Azerbaidžāna

Azerbaidžānas Republika Azərbaycan Respublikası
Karogs Ģerbonis
Himna: Azərbaycan Respublikasının Dövlət Himni
Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta)		Baku
Valsts valodas		azerbaidžāņu valoda
Valdība
-	Valsts prezidents	Ilhams Alijevs
-	Premjers	Artūrs Rasizade
PSRS sabrukums
-	Azerbaidžānas PSR pārdēvēta par Azerbaidžānas Republiku PSRS satāvā.	1990. gada 19. novembrī
-	Deklarēta	1991. gada 30. augustā
-	Pilnībā neatkarīga	1991. gada 18. oktobrī
Platība
-	Kopā	86 600 km²
Iedzīvotāji
-	iedzīvotāji 2011. g.	9 111 000
-	Blīvums	105/km² (100)
IKP (PPP)		2011. gada aprēķins
-	Kopā	$94,318 miljardi
-	Uz iedzīvotāju	USD 10 340
Džini koef. (2011)		39 (vidējs) (58)
HDI (2010)		▲ 0,713 (augsts) (67)
Valūta		manats (AZN)
Laika josla		AZT (UTC+4)
-	Vasarā (DST)	(UTC+5)
Interneta domēns		.az
ISO 3166-1 kods		031 / AZE / AZ
Tālsarunu kods		+994

Azerbaidžāna (azerbaidžāņu: Azərbaycan), oficiāli Azerbaidžānas Republika (Azərbaycan Respublikası) ir valsts Aizkaukāza austrumu daļā un tā aizņem teritoriju uz dienvidiem no Kaukāza kalniem. Austrumos to apskalo Kaspijas jūra, ziemeļos robežojas ar Krievijas Federācijas sastāvā esošo Dagestānu, ziemeļrietumos — ar Gruziju, rietumos — ar Armēniju, bet dienvidos — ar Irānu. Azerbaidžānai piederošais anklāvs Nahčivanas Autonomā Republika robežojas ar Armēniju, Irānu un Turciju un atrodas dienvidrietumos no pamatteritorijas.

Daļu no starptautiski atzītās Azerbaidžānas teritorijas (Kalnu Karabahu) kontrolē Armēnija.

Etimoloģija

Vārds Azerbaidžāna (precīzāk - Azarbaidžāna) ir arabizētas formas vārds no klasiskā persiešu valodas vārda - Āδarbāδāgān (Āδarbāyagān), viduspersiešu valodā šo teritoriju sauca par Āturpātākān, grieķi par Άτροπατηνη un Bizantijas grieķi par Άδραβιγνων. Šis vārds attiecas uz Ahamenīdu dinastijas satrapa Atrapata vārdu. Pēc tam, kad Irānu 7. - 8. gs. iekaroja Arābu Kalifāts šis vārds transformējās nosaukumā "Azarbaidžāna" (آذربایجان). Vēsturiski galvenā Atropatenas teritorija tiek uzskatīta Irānas Azerbaidžāna un Dienvidazerbaidžāna ar pilsētu Tebrīzu priekšgalā. Savukārt nosaukums Azerbaidžāna ir tjurkizētas formas vārds, kas pirmo reizi tika pielietots Azerbaidžānas Demokrātiskās Republikas izveidošanā 1918. gada 27. maijā. Republikas nosaukums tika izvēlēts arī tāpēc lai piemērotos mūsdienām.

Ģeogrāfija

Azerbaidžāna atrodas pie Eiropas un Āzijas robežas. Pusi Azerbaidžānas teritorijas aizņem kalni. Ziemeļos - Lielā Kaukāza grēda, Dienvidrietumos - Mazā Kaukāza grēda un pašos dienvidos - Tališu kalni. Augstākā virsotne ir Bazardizi kalns (4480 m). Pārējo teritorijas daļu aizņem zemienes. Dienvidos - Lenkorānas zemiene, vidusdaļā - Kūras, Araksas zemiene. Azerbaidžāna ir lielākā no Aizkaukāza Republikām, tās platība ir 86,6 km2 (ieskaitot Kalnu Karabahu). Teritorija no ziemeļiem līdz dienvidiem stiepjas 400 km un no rietumiem līdz austrumiem 500 km. Galējie punkti: ziemeļos Gutona kalns (3648 m) (41°54' z.p.),dienvidos upe Astara (38°25' z.p.),austrumos Naftas akmeņi (50°49' a.g.),rietumos Džandargela ezers (44°46’ a.g.). Klimatiskās zonās Azerbaidžānā ir dažādas no siltām līdz maigām un no vēsām līdz sniegainām Kaukāza kalnu virsotnēm. Galvenā upe Kaukāzā - Kūra iet arī cauri Azerbaidžānas teritorijai un tur ir uzbūvētas vairākas elektrostacijas.

