Austrumlatvijas zemiene ir zemiene Latvijas austrumdaļā. Tā atrodas pazeminājumā starp Vidzemes un Alūksnes augstieni rietumos, Mudavas (Veļikajas) zemieni un Latgales augstieni austrumos un Augšzemes augstieni dienvidos. Austrumlatvijas zemiene sastāv no Adzeles pacēluma, Lubāna un Jersikas līdzenuma, Aknīstes nolaidenuma un Aronas paugurlīdzenuma. Reljefā pārsvarā ir viļņoti un plakani līdzenumi, gar Vidzemes un Latgales augstieni - pauguroti līdzenumi. Austrumlatvijas zemienes klimats ir mēreni silts un vidēji mitrs. Nokrišņu daudzums ir 550 - 600 mm gadā. Sniega segas biezums ir 25 - 35 cm, tā saglabājas līdz 130 dienām. Bezsala periods ilgst aptuveni 125 - 140 dienas. Daudzie purvi izveidojušies, aizaugot senezeriem vai pārpurvojoties plakanajām ūdensšķirtņu teritorijām un starppauguru ieplakām. Zemie purvi izveidojušies plašajos reljefa pazeminājumos, bet augstie purvi - pārsvarā ūdensšķirtņu rajonos. Daudz ezeru. Visvairāk ir augsto purvu akaču ezeru. Galvenie lauksaimniecībā izmantojamo zemju rajoni atrodas Aknīstes nolaidenuma vidusdaļā, Aronas paugurlīdzenumā un Lubāna līdzenuma rietumdaļā, kā arī Adzeles pacēluma malās. Austrumlatvijas zemienē aug dažāda tipa meži, pārsvarā vēris, kuru mitrākās vietās nomaina purvājs un dumbrājs. Augstākās vietās izplatīts mētrājs un sils. Gar Aivieksti aug ozoli, bet Lubāna līdzenumā - gāršas, apšu un bērzu meži.[1]
- ↑ A. Rudovics, T. Rudovica. Latvijas fiziskā ģeogrāfija, 1995, 145. lpp.
|
Austrumlatvijas zemiene |
|
| Līdzenumi |
|
|
| Nolaidenumi |
|
|
| Pacēlumi |
|
|
