Azerbaidžāna

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Azerbaidžānas Republika
Azərbaycan Respublikası
Azerbaidžānas karogs Azerbaidžānas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
HimnaAzərbaycan Respublikasının Dövlət Himni
Location of
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Baku
Valsts valodas azerbaidžāņu valoda
Demonīms azerbaidžāņi
Valdība unitāra konstitucionāla republika
 -  Valsts prezidents Ilhams Alijevs
 -  Premjers Artūrs Rasizade
PSRS sabrukums
 -  Azerbaidžānas PSR pārdēvēta par Azerbaidžānas Republiku PSRS satāvā. 1990. gada 19. novembrī 
 -  Deklarēta 1991. gada 30. augustā 
 -  Pilnībā neatkarīga 1991. gada 18. oktobrī 
Platība
 -  Kopā 86 600 km² (114.)
 -  Ūdens (%) 1,6
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2014. g. 9 494 600[1][2] (89.)
 -  Blīvums 105,8/km² (103.)
IKP (PPP) 2013. gada aprēķins
 -  Kopā $102811 miljardi 
 -  Uz iedzīvotāju USD 11 044 
Džini koef. (2008) 33,7 (vidējs) (58)
HDI (2013) 0.747 (augsts) (76.)
Valūta manats (AZN)
Laika josla AZT (UTC+4)
 -  Vasarā (DST)  (UTC+5)
Interneta domēns .az
ISO 3166-1 kods 031 / AZE / AZ
Tālsarunu kods +994

Azerbaidžāna (azerbaidžāņu: Azərbaycan), oficiāli Azerbaidžānas Republika (Azərbaycan Respublikası) ir valsts Aizkaukāza austrumu daļā un tā aizņem teritoriju uz dienvidiem no Kaukāza kalniem. To austrumos apskalo Kaspijas jūra. Robežojas ar Krievijas Federācijas sastāvā esošo Dagestānu ziemeļos, ar Gruziju ziemeļrietumos, ar Armēniju rietumos, bet dienvidos ar Irānu. Azerbaidžānas platība ir 86 600 km², kāds krievu ģeogrāfs uzskata, ka Azerbaidžānā ir sastopamas deviņas no vienpadsmit pasaules zināmajām klimatiskajām zonām. Pusi Azerbaidžānas teritorijas aizņem kalni, bet pārējo zemienes. Azerbaidžāna ar 9,5 miljoniem iedzīvotāju ir 89. lielākā valsts pasaulē.

Azerbaidžānai piederošais anklāvs Nahčivanas Autonomā Republika robežojas ar Armēniju, Irānu un Turciju un atrodas dienvidrietumos no pamatteritorijas. Daļu no starptautiski atzītās Azerbaidžānas teritorijas, Kalnu Karabahu kontrolē Armēnija.

Azerbaidžāna ir unitāra konstitucionāla republika, kas sastāv no 59 rajoniem. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Baku. Azerbaidžānai ir diplomātiskas attiecības ar 158 valstīm un ir iestājusies 38 internacionālās organizācijās. Azerbaidžāna ir Eiropas Padomes, EDSO un NATO dalībvalsts. Tā ir viena no GUAM un Neatkarīgo Valstu Sadraudzības un Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijas dibinātājvalstīm.

Etimoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vārds Azerbaidžāna (precīzāk - Azarbaidžāna) ir arabizētas formas vārds no klasiskā persiešu valodas vārda - Āδarbāδāgān (Āδarbāyagān), viduspersiešu valodā šo teritoriju sauca par Āturpātākān, grieķi par Άτροπατηνη, bet Bizantijas grieķi par Άδραβιγνων. Šis vārds attiecas uz Ahamenīdu dinastijas satrapa Atrapata vārdu.

Pēc tam, kad Irānu no 7. līdz 8. gadsimtam iekaroja Arābu Kalifāts šis vārds transformējās nosaukumā "Azarbaidžāna" (آذربایجان). Vēsturiski galvenā Atropatenas teritorija tiek uzskatīta Irānas, Azerbaidžāna un Dienvidazerbaidžāna ar pilsētu Tebrīzu priekšgalā.

Savukārt nosaukums Azerbaidžāna ir tjurkizētas formas vārds, kas pirmo reizi tika lietots Azerbaidžānas Demokrātiskās Republikas izveidošanā 1918. gada 27. maijā. Šāds nosaukums tika izvēlēts arī tāpēc, lai nosaukums piemērotos mūsdienām.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Agrākās liecības par cilvēkiem Azerbaidžānas teritorijā, datējas ar Akmens laikmetu. Senākā Azerbaidžānas valsts Atropatena izveidojās 323. gadā pirms mūsu ēras, vēlāk no 4. līdz 7. gadsimtam pastāvēja Kaukāza Albāņu valsts. Starp 7. un 9. gadsimtu tapusi azerbaidžāņu tautas grāmata «Kniga – Dada Gorgud». 1027. gadā pāri Arazas upei tika uzcelts Hudaferina tilts. 1259. gadā tika uzcelta vecākā observatorija Azerbaidžanā – Maraginas observatorija.