Klimats

Saskaņā ar vācu izcelsmes krievu ģeogrāfa Vladimira Keppena teikto, Azerbaidžānas teritorijā ir sastopamas 9 no 11 pasaules zināmajām klimatiskajām zonām. Jūlijā temperatūra ir no 5 °C līdz augstkalnu reģioniem 25—27 (visbiežāk 32-35, bet citreiz sasniedz pat līdz 40) °C. Janvāri ir no −10 ° līdz 4 °C. Nokrišņu daudzums gadā nolīst 200 мм, bet kalnu rajonos un Lenkorānas zemienē 1200—1700 mm.

Derīgie izrakteņi

Nafta un dabagāze ir nozīmīgākie Azerbaidžānas eksporta produkti, kas uztur 50% valsts ekonomikas. Naftas vads iet no Azerbaidžānas uz Gruziju un no Gruzijas uz Turciju. Šo naftas cauruļvadu sauc par BTD (Baku - Tbilisi - Džejhana) (azerbaidžāņu: Bakı - Tiflis - Ceyhan). 2015. gadā plānots būvēt dabasgāzes cauruļvadu, kas sūtīs gāzi uz Eiropu, cauri Bosfora šaurumam. Teritorijā ir atrodamas dzelzs, rūdas, marmora, alumīnija, dolomīta, molibdēna u.c. atradnes.

Flora

Azerbaidžānas teritorijā ir sastopama bagāta un reta flora. Salīdzinoši maza ir valsts teritorija, kur satiekas dažādas pasaulē izplatītas augu sugas. Azerbaidžānā ir 450 sugu augi un ir tādi augi, kas aug tikai Azerbaidžānā, nevienā citā Kaukāza Republikā (aptuveni 250 veidi).

Fauna

Azerbaidžāna atrodas uz vairākiem zooģeogrāfiskiem poliem,tāpēc ir sastopami daži dzīvnieki no kaimiņvalsts Irānas, Vidusāzijas un Vidusjūras valstīm. Dažādības dēļ Azerbaidžānā ir sastopami 12 tūkstoši dzīvnieku veidi, tajā skaitā 623 veidu mugurkaulinieku, 90 zīdītāju, 350 veidu putnu, 40 veidu rāpuļi, vairāk kā 80 veidu zivis, pārējie ir abinieki. Zemienēs ir izplatīti zaķi, vilki, lapsas, džeirani. Kūras un Araksas ielejās ir izplatītas cūkas, brieži, āpši, šakāļi. Kalnos ir izplatīti brieži,lūši,lāči, Dagestānas tūre, kalnu kazas, meža kaķi, āži. Ir sastopami arī mežonīgi mufloni un leopardi, bet leopardi pēdējā laikā ir reti sastopami. Liela dažādība pastāv starp putniem. Azerbaidžānas teritorijā ir sastopami fazāni, pelikāni, flamingo, dzērves. Azerbaidžānas sarkanajā grāmatā ir ierakstīti 108 veidu dzīvnieki, tajā skaitā 14 veidi mugurkaulinieku, 36 veidu putni, 13 veidu abinieki un zīdītāji, 5 veidu zivis, 40 veidu kukaiņi.

Ekoloģiskais stāvoklis

Abšeronas pussalā un citos piekrastes rajonos ir liels derīgo izrakteņu (naftas un dabasgāzes) piesārņojums. Tiek stipri piesārņots gaiss un ūdens. Visstiprāk piesārņotā pilsēta Azerbaidžānā un visā pasaulē ir Sumgajita.

Nacionālie parki

Azerbaidžānā ir 8 nacionālie parki, kas sargā dabu un dzīvniekus, kas ir pakļauti izmiršanai.

1. Zangezuras Nacionālais parks, dibināts 2003. gadā. Platība: 42 797 hektāri.
2. Širvanas Nacionālais parks, dibināts 2003.gadā. Platība: 54 373,5 hektāri.
3. Ag - Gola Nacionālais parks, dibināts 2003. gada. Platība: 17 924 hektāri.
4. Hirkana Nacionālais parks, dibināts 2004. gadā. Platība: 42 797 hektāri.
5. Altiagadža Nacionālais parks, dibināts 2004. gadā. Platība: 11 035 hektāri.
6. Apšeronas Nacionālais parks, dibināts 2005. gadā. Platība: 783 hektāri.
7. Šahdaga Nacionālais parks, dibināts 2006.gadā. Platība: 115 900 hektāri.
8. Goigola Nacionālais parks, dibināts 2008. gadā. Platība: 12 755 hektāri.

