Avicenna

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Avicenna
Avicenna
Personīgā informācija
Dzimis augustā ap 980. gadu
Buhāra, Samanīdu impērija
(mūsdienās Karogs: Uzbekistāna Uzbekistāna)
Miris 1037. gada jūnijā (56 vai 57 gadi)
Hamadāna (mūsdienās Karogs: Irāna Irāna)
Tautība persietis
Zinātniskā darbība
Zinātne medicīna, filozofija, loģika, islāma teoloģija, fizika, dzeja
Sasniegumi, atklājumi mūsdienu medicīnas "tēvs",
aromterapijas aizsācējs

Abū Alī Sīnā (persiešu: ابوعلی سینا) vai Ibn Sīnā (arābu: ابن سینا‎), eiropiešiem zināms kā Avicenna (dzimis augustā ap 980. gadu, miris 1037. gada junijā) bija persiešu zinātnieks, kā arī tā laika visnozīmīgākais islāma fiziķis un filozofs. Viņš bija arī astronoms, ķīmiķis, matemātiķis, dzejnieks, psihologs, šeihs, kareivis, valstsvīrs un teologs.

2006. gada 3. novembrī pie Gaiļezera slimnīcas tika atklāts piemineklis Avicennam.[1]

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Avicenna ir dzimis netālu no Buhāras, kuru tajā laikā kontrolēja Samanīdu dinastija. Viņa ģimene bija persieši. Viņa tēvs bija valsts ierēdnis, un viņu māja tika izmantota kā pulcēšanās vieta, kur vīri mācījās. Arī Avicenna apguva zinības. 14 gadu vecumā Avicennam bija plašs zināšanu loks, un gandrīz no galvas zināja Korānu. No 14 līdz 18 gadu vecumam Avicenna apguva zināšanas pašmācības ceļā, jo nebija pieejams tāds skolotājs, kas viņam varētu iemācīt kaut ko jaunu, ko viņš jau nezinātu. 16 gadu vecumā Avicenna sāka mācīties un praktizēt medicīnu. Viņš mācījās arī likumus un dabaszinātnes. Tomēr visvairāk viņa talants izpaudās medicīnā. Pirms 18 gadu sasniegšanas Avicenna bija izārstējis Samanīdu valdnieku. Līdz ar to viņš kļuva par valsts valdnieka ģimenes ārstu. 18 gadu vecumā Avicenna bija kļuvis par sava laika izcilāko zinātnieku.

No 1015. līdz 1022. gadam Avicenna strādāja pie valdniekiem Hamadānā. Pēc Hamadānas valdnieka nomiršanas Avicenna tika ielikts cietumā. Viņš tika atbrīvots pēc četriem mēnešiem, kad Hamadānu iekaroja Isfahānas valdnieks. Viņš kā ārsts devās strādāt uz Isfahānu. 1030. gadā Isfahānai uzbruka Gaznevīdu impērija. Tieši šajā laikā daudzi Avicennas darbi tika iznīcināti vai nozagti. Avicenna devās atpakaļ uz Hamadānu, kur viņš nomira, kad kārtējo reizi pilsētai uzbruka.

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Avicenna ir uzrakstījis aptuveni 450 traktātus par plašu tematiku, no kuriem aptuveni 240 ir saglabājušies līdz mūsdienām. No šiem 240 darbiem 150 ir par filozofiju, savukārt aptuveni 40 ir uzrakstīti saistībā ar medicīnu.[2]

Ievērojamākie Avicennas darbi ir "Ārstniecības grāmata" (کتاب الشفاء, Kitab Al-Shifaʾ) un "Medicīnas kanons" (القانون في الطب‎, al-Qānūn fī al-Ṭibb).

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Atklās pieminekli zinātniekam (latviski). Paula Stradiņa medicīnas vēstures muzejs (2006. gada 2. novembris). Atjaunināts: 2014. gada 22. martā.
  2. J.J. O'Connor, E.F. Robertson. Avicenna (angliski). history.mcs.st-andrews.ac.uk. Atjaunināts: 2014. gada 22. martā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]