1501. gadā Persijas impērijas šahs Ismails Hatai nodibināja centralizētu Safaviļaras valsti. 1813. gada 12.oktobrī tika parakstīts Gulistānas miera līgums par Azerbaidžānas sadalīšanu starp Krieviju un Persiju. 1828. gada 10.februārī tika parakstīts Turkmenčajas līgums. 1875. gada 22.jūnijā Gasan beka Zardabi redakcijā tika izlaists pirmais drukātais izdevums azeru valodā, avīze Akinči.

1918. gada 31.martā notiek azerbaidžāņu un armēņu sadursmes. 1918. gada 28.maijā Tiflisā tika proklamēta Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika. 1918. gada 26.jūnijā Gjendže pilsētā Aliagi Šihlinska vadībā tika izveidots Pirmais Nacionālais kaujas korpuss. 1918. gada 27.jūnijā azerbaidžāņu valoda jeb azeru valoda tika pasludināta par valsts valodu. 1918. gada 15.septembrī Kaukāza islāma armija, kura sastāvēja no Anatolijas un Azerbaidžānas tjurkiem, atbrīvoja Baku pilsētu no armēņiem. 1918. gada 9.novembrī tika pieņemts trīskrāsainais Azerbaidžānas Demokrātiskās Republikas karogs. 1918. gada 7.decembrī sāka darboties parlaments. 1919. gada 15.novembrī Baku Universitātes izveidošana. 1920. gada 11.janvārī Versaļas Miera konferences noslēgumā Sabiedroto valstu Augstākā padome de facto atzina Azerbaidžānas neatkarību. 1920. gada 27. un 28.aprīlī Sarkanā armija ieņēma Baku, gāza Tautas Valdību un pasludināja Azerbaidžānā padomju varu. 1924. gada februārī izveidoja Nahičevānas APSR. 1945. gada janvārī tika izveidota Azerbaidžānas Republikas Zinātņu Akadēmija.

1987. gada novembrī Hankendi sāka darboties armēņu separātisti ar mērķi apvienot Kalnu Karabahu ar Armēniju. 1988. gada februārī sākās Armēnijas agresija pret Azerbaidžānu jeb azerbaidžāņu zemes iekarošanas sākums. 1988. gada 17.novembrī Nacionālas atbrīvošanās kustības sākums Azerbaidžānā. 1988. gada decembrī notika masveidīga azerbaidžāņu deportācija no rietumu Azerbaidžānas. 1990. gada 20.janvārī Padomju Armijas agresija pret Baku miermīlīgajiem iedzīvotājiem jeb Melnais janvāris.

1990. gada 19.novembrī Azerbaidžānas PSR tika pārdēvēta par Azerbaidžānas Republiku. 1991. gada 18.oktobrī tika pieņemts konstitucionāls akts par Azerbaidžānas Valsts neatkarību. 1994. gada 20.septembrī ar ārzemju naftas kompānijām tika parakstīts Gadsimta kontrakts par naftas ieguvi. 1995. gada 12.novembrī tika pieņemta Azerbaidžānas Republikas Konstitūcija. 2001. gada 25.janvārī Azerbaidžānas Republika tika uzņemta Eiropas Padomē kā pilntiesīga locekle.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Azerbaidžāna atrodas pie Eiropas un Āzijas robežas un tā ir lielākā no Aizkaukāza Republikām. Tās teritorija aizņem 86 600 km², kura sastāv no 86 100 km² sauszemes un 500 km² ar ūdeni klātas virsmas, ieskaitot Kalnu Karabahu. Tā pēc platības ir 119. lielākā valsts pasaulē. Teritorija no ziemeļiem līdz dienvidiem stiepjas 400 kilometru garumā, bet no rietumiem līdz austrumiem 500 kilometru garumā. Kopējais valsts zemes robežas garums ir 2648 kilometri, bet piekrastes garums ir 800 kilometri.

Augstākais Azerbaidžānas punkts Bazardizi kalns

Pusi Azerbaidžānas teritorijas aizņem kalni. Ziemeļos atrodas Lielā Kaukāza grēda, Dienvidrietumos Mazā Kaukāza grēda, bet pašos dienvidos Tališu kalni. Augstākais punkts ir Bazardizi kalns ar augstumu 4480 metri virs jūras līmeņa, kas atrodas uz robežas ar Krieviju. Pārējo teritorijas daļu aizņem zemienes kā dienvidos Lenkorānas zemiene, vidusdaļā Kūras un Araksas zemiene. Zemākais punkts atrodas Kaspijas jūrā, kas atrodas 26 metrus zem jūras līmeņa.