Vēsture

Galveno notikumu hronoloģija

Senākā Azerbaidžānas valsts Atropatena izveidojās 323.g. p.m.ē., vēlāk IV - VII gs. pastāvēja Kaukāza Albāņu valsts.

• VII – IX gs. tapusi azerbaidžāņu tautas grāmata «Kniga – Dada Gorgud».
• 1027.g. pāri Arazas upei tika uzcelts Hudaferina tilts.
• 1259.g. tika uzcelta vecākā observatorija Azerbaidžanā – Maraginas observatorija.
• 1501.g. Persijas impērijas šahs Ismails Hatai nodibināja centralizētu Safaviļaras valsti.

• 1813.g. 12.oktobrī tika parakstīts Gulistānas miera līgums par Azerbaidžānas sadalīšanu starp Krieviju un Persiju.
• 1828.g. 10.februārī tika parakstīts Turkmenčajas līgums.
• 1875.g. 22.jūnijā Gasan beka Zardabi redakcijā tika izlaists pirmais drukātais izdevums azeru valodā – avīze “Akinči”.
• 1918.g. 31.martā azerbaidžāņu - armēņu sadursmes.

• 1918.g. 28.maijā Tiflisā tika proklamēta Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika.
• 1918.g. 26.jūnijā Gjendže pilsētā Aliagi Šihlinska vadībā tika izveidots Pirmais Nacionālais kaujas korpuss.
• 1918.g. 27.jūnijā azerbaidžāņu (azeru) valoda tika pasludināta par valsts valodu.
• 1918.g. 15.septembrī Kaukāza islāma armija, kura sastāvēja no Anatolijas un Azerbaidžānas tjurkiem, atbrīvoja Baku pilsētu no armēņiem
• 1918.g. 9.novembrī tika pieņemts trīskrāsainais Azerbaidžānas Demokrātiskās Republikas karogs.
• 1918.g. 7.decembrī sāka darboties parlaments.
• 1919.g. 15.novembrī Baku Universitātes izveidošana.
• 1920.g. 11.janvārī Versaļas Miera konferences noslēgumā Sabiedroto valstu Augstākā padome de facto atzina Azerbaidžānas neatkarību.

• 1920.g. 27-28.aprīlī Sarkanā armija ieņēma Baku, gāza Tautas Valdību un pasludināja Azerbaidžānā padomju varu.
• 1924.g. februārī izveidoja Nahičevānas APSR.
• 1945.g. janvārī tika izveidota Azerbaidžānas Republikas Zinātņu Akadēmija.
• 1987.g. novembrī Hankendi sāka darboties armēņu separātisti ar mērķi apvienot Kalnu Karabahu ar Armēniju.
• 1988.g. no februārī sākās Armēnijas agresija pret Azerbaidžānu – azerbaidžāņu zemes iekarošanas sākums.
• 1988.g. 17.novembrī Nacionālas atbrīvošanās kustības sākums Azerbaidžānā.
• 1988.g. decembris masveidīga azerbaidžāņu deportācija no rietumu Azerbaidžānas.
• 1990.g. 20.janvārī Padomju Armijas agresija pret Baku miermīlīgajiem iedzīvotājiem («Melnais janvāris»).
• 1990.g. 19.novembrī Azerbaidžānas PSR tika pārdēvēta par Azerbaidžānas Republiku.

• 1991.g. 18.oktobrī tika pieņemts konstitucionāls akts par Azerbaidžānas Valsts neatkarību.
• 1994.g. 20.septembrī ar ārzemju naftas kompānijām tika parakstīts «Gadsimta kontrakts» par naftas ieguvi.
• 1995.g. 12.novembrī tika pieņemta Azerbaidžānas Republikas Konstitūcija.
• 2001.g. 25.janvārī Azerbaidžānas Republika tika uzņemta Eiropas Padomē kā pilntiesīga locekle.

Valsts simboli

Azerbaidžānas Republikas valsts simboli ir Azerbaidžānas Republikas karogs, Azerbaidžānas Republikas ģerbonis un Azerbaidžānas Republikas himna.

Valsts karogs

Tagadējais trīskrāsainais valsts karogs kļuva par Azerbaidžānas Demokrātiskās Republikas karogu 1918. gada 9. novembrī un kā valsts simbols tika lietots līdz 1920. gadam. 1990. gada 17. novembrī trīskrāsaino karogu sāka lietot Nahičivānas autonomijas parlaments Milli Medžils un 1991. gada 5. februārī karogs tika atjaunots kā Azerbaidžānas Republikas valsts karogs. Visas trīs krāsas ir novietotas horizontāli un katrai no viņam ir sava nozīme. Zilā krāsa nozīmē piederību pie tjurku grupas un simbolizē tjurku tautas, sarkanā krāsa nozīmē progresu un valsts attīstību, zaļā krāsa un pusmēness nozīmē piederību islāmam, 8 staru zvaigzne simbolizē 8 tjurku (oguzu) tautas un piederību pie tām.

