Autorallijs

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Jari-Matti Latvala 2010. gadā ar Ford Focus RS WRC 09

Autorallijs (ikdienā saukts vienkārši - rallijs) ir autosporta disciplīna, kurā ekipāžas trasē dodas atsevišķi. Autorallija sacensības pārsvarā notiek pa koplietošanas ceļiem un tās sastāv no ceļa sacensībām un papildsacensībām. Sacensību dalībnieki sacenšas ar automobiļiem, autorallija ekipāža sastāv no diviem sportistiem. Rallija sacensības notiek gan ar speciāli sagatavotām automašīnām, gan ar sērijveida automobiļiem.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Autorallija vēsture sākas ar Monte Karlo ralliju 1911. gadā. Klasiskais autorallijs (tādā formā, kādā tas ir populārs šodien) izveidojās 20. gs. sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados. Īpašs uzplaukums rallijam bija astoņdesmitie gadi gadi ar B grupas sacīkšu mašīnām.

B grupa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 1982. gada norisinājās sacensības B grupā, kur autoražotājam modeļa homologācijai bija nepieciešams saražot tikai 200 eksemplārus. Rallija trasēs parādījās faktiski sporta prototipi, kam ar sērijveida auto vairs bija tikai kopīgs nosaukums un nosacīta vizuāla līdzība. Tipisks B grupas auto bija ar vidū novietotu dzinēju un pilnpiedziņu, bet pats auto konstruktīvi vairāk atgādināja bagiju vai formulu ar plastmasas virsbūvi; to pašmasa bija ap 1000 kg un jauda pārsniedza pat 600 zirgspēku. Audi Sport Quattro S1 bija vienīgais šīs klases pārstāvis, kas tiešām bija balstīts uz sērijveida konstrukciju (par ko liecināja nesošā virsbūve).

Slavenākie B grupas auto:

  • Audi Sport Quattro S1
  • Ford RS200
  • Lancia 037 Rally
  • Lancia Delta S4
  • MG Metro 6R4
  • Peugeot 205 T16
  • Renault 5 Turbo

Šie auto bija grūti valdāmi pat pieredzējušākajiem pilotiem, kas noveda pie vairākiem traģiskiem nagadījumiem. Rezultātā 1987. gadā šī grupa tika likvidēta sakarā ar pārāk lielu bīstamību.

Sacensību elementi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Autorallija sacīkstes sastāv no ceļa sacensībām un papildsacensībām. Sacīkšu mērķis ir veikt sacensību distanci, nopelnot iespējami mazāk (soda) punktu. Ekipāžas trasē dodas pa vienai ar noteiktu laika intervālu (parasti 1-2 minūtes) atbilstoši sacensību dokumentiem. Sacensību distance sastāv no vairākiem secīgiem posmiem, kas var tikt grupēti, kā arī ilgt vairākas dienas.

Ceļa sacensības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ceļa sacensībās uzdevums ir veikt distances posmus atbilstoši noteiktiem ierobežojumiem (piemēram, laika ierobežojums, uzdots vidējais ātrums), pie tam soda punktus var saņemt gan par pārāk ātru, gan pārāk lēnu braukšanu. Viens no ceļa sacensību veidiem ir regularitāte, kur distance ir jābrauc ar uzdotu vidējo ātrumu (kas distances laikā var mainīties). Ceļa sacensības notiek pa koplietošanas ceļiem, kas nav slēgti vispārējai satiksmei - līdz ar to tās ir tādas, kas neapdraud citus satiksmes dalībniekus, kas nepiedalās sacensībās. Šodienas rallijā ceļa sacensības galvenokārt kalpo par pārbaucieniem starp papildsacensībām un šī elementa formāts ar atbilstošiem noteikumiem nodrošina rallija sacīkšu disciplīnu un laika grafika ievērošanu.

Papildsacensības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Papildsacensības notiek satiksmei slēgtos koplietošanas ceļu posmos vai speciālās tam piemērotās sacensību trasēs (piemēram, autošosejas trasē, trekā u.c.). Papildacensības var būt ar līdzīgiem uzdevumiem (noteikumiem) kā ceļa sacensības, piemēram, regularitātes formātā, kā arī ar mērķi veikt papildsacensības posma distanci īsākā laikā (saukts par ātrumposmu) - šis ir populārākais variants klasiskajā rallijā un faktiski vienīgais šodien populārās rallija sacensībās.

Automašīnas un ekipējums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Automašīnas, ar kurām var piedalīties autorallija sacensībās, tiek iedalītas klasēs pēc dažādiem kritērijiem. Tiek pielietoti šādi kritēriji:

  • dzinējs (darbības veids (dzirksteļaizdedzes vai kompresijas), darba tilpuma, kompresora esamība un veids utt.);
  • piedziņas veids (vienas ass vai pilnpiedziņa, var būt noteitka priekšējās vai aizmugurējās ass piedziņa);
  • pārbūves līmenis (sākot ar sērijveida līdz speciāli konstruētiem un būvētiem sacīkšu automobiļiem);
  • u.c.

Sacensību automašīnām tiek veikti speciāli drošības nodrošināšanas pasākumi: drošības karkasa uzstādīšana, ugunsdzēšanas sistēmas iebūve, speciālu anatomisko sporta sēdekļu un drošības jostu uzstādīšana. Sportisti brauc speciālās autposporta ķiverēs un sacensību apģērbā (kombinezons, apavi, cimdi, nedegošā veļa utt.). Starptaustiskos rallijos (piem., pasaules čempionāta posmos) izmanto papildu drošibas risinājumus, piemēram, HANS sistēmas mugurkaula traumu novēršanai avārijas gadījumā.

Tā kā autorallijs galvenokārt balstās uz sērijveida automašīnu izmantošanu, tās sagatavojot atbilstoši tehniskajiem noteikumiem, tad starptautiskie noteikumi paredz izmantot homoloģētus automobiļu modeļus, t.i., tādus, kurus auto ražotājs ir speciālā kārtā apstiprinājusi FIA (konstrukcija, saražotās sērijas apjoms utt.).

Šobrīd populāras ir sekojošas klases:

  • N grupa - starptautiskā klase, balstīta uz sērijveida automašīnu, atļautas ļoti ierobežotas izmaiņas konstrukcijā.
  • A grupa - starptautiskā klase, balstīta uz sērijveida automašīnu, atļautas plašākas izmaiņas konstrukcijā kā N grupai. A grupā ietilpst WRC klases sacīkšu mašīnas.
  • R grupa (līdz 2007. gadam), L grupa (no 2008. gada) - nacionālā klase, balstīta uz sērijveida automašīnu, atļautas būtiskākas izmaiņas konstrukcijā (arī salīdzinājumā ar A grupu). Pārsvarā ietilps modeļi, kas neatbilst N un A grupu prasībām, parasti ar agrāku izlaides datumu.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]