Austrumprūsija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Austrumprūsijas karte 1881. gadā

Austrumprūsija (vācu: Ostpreußen; lietuviešu: Rytų Prūsija vai Rytprūsiai, kā arī Mažoji Lietuva - latviešu valodā Mazā Lietuva; poļu: Prusy Wschodnie; krievu: Восточная Пруссия jeb Vostochnaya Prussiya) bija viens no Prūsijas reģioniem Baltijas jūras piekrastes dienvidaustrumos, kas pastāvēja no 13. gadsimta līdz Otrā pasaules kara beigām 1945. gada maijā.[1] No 1772. līdz 1829 un no 1878 līdz 1945. gadam Austrumprūsijas province (vācu: Provinz Ostpreußen) bija Prūsijas province ar galvaspilsētu Kēnigsbergā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Austrumprūsijas teritorijā sākotnēji dzīvoja dažādas baltu ciltis, lielākoties prūši. 13. gadsimtā šīs teritorijas iekaroja un prūšus pakļāva Vācu ordenis. Dzīvi palikušie balti tika kristīti. Turpmākajos gados veiktā pārvācošana un teritoriju kolonizācija padarīja vāciešus par dominējošo etnisko grupu Austrumprūsijas reģionā, kamēr poļi un lietuvieši bija minoritātes. Kopš 13. gadsimta šis reģions bija daļa no Vācu ordeņa valsts (vācu: Deutschordensland), kas 1525. gadā pārtapa par Prūsijas hercogisti.[2] Prūšu valoda izzuda apmēram 17. gadsimtā vai 18. gadsimta sākumā.[3]

No 1618. līdz 1701. gadam Austrumprūsijas teritorija iekļāvās Brandenburgas-Prūsijas valstī, kuras galvaspilsēta bija Berlīnē. 1701. gadā Austrumprūsija kļuva par daļu no Prūsijas karalistes. Pēc Pirmā pasaules kara poļiem tika piešķirta pieeja jūrai, kas nosķīra Austrumprūsiju no pārējām Vācijas teritorijām. Klaipēdas apgabals tika pievienots Lietuvai 1924. gadā. Arī Trešā reiha sastāvā Austrumprūsija ietilpa kā viens no valsts reģioniem.

Pēc Otrā pasaules kara Austrumprūsijas teritorija tika sadalīta starp PSRS un Poliju. Klaipēdas apgabalu pievienoja Lietuvas PSR, Austrumprūsijas ziemeļu daļu nosauca par Kaļiņingradas apgabalu, pievienojot Krievijas PFSR, savukārt dienvidu daļa pievienota Polijai kā Varmijas-Mazūrijas vojevodiste. Šajās zemēs iepriekš dzīvojušie vācieši tika deportēti uz Vāciju piespiedu kārtā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. The Columbia Encyclopedia, Sixth Edition (2008), East Prussia (angliski)
  2. Ostpreußen: The Great Trek
  3. Encyclopedia Britannica: Old-Prussian-language; Gordon, Raymond G., Jr. (ed.): Ethnologue: Languages of the World, 2005, Prussian (angliski)

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lietuvas vēsturiskās daļas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valstis vai to daļas mūsdienu Lietuvas teritorijā Coat of arms of Lithuania.svg
Pirms:
Viļņas vaivadija
Lietuvas guberņa (1795—1801),
Viļņas guberņa (1801—1917)

Pēc:
Lietuvas karaliste (1918),
Lietuvas Republikas Aukštaitijas un Dzūkijas kultūrvēsturiskie novadi
Pirms:
Traķu vaivadija
Lietuvas guberņa (1795—1801),
Viļņas guberņa (1801—1917),
daļēji Kauņas guberņa (1843—1917)

Pēc:
Lietuvas karaliste (1918),
Lietuvas Republikas Dzūkijas un Aukštaitijas kultūrvēsturiskie novadi
Pirms:
Augustavas vaivadija
Augustavas guberņa (1837–1867),
Suvalku guberņa (1867—1914/1917)

Pēc:
Lietuvas karaliste (1918),
Lietuvas Republikas Suvalkijas un Dzūkijas kultūrvēsturiskie novadi
Pirms:
Žemaitijas kunigaitija
Lietuvas guberņa (1795—1801),
Viļņas guberņa (1801—1843),
Kauņas guberņa (1843—1915/1917)

Pēc:
Lietuvas karaliste (1918),
Lietuvas Republikas Žemaitijas un Aukštaitijas kultūrvēsturiskie novadi
Pirms:
Prūsijas karalistes
Mēmeles apriņķis
Austrumprūsijas provinces
Mēmeles apriņķis (1772–1920)

Pēc:
Tautu Savienības Francijas mandāta teritorija (1920—1923),
Lietuvas Republikas Klaipēdas apgabals,
Mazās Lietuvas kultūrvēsturiskais novads