Valsts himna

Azerbaidžānas himnas nosaukums Azerbaidžāna! Azerbaidžāna! Himnas melodiju sacerēja Uzeirs Gadžibekovs, bet vārdus uzrakstija Ahmeds Džavads (azerbaidžāņu: Əhməd Cavad). Himnu oficiāli pieņēma 1991. gadā pēc Azerbaidžānas neatkarības pasludināšanas.

Valsts ģerbonis

Ģerboņa centrā ir attēlots uguns, kas nozīmē Uguns valsti, krāsas, kas attēlotas uz ģerboņa ir Azerbaidžānas Republikas karoga krāsas, 8 starainā zvaigne simbolizē 8 tjurku (oguzu) tautas, ozolu lapas simbolizē Azerbaidžānas bagātību un spēku.

Azerbaidžānas prezidents

Valsts galva Azerbaidžānā ir Azerbaidžānas prezidents. Prezidentu ievēl uz 5 gadiem tauta, bet kara darbības gadījumā prezidents valda līdz kara darbības beigām.

Iekšējā politika

Augstākais likumu orgāns Azerbaidžānā - Milli Medžils, kurš sastāv no 125 deputātiem, kurus ievēl uz 5 gadiem. Pirmās parlamenta vēlēšanas Azerbaidžānā notika 1995. gadā. Lielākā daļa deputātu ir bez partijām, bet daudzi ir partijā Jaunā Azerbaidžāna, Pilsoņu Solidaritāte, Partija Dzimtene. Kopā Republikā darbojas vairāk par 30 partijām.

Ārējā politika

Azerbaidžāna uztur diplomātiskās attiecības ar daudzām valstīm. Labākie partneri dažādās jomās Azerbaidžānai ir Izraēla, Turcija, Kazahstāna, Krievija, ASV, Irāna, Itālija. Ar Armēniju diplomātiskās attiecības nav izveidotas sakarā ar Kalnu Karabahas konfliktu. Azerbaidžāna piedalās daudzās starptautiskās organizācijās un savienībās: ANO, GUAM, NVS, Tjurku Padome, Melnās jūras organizācija, Islāma Konferences valstis.

Administratīvais iedalījums

Azerbaidžāna ir iedalīta 10 ekonomiskos reģionos

Azerbaidžānas teritorija dalās 59 rajonos, 11 pilsētās un 1 autonomā republikā. Galvenais finansiālais centrs, galvaspilsēta Baku.

Nahčivānas Autonomā Republika

Nahčivānas Autonomā Republika ir Azerbaidžānas Republikas sastāvdaļa. Anklāvs robežojas ar Irānu, Turciju un Armēniju. Jau kopš Kalnu Karabahas konflikta robeža ar Armēniju ir slēgta. Ir izveidots autobusa maršruts Baku — Nahčivāna un Nahčivānas lidosta. Nahčivānā ir dzimis bijušais Azerbaidžānas prezidents Heidars Alijevs (azerbaidžāņu: Heydər Aliyev).

Iedzīvotāji un reliģija

Iedzīvotāju skaits Azerbaidžānā 2010. gadā sasniedza 9 miljonus. Iedzīvotāju etniskais sastāvs: 93% azerbaidžāņi, 3% krievi, 2% armēņi, 2% citas tautības (lezgīni, tališi, udini). 83% iedzīvotāju ir musulmaņi (lielākā daļa pieder pie Šiītu atzara, bet ir arī Sunnīti), 17% pareizticīgo.

Valoda

Azerbaidžāņu valoda pieder pie tjurku valodu grupas oguzu atzara. Azerbaidžāņu valodā runājošo skaits sasniedz 30 miljonus. Azerbaidžāņi dzīvo pārsvarā Irānā un Azerbaidžānā. Azerbaidžāņu valoda ir valsts valoda Azerbaidžānā un otrā svešvaloda Irānā.

Kultūra

Azerbaidžānas mūzika

Azerbaidžānā ir spēcīgas tautas mūzikas tradīcijas. Ļoti populāra ir tautas dziesminieku ašugu mūzika, tās ir improvizētas dziesmas, kuras pavada uz stīgu instrumenta, ko sauc par Kobuz.

Skatīt arī

• Azerbaidžānas prezidenti

Ārējās saites

• The World Factbook profils (angliski)