Azerbaidžāņu valoda
| Azerbaidžāņu valoda Azərbaycan dili Азәрбајҹан дили آذربایجان دیلی |
||
|---|---|---|
| Izruna: | IPA: [azærbajʤan dili] | |
| Valodu lieto: |  Irāna, Azerbaidžāna,arī kaimiņvalstīs:  Gruzija, Krievija, Irāka, Turcija, Ukraina |
|
| Runātāju skaits: | 25 million [1] | |
| Reitings: | 34 (dzimtā valoda) | |
| Valodu saime: | Altajiešu Tjurku Oguzu Azerbaidžāņu valoda |
|
| Rakstība: | Latīņu alfabēts ( Azerbaidžāna); arābu alfabēts ( Irāna) |
|
| Oficiālais statuss | ||
| Oficiālā valoda: | Azerbaidžāna |
|
| Regulators: | nav oficiāla regulatora | |
| Valodas kodi | ||
| ISO 639-1: | az | |
| ISO 639-2: | aze | |
| ISO 639-3: | dažādi: aze — Azerbaidžāņu (kop.) azj — Ziemeļazerbaidžāņu azb — Dienvidazerbaidžāņu |
|
| Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. | ||
Azerbaidžāņu valoda (saukta arī par azeru valodu vai azeri) ir tjurku saimes valoda, kurā runā vairāk kā 25 miljoni cilvēku galvenokārt Azerbaidžānā un Irānā, kā arī azerbaidžāņu diaspora kaimiņvalstīs Gruzijā, Krievijā, Turcijā, Irākā, Ukrainā.
Azerbaidžāņu valodas variantu, kas ir valsts valoda Azerbaidžānā un kurā runā Turcijā, Gruzijā, Krievijā un Ukrainā, sauc par ziemeļazerbaidžāņu valodu (Azərbaycan dili; ISO 639-3 kods azj). Līdz 1991.g. rakstībā lietoja kirilicu.
Irānā lietoto azerbaidžāņu valodas variantu sauc par dienvidazerbaidžāņu valodu (آذربایجان دیلی; ISO 639-3 kods azb). Tā ir dominējošā valoda Irānas ostānos Austrumazerbaidžānā, Rietumazerbaidžānā, Ardabīlā, Zandžānā, daļēji Kurdistānā, Hamadānā, Markazi.
Satura rādītājs |
Vēsture[izmainīt šo sadaļu]
Azerbaidžāņu jeb azeru valoda ietilpst tjurku, oguzu grupā. Seldžukiem iebrūkot tuvie austrumi|tuvajos austrumos, azerbaidžāņu valoda ienāca šajā reģionā. Notika, tā saucamā Azerbaidžānas teritorijas tjurkizācija, process, kas ilga vairākus gadsimtus, līdz radās stabila azerbaidžāņu valoda. Azerbaidžāņu valodas veidošanās tika pabeigta 15. gadsimtā.
Dialekti[izmainīt šo sadaļu]
- Austrumu - Baku, Derbentas un Šemahas dialekti.
- Rietumu - Karabahas, Gjendžes un Kazahas dialekti.
- Ziemeļu - Šeki dialekts.
- Dienvidu - NahČivānas, Tebrīzas un Ordubadas dialekti.
Ir vēl daudz citi dialekti.
Rakstība[izmainīt šo sadaļu]
Azerbaidžāņi Azerbaidžānā kopš 1991. gada lieto stabilu latīņu alfabētu, bet azerbaidžāņi, kas dzīvo Irānā lieto modificētu arābu valodas alfabētu. Līdz 1929. gadam Azerbaidžānas azerbaidžāņi arī lietoja arābu alfabētu, bet pēc tam to aizstāja ar kirilica alfabētu. Rakstībā ir daži izteikti burti, piem, ı, tas pats krievu valodas ы. Azerbaidžāņu valodā pastāv miruši 10 000 arābu vārdi.
Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu]
- Azerbaidžāņu valodas kursi
- AZERI.org
- Ethnologue par azerbaidžāņu valodu
- Omniglot.com par azerbaidžāņu rakstībām
Atsauces[izmainīt šo sadaļu]
 |
Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
