Aviācija

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Aviācija ir darbība, kurā iesaistīts cilvēka veidots lidaparāts, cilvēks, organizācijas un kompānijas.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Moderno laiku aviācija sākās ar pirmo cilvēka lidojumu 1783. gada 21. novembrī. To veica Mongolfjēru brāļi, kas lidoja ar karstā gaisa balonu. Šiš braucamrīks nebija praktisks, jo spēja lidot tikai pretvējā. Neilgi pēc tam cilvēki nonāca pie secinājuma, ka arī dirižabļiem ir nepieciešams šāda veida balons. Žans Pjērs Blanšārs bija pirmais cilvēks, kurš vadīja dirižabli. 1785. gadā viņš pārlidoja pār Lamanšam. 1799. gadā sers Džordžs Kailijs izgatavoja konceptu modernai lidmašīnai, kurā bija iekļautas atsevišķas sistēmas pacelšanai, virzīšanai uz priekšu un nosēšanai. Agrākie dirižabļu attīstītāji uzstādīja mehānisko virzītājspēku, nelokāmu karkasu, kā arī attīstīja ātrumu un manevrētspēju.


Nwa a330-300 n805nw arp.jpg

Lai gan ir vairākas teorijas par to, kurš veica pirmo lidojumu ar lidaparātu, kas nebija "vieglāks par gaisu", vispārpieņemts uzskatīt, ka tie bija brāļi Raiti 1903. gada 17. decembrī, kuri uzveica gadu laikā izveidojušos problēmu - kā novaldīt lidaparātu brauciena laikā.[1] Jau dekādi vēlāk, 1. Pasaules kara laikā, šāda tipa lidmašīnas izmantoja izlūkošanai un pat uzbrukumiem kājiniekiem.

Lidmašīnas sāka transportēt cilvēkus un kravu, kad tās kļuva lielākas un drošākas. Pirmo kravas pārvadājumu pāri lielām distancēm veica vācu firmas "Zeppelin" ražotais dirižablis. Veiksmīgākais "Zeppelin" ražojums bija "Graf Zeppelin", kas veica miljons jūdzes, ieskaitot lidojumu apkārt pasaulei 1929. gada augustā. Taču dirižabļu pārākums pār lidmašīnām ilgi neturpinājās. "Zelta ēra" dirižabļiem beidzās ar "Hindenburg" aidegšanos 1937. gada 6. maijā. Katastrofas laikā mira 36 cilvēki.

Norvēģijas militārie spēki ar helikopteru Bell 412.
Piemiņas zīme par godu pirmajam cilvēka lidojumam Latvijā

Aviācijā liek progress tika paveikts laikposmā no 1920. gada līdz 1930. gadam. Šajā laikposmā radās pirmais aviolaineris, kas spēja nodrošināt regulāru pasažieru pārvadāšanu - Douglas DC-3. 2. Pasaules karš aviācijai nesa vairākas inovācijas kā, piemēram, tika izgudrota reaktīvā dzinēja lidmašīna. Pēc kara, īpaši ASV, sākās civilās aviācijas "bums". 50.-o gadu laikā tika radīts Boeing 707, kas bija visplašāk izmantotais lidaparāts komerindustrijā, jo tas bija ekonomiskāks nekā citi tā laika ražojumi.

2004. gada 21. jūnijā uzņēmums "SpaceShipOne" kļuva par pirmo kompāniju, kas piedāvā lidot ārpus Zemes atmosfēras. Aizvien populārākas mūsdienās paliek lidmašīnas, kas tiek darbinātas ar alternatīvajiem resursiem - etanolu, elektrību un pat Saules enerģiju.

Civilā aviācija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Civilā aviācija sevī ietver jebkādu nemilitāru lidošanu. Pasaulē ir pieci lieli civilās aviācijas lidmašīnu būves uzņēmumi (alfabēta kārtībā):

Boeing, Airbus un Tupolev galvenokārt ražo lielus reaktīvā dzinēja aviolainerus, kamēr Embrarer un Bombardier fokusējas uz reģionālo pārvadājumu lidmašīnām.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]