Autonomā sistēma (Internets)

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Autonomā sistēma (AS) internetā ir tīklu kopa, ko var vienoti administrēt un kam ir vienota interneta maršrutēšanas politika. Tipiski autonomo sistēmu piemēri ir interneta pakalpojumu sniedzēji vai lielas organizācijas. Autonomo sistēmu veidošana un reģistrēšana ir aprakstīta RFC 1930.

Autonomajai sistēmai tiek piešķirts globāli unikāls AS numurs (ASN). Tas tiek izmantots maršrutēšanas protokolā BGP.

AS numuri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdz 2007 .gadam par ASN tika izmantots 16 bitu skaitlis, tātad iespējami 65536 dažādi autonomo sistēmu numuri. ASN pieraksta decimālajā formā, piemēram, 1234 vai AS1234.

Tāpat kā IP adresēm, arī ASN ir apgabals, kas rezervēts privātai lietošanai. Tie ir ASN 64512-65535.

Kopš 2007. gada tiek piešķirti un lietoti arī 32 bitu ASN. Šo numuru pieraksta formāts ir <vecākie 16 biti decimālajā formā>.<jaunākie 16 biti decimālajā formā>. 32 bitu ASN lietošanu BGP apraksta RFC 4893.

AS tipi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Autonomās sistēmas pēc pieslēguma un darbības tipa var iedalīt trīs grupās:

  • Stub AS — AS, kas savienotas tikai pie vienas citas AS. Šādām AS nav rezervēta interneta pieslēguma. Tādām AS visbiežāk nav sava ASN un to adrešu apgabals(i) internetā tiek uzskatīti par daļu no interneta pakalpojumu sniedzēja AS.
  • Multihomed AS — AS, kas savienotas ar vairākām citām AS. Šadas as nodrošina sev rezervētu interneta pieslēgumu atbilstoši savai interneta maršrutēšanas politikai, bet neatļauj datplūsmu starp citām AS caur sevi.
  • Transit AS — AS, kas savienotas ar vairākām citām AS un atļauj/nodrošina datplūsmu starp citām AS caur sevi. Tipisks šadu AS piemērs ir internet pakalpojumu sniedzēji.

ASN piešķire[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Internet Assigned Numbers Authority (IANA) tāpat kā IP adresēm piešķir ASN apgabalus reģionālajiem interneta reģistriem (RIR). Lai saņemtu ASN, jāiesniedz pieteikums RIR, kam tas jāapstiprina.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]