Azelaīnskābe
| Azelaīnskābe | |
|---|---|
 Azelaīnskābes struktūrformula |
|
| Ķīmiskā formula: | C9H16O4 |
| Molmasa: | 188,23 g/mol |
| Blīvums: | 1251 kg/m3 |
| Kušanas temperatūra: | 106,5 °C |
| Viršanas temperatūra: | 287 °C pie 100 mmHg |
Azelaīnskābe (nonāndiskābe, 1,7-heptāndikarbonskābe, HOOC–(CH2)7–COOH) pieder pie piesātinātajām divvērtīgajām karbonskābēm. Azelaīnskābes sāļus un esterus sauc par azelainātiem. Azelaīnskābe ir kristāliska viela (bezkrāsaini adatveida kristāli), kas pavisam nedaudz šķīst ūdenī.
[izmainīt šo sadaļu] Atrašanās dabā
Azelaīnskābi producē rauga sēnīte Malassezia furfur, kas atrodama uz cilvēka ādas.
[izmainīt šo sadaļu] Iegūšana
Var iegūt no rīcineļļas, apstrādājot to ar slāpekļskābi (no tā cēlies azelaīnskābes nosaukums - grieķu: a - ne, zoe - dzīvs, t.i. nedzīvs; slāpeklis, elaion - eļļa). Azelaīnskābi viegli iegūt, ozonējot oleīnskābi:
[izmainīt šo sadaļu] Izmantošana
Lieto polimēru (poliamīdu, poliesteru, poliuretānu) iegūšanai. Alumīnija azelainātu lieto kā siloksāna smērvielu biezinātāju. Azelaīnskābei ir labvēlīga ietekme uz ādas augšanu, kā arī antibakteriāla iedarbība.
|
|||||||
