Latvijas Aviācijas pulks

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Aviācijas pulks (Latvija))
Latvijas Aviācijas pulka iznīcinātāju eskadriļas Gloster Gladiator lidmašīnas.
Latvijas Gloster Gladiator iznīcinātājs
Bristol Bulldog iznīcinātājs
Mācību lidmašīna — Miles Magister
VEF I-17 mācību lidmašīna
VEF I-12 mācību lidmašīna

1919. gada 7. jūnijā tika dibināts Latvijas Bruņoto spēku Aviācijas parks (devīze — "Visu par Latviju!"), par tā pirmo komandieri kļuva Alfrēds Valeika. 1921. gadā Aviācijas parku pārveidoja par Aviācijas divizionu, bet 1926. gada 18. septembrī — par Aviācijas pulku.

1939. gada 1. septembrī Aviācijas pulkā bija 3 iznīcinātāju eskadriļas, 4 sauszemes un 1 flotes izlūku—hidroplānu eskadriļa. Kopā bija 100-150 dažāda tipa lidaparātu (lielākā daļa no tiem jau bija novecojusi un savu laiku nokalpojusi). Kaujasspējīgi bija tikai 26 britu iznīcinātāji divplākšņi Gloster Gladiator (iepirkti 1938. gadā) un 12 Bristol Bulldog II . 125 virsnieki, 249 instruktori un kareivji, un 54 brīva līguma darbinieki.

1939. gadā Latvija Aviācijas pulka modernizēšanas vajadzībām Lielbritānijā pasūtīja 30 modernus Hawker Hurricane iznīcinātājus, kas bija bruņoti ar 4 vai 8 ložmetējiem un diviem lielgabaliem. Par lidaparātiem bija samaksāts, bet kara sākšanās dēļ Lielbritānija tos Latvijai tā arī nenodeva.[1] Tas bija pamudinājums Latvijai pastiprināti pievērsties savu lidaparātu ražošanai un 1940. gada pavasarī pirmos izmēģinājuma lidojumus veica gan Kārļa Irbīša konstruētais iznīcinātājs VEF I-16, gan arī Herberta Cukura konstruētais pikējošais bumbvedējs Cukurs C-6bis, kuru Latvijas armija paspēja pieņemt bruņojumā un veikt 12 šādu lidaparātu pasūtījumu.

Lidlauki un palīglidlauki atradās Rīgā (Spilves lidosta), Rāmavā, Jumpravmuižā (Rumbulas lidlauks), Koknesē, Gulbenē, Krustpilī (Krustpils lidlauks). Jūras aviācijas bāzes bija Liepājā un Usmā.

Pēc Latvijas okupācijas Otrā pasaules kara laikā Aviācijas pulku likvidēja 1940. gada 25. decembrī.

Aviācijas pulka komandieri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Komandieris Komandēšanas laiks
Alfrēds Valeika 1919.07.06 — 1919.08.10.
Rūdolfs Drillis 1919.08.10 — 1921.12.02.
Frīdrihs Zute 1921.12.02 — 1922.16.09.
Jāzeps Baško 1922.16.09 — 1926.04.01.
Arvīds Skurbe 1926.04.01 — 1926.29.09.
Jāzeps Baško 1926.29.09 — 1929.19.09.
Arvīds Skurbe 1929.19.09 — 1935.09.08.
Jānis Indāns 1935.09.08 — 1937.10.02.
Rūdolfs Kandis 1937.10.02 — 1940.09.27.

Aviācijas pulka rīcībā bija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā ražotās lidmašīnas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Modelis Skaits Ātrums
Mācību lidmašīnas 5
VEF I-12 2 232 km/h
VEF I-15 2 312 km/h
VEF I-17 1 232 km/h
Kopā: 5

Ārzemēs iepirktās lidmašīnas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nosaukums Valsts Skaits Gads
Iznīcinātāji 65
Ansaldo A-1 Ballila Itālija 12 1923/5
Gourdou-Lesseure B3 Francija 1 1924
Martinsyde F-4 Bussard Lielbritānija 1 1924
Martinsyde ADC-1 Lielbritānija 7 1926
Fiat CR-1 Itālija 6 1927
Bristol Bulldog II Lielbritānija 12 1929
Gloster Gladiator I Lielbritānija 26 1937/8
Izlūklidmašīnas 46
SVA-10 Itālija 4 1923
De Haviland DH-9A Lielbritānija 7 1926
Letow-Šmolik Š-16 Čehoslovākija 21 1927/8
Stampe et Vertongen SV5 Beļģija 11 1935
Hawker Hind B Lielbritānija 3 1938
Mācību lidmašīnas 5
Avro 548 N Lielbritānija 2 1925
Avro 504 K Lielbritānija 2 1925
Miles Magister Lielbritānija 1 1939
Lidlaivas 3
Savoia S-16-SII Itālija 3 1923
Hidroplāni 12
Hanriot H17 Francija 2 1924
Caudron C60 Francija 1 1925
Heinkel SII, He4 Zviedrija 6
Link-Svenska-Pirat Zviedrija 1 1929
Hanza Brandenburg HB Somija 2 1927
Fairey Seal Lielbritānija 4 1934
Kopā: 131

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 18. februārī. Skatīts: 2013. gada 2. jūlijā.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Bērziņš V. Bambals A. Latvijas armija. — Zinātne: Rīga, 1991., 81.-82. lpp.