iedzīvotāju skaits pieauga gandrīz trīskārt, attīstījās ekonomika, veidojās strādnieku šķira. 1855. gadā pašpārvaldi ieguva Jaundienvidvelsa, Viktorija, Dienvidaustrālija, Tasmānija; 1859. gadā no Jaundienvidvelsas atdalījās Kvīnslenda, 1863. gadā tika izveidota Ziemeļu teritorija. 1872. gadā Viktorijas demokr. asociācija pievienojās I Internacionālei. 1891. gadā nodibinājās Austrālijas Leiboristu partija. Augošā burž. vērsās pret koloniju sākotnējo norobežošanos (tirgus un muitas barjeras).

20. gadsimts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Austrālijas ārējās teritorijas.

1901. gada 1. janvārī apvienojoties 6 kolonijām federācijā, nodibinājās Austrālijas Savienība (domīnijas statuss līdz 1947. gadam). Austrālija kļuva par vienu no lielākajām pasaules valstīm un drīz par koloniju valsti (1906. gadā Lielbritānija nodeva Austrālijas Papua, 1920. gadā Tautu Savienība - mandātu uz bijušajām Vācijas kolonijām Jaungvineju un Nauru).

Austrālija aktīvi atbalstīja Lielbritānijas impērijas tieksmes. Leiboristu valdība (1904., 1908. - 1909., 1910. - 1913., 1914. - 1917.) īstenoja buržuāziski liberāru politiku. No 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta sākumam. Austrālijas kapitālisms pārauga imperiālisma stadijā. Burž. izdevās uzpirkt strādniecības virsslāni, sašķelt strādnieku kustību - tajā pastiprinājās oportūnisms un reformisms. 1920. gadā nodibinājās Austrālijas komunistiskā partija.

Pirmajā pasaules karā piedalījās Austrālijas un Jaunzēlandes armiju korpuss. Otrajā pasaules karā Austrālija bija antihitleriskās koalīcijas locekle. Austrālijas teritorijā tika izvietotas ASV gaisa un jūras kara bāzes, rūpniecība pārorientējās uz kara pasūtījumiem. Pēc kara Austrālija centās iegūt Lielbritānijas zaudētās pozīcijas DA Āzijā, pastiprinājās ASV ietekme. Austrālija bija iesaistījusies ASV intervencijā Korejā (1950. - 1953.), angļu kolon. karā Malajā, 1965. - 1971. ASV agresijā Vjetnamā. Ārpolitikā Austrālijas Leiboristu part. valdība centās īstenot neatkarīgu kursu, vēršas pret bruņošanās, īpaši kodolbruņošanās paplašināsanu. ANO locekle kopš 1945. gada, ANZUS (Austrālijas, Jaunzēlandes un ASV Klusā reģiona drošības savienība) locekle kopš 1951. gada 1. septembra (vienošanās noslēgta Austrālijas galvaspilsētā Kanberā), Āzijas un Klusā okeāna padomes locekle kopš 1966. gada.

Atsauces un piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Gillespie, R. (2002). Dating the first Australians. Radiocarbon 44:455—72; Dating the First Australians. Ingenta. Atjaunināts: 2008-03-18.