Autisms

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ar autismu slims bērns, kurš savā nodabā rotaļājas ar konservu kārbām.

Autisms (grieķu: αὐτός, autos — ‘pats’) ir psiholoģisks termins, kuru izmanto, lai apzīmētu dažādu pakāpju psihiskus traucējumus. Viena no raksturīgākajām īpatnībām, kā autisms izpaužas dzīvē no apkārtējo cilvēku skatu punkta, ir konkrēta indivīda nosliece nosķirties no apkārtējās sabiedrības, taču tā drīzāk ir nespēja uz saskarsmi, nevis apzināta nošķiršanās.

Izpausmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aplūkojot autisma izpausmes, ir viegli saprast, kāpēc sociālas saskarsmes traucējumi ir vispamanāmākais rezultāts.

  • nespēja veidot acu kontaktu un izteikts diskomforts/trauksme, ja indivīds ir spiests to darīt pretēji savai gribai (kaut vai gadījumā, ja viņš pats mēģina sevi piespiest uz acu kontakta veidošanu)
  • neadekvāta emocionāla atbilde uz kādiem noteiktiem notikumiem, piemēram, indivīds smaida, ja notiek kaut kas slikts vai kāds uz viņu dusmojas (protams, varētu strīdēties, ka šādai uzvedībai var būt arī kulturālas saknes vai ka tas ir vienkārši konkrētā cilvēka raksturs)
  • no autistiska indivīda skatu punkta - pilnīga nespēja atšifrēt cilvēku nolūkus attiecībā pret viņiem pat tad, ja apkārtējie cilvēki bez kavēšanās zinātu, ka, piemēram, šim cilvēkam ir tādi un tādi nolūki
  • apsēstības un kompulsīva uzvedība (obsesīvi kompulsīvie traucējumi — kas izpaužas dažnedažādākajos veidos, kaut vai nepatika pret nepāra skaitļiem, kompulsīva roku mazgāšana utt.) - šāda uzvedība ir atsevišķa traucējumu grupa, kas pati par sevi neliecina par autismu, taču bieži izriet no tā
  • psihomotori traucējumi (piemēram, šūpošanās, kad indivīds sēž)
  • dažādu secību un hierarhiju saskatīšana un aizrautība ar to, kas kopā ar sociālu norobežotību sekmē iedziļināšanos dažādos šauri specifiskos, detalizētos tematos, piemēram, politiskā ģeogrāfija, dinozauri vai jebkas cits

Pakāpes un prognoze[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Autisms var būt smagā formā, papildināts ar smagām iedzimtām malformācijām, kad indivīds tik tiešām ir invalīds un ir atkarīgs no aprūpes, taču tas nav pats par sevi saistīts ne ar kādām fiziskām malformācijām. Atkarībā no tā, cik smagi tas ietekmē cilvēku, var būt fiziski veseli cilvēki, kas 40 gadu vecumā joprojām dzīvo ar vecākiem, un viņiem nekad nav bijušas romantiskas attiecības ne ar vienu, taču ir arī cilvēki, kas, neskatoties uz grūtībām veidot acu kontaktu un citām iepriekšminētajām izpausmēm, spēj aiziet no vecāku mājām, dabūt darbu un pat nodibināt romantiskas attiecības - īsāk sakot, veidot neatkarīgu dzīvi.

Dažādu apakškategoriju skaitā ir Aspergera sindroms un PDD-NOS (Pervasive Developmental Disorder - Not Otherwise Specified, ko varētu tulkot "visaptverošas attīstības traucējumi, kas nav minēti citur"). Aspergera sindroms ir vispazīstmākā ar autismu saistītā diagnoze angliski runājošajā pasaulē, taču diagnosticēšanas kritēriji dažādām autisma apakškategorijām ir ļoti strikti - tos, kuri precīzi neatbilst citām kategorijām, diagnosticē ar PDD-NOS (no turienes arī "not otherwise specified"). Praktiskajā dzīvē gan tas nerada lielu atšķirību.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]