Tikai divdesmitčetras no 8350 valsts upēm ir garākas par 100 kilometriem. Visas Azerbaidžānas upes ietek Kaspijas jūrā. Lielākā upe ir Kur, kuras stiepjas 1515 kilometru garumā. Galvenā upe Kaukāzā ir Kūra, kas iet cauri arī Azerbaidžānas teritorijai un uz tās ir uzbūvētas vairākas elektrostacijas. Savukārt lielākais Azerbaidžānas ezers ir Sarisu, kas aizņem 67 km².

Azerbaidžānas galējie punkti ir ziemeļos esošais Gutona kalns ar augstumu 3648 metrus virs jūras līmeņa. Dienvidu galejais punkts ir Astaras upe, austrumu Naftas akmeņi, bet rietumu galējais punkts ir Džandargela ezers.

Administratīvais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Azerbaidžānas teritorija ir sadalīta 10 ekonomiskajos reģionos, 66 rajonos (rayonlar, vienskaitlī rayon), 77 pilsētās no kurām 11 ir autonomas, kā arī vienā autonomā republikā. Galvenais finansiālais centrs ir galvaspilsēta Baku.

Klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Azrebaidžānas klimatu pamatā ietekmē aukstās arktiskās gaisa masas un tajā valda dažādas klimatiskās zonas, no siltām līdz maigām un no vēsām līdz sniegainām Kaukāza kalnu virsotnēs. Saskaņā ar vācu izcelsmes krievu ģeogrāfa Vladimira Keppena teikto, Azerbaidžānas teritorijā ir sastopamas 9 no 11 pasaules zināmajām klimatiskajām zonām. Tā kā valsts reljefs nav viendabīgs, šīs masas ienāk pa dažādiem ceļiem. Tā kā Kaukāzs pasargā zemi no tiešas auksto gaisa masu iedarbības, kalnu pakājēs un līdzenumos raksturīgs subtropu klimats.

Maksimālā zemākā temperatūra ir zem -30°C, savukārt vasarā tā mēdz būt pat 45°C. Jūlijā temperatūra svārstās no 5°C un līdz 25°C — 27°C, visbiežāk no 32°C - 35°C, bet citreiz sasniedzot temperatūru līdz pat 40°C, augstkalnu reģionos. Janvāri temperatūrā svārstās no −10°C līdz 4°C. Nokrišņu daudzums gadā sasniedz 200 mm, bet kalnu rajonos un Lenkorānas zemienē no 1200 līdz 1700 mm.

Bioloģiskā daudzveidība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Azerbaidžānas teritorijā ir sastopama bagāta un reta flora. Salīdzinoši maza ir valsts teritorija, kurā ir sastopamas dažādas pasaulē izplatītas augu sugas. Azerbaidžānā ir sastopamas 450 augu sugas un ir sastopamas 250 sugas, kuras ir sastopamas tikai Azerbaidžānā, bet nav sastopamas nevienā citā Kaukāza Republikā.

Kaukāza kalni Azerbaidžānas ziemeļu daļā

Azerbaidžāna atrodas uz vairākiem zooģeogrāfiskiem poliem, tāpēc ir sastopami daži dzīvnieki no kaimiņvalsts Irānas, Vidusāzijas un Vidusjūras valstīm. Azerbaidžānā ir sastopami 12 tūkstoši dzīvnieku sugu, tajā skaitā 623 mugurkaulnieku sugas, 90 zīdītāju sugas, 350 putnu sugas, 40 rāpuļu sugas, vairāk kā 80 sugu zivis, bet pārējās ir abinieku sugas.

Zemienēs ir plaši izplatīti zaķi, vilki, lapsas, džeirāni. Kūras un Araksas ielejās ir izplatītas meža cūkas, brieži, āpši, šakāļi. Kalnos ir izplatīti brieži, lūši, lāči, Dagestānas tūri, kalnu kazas, meža kaķi, āži. Ir sastopami arī mežonīgie mufloni un leopardi, bet leopardi pēdējā laikā ir kļuvuši par reti sastopamiem. Liela dažādība pastāv starp putniem. Azerbaidžānas teritorijā ir sastopami fazāni, pelikāni, flamingo, dzērves. Azerbaidžānas Sarkanajā grāmatā ir ierakstīti 108 dzīvnieku sugas, tajā skaitā 14 mugurkaulnieku sugas, 36 putnu sugas, 13 abinieku un zīdītāju sugas, 5 zivju sugas, kā arī 40 kukaiņu sugas.

