Azelaīnskābe

Vikipēdijas lapa
Azelaīnskābe

Azelaīnskābes struktūrformula
Ķīmiskā formula C9H16O4
Molmasa 188,23 g/mol
Blīvums 1251 kg/m3
Kušanas temperatūra 106,5 °C
Viršanas temperatūra 287 °C pie 100 mmHg

Azelaīnskābe (nonāndiskābe, 1,7-heptāndikarbonskābe, HOOC–(CH2)7–COOH) pieder pie piesātinātajām divvērtīgajām karbonskābēm. Azelaīnskābes sāļus un esterus sauc par azelainātiem. Azelaīnskābe ir kristāliska viela (bezkrāsaini adatveida kristāli), kas pavisam nedaudz šķīst ūdenī.

Atrašanās dabā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Azelaīnskābi producē rauga sēnīte Malassezia furfur, kas atrodama uz cilvēka ādas.

Iegūšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Var iegūt no rīcineļļas, apstrādājot to ar slāpekļskābi (no tā cēlies azelaīnskābes nosaukums - grieķu: a - ne, zoe - dzīvs, t.i. nedzīvs; slāpeklis, elaion - eļļa). Azelaīnskābi viegli iegūt, ozonējot oleīnskābi:

Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lieto polimēru (poliamīdu, poliesteru, poliuretānu) iegūšanai. Alumīnija azelainātu lieto kā siloksāna smērvielu biezinātāju. Azelaīnskābei ir labvēlīga ietekme uz ādas augšanu, kā arī antibakteriāla iedarbība.