Azerbaidžānā ir sastopami 8 nacionālie parki, kas sargā dabu un dzīvniekus, kas ir pakļauti izmiršanai. No tiem 2003. gadā ir dibināti Zangezuras Nacionālais parks, Širvanas Nacionālais parks un Ag - Gola Nacionālais parks. 2004. gadā ir dibināti Hirkana Nacionālais parks un Altiagadža Nacionālais parks. 2005. gadā ir dibināts Apšeronas Nacionālais parks. 2006. gadā ir dibināts Šahdaga Nacionālais parks, bet 2008. gadā Goigola Nacionālais parks. Lielākais ir Šahdaga nacionālais parks, kura platība ir 115 900 hektāri. Mazākais ir Apšeronas Nacionālais parks, kura platība ir 783 hektāri.

Nahčivānas Autonomā Republika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nahčivānas Autonomā Republika ir Azerbaidžānas Republikas sastāvdaļa. Anklāvs robežojas ar Irānu, Turciju un Armēniju. Jau kopš Kalnu Karabahas konflikta robeža ar Armēniju ir slēgta. Ir izveidots autobusa maršruts BakuNahčivāna un Nahčivānas lidosta. Nahčivānā ir dzimis bijušais Azerbaidžānas prezidents Heidars Alijevs (azerbaidžāņu: Heydər Aliyev).

Valdība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valsts galva Azerbaidžānā ir Azerbaidžānas prezidents. Prezidentu ievēl uz 5 gadiem tauta, bet kara darbības gadījumā prezidents valda līdz kara darbības beigām. Pēdējie divi prezidenti bija tēvs Heidars Alijevs un dēls Ilhams Alijevs.

Augstākais likumu orgāns Azerbaidžānā - Milli Medžils, kurš sastāv no 125 deputātiem, kurus ievēl uz 5 gadiem. Pirmās parlamenta vēlēšanas Azerbaidžānā notika 1995. gadā. Lielākā daļa deputātu ir bez partijām, bet daudzi ir partijā Jaunā Azerbaidžāna, Pilsoņu Solidaritāte, Partija Dzimtene. Kopā Republikā darbojas vairāk par 30 partijām.

Azerbaidžāna uztur diplomātiskās attiecības ar daudzām valstīm. Labākie partneri dažādās jomās Azerbaidžānai ir Izraēla, Turcija, Kazahstāna, Krievija, ASV, Irāna, Itālija. Ar Armēniju diplomātiskās attiecības nav izveidotas sakarā ar Kalnu Karabahas konfliktu. Azerbaidžāna piedalās daudzās starptautiskās organizācijās un savienībās: ANO, GUAM, NVS, Tjurku Padome, Melnās jūras organizācija, Islāma Konferences valstis. Piedalās Austrumu partnerības programmā ar Eiropas Savienības valstīm.

Valsts simboli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Azerbaidžānas Republikas valsts simboli ir Azerbaidžānas Republikas karogs, Azerbaidžānas Republikas ģerbonis un Azerbaidžānas Republikas himna.

Tagadējais trīskrāsainais valsts karogs kļuva par Azerbaidžānas Demokrātiskās Republikas karogu 1918. gada 9. novembrī un kā valsts simbols tika lietots līdz 1920. gadam. 1990. gada 17. novembrī trīskrāsaino karogu sāka lietot Nahičivānas autonomijas parlaments Milli Medžils un 1991. gada 5. februārī karogs tika atjaunots kā Azerbaidžānas Republikas valsts karogs. Visas trīs krāsas ir novietotas horizontāli un katrai no viņam ir sava nozīme. Zilā krāsa nozīmē piederību pie tjurku grupas un simbolizē tjurku tautas, sarkanā krāsa nozīmē progresu un valsts attīstību, zaļā krāsa un pusmēness nozīmē piederību islāmam, 8 staru zvaigzne simbolizē 8 tjurku (oguzu) tautas un piederību pie tām.

Azerbaidžānas himnas nosaukums Azerbaidžāna! Azerbaidžāna! Himnas melodiju sacerēja Uzeirs Gadžibekovs, bet vārdus uzrakstija Ahmeds Džavads (azerbaidžāņu: Əhməd Cavad). Himnu oficiāli pieņēma 1991. gadā pēc Azerbaidžānas neatkarības pasludināšanas.

Ģerboņa centrā ir attēlots uguns, kas nozīmē Uguns valsti, krāsas, kas attēlotas uz ģerboņa ir Azerbaidžānas Republikas karoga krāsas, 8 starainā zvaigne simbolizē 8 tjurku (oguzu) tautas, ozolu lapas simbolizē Azerbaidžānas bagātību un spēku.

Tautsaimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nafta un dabasgāze ir nozīmīgākie Azerbaidžānas eksporta produkti, kas uztur 50% valsts ekonomikas. Naftas vads iet no Azerbaidžānas uz Gruziju un no Gruzijas uz Turciju. Šo naftas cauruļvadu sauc par BTD (Baku - Tbilisi - Džejhana) (azerbaidžāņu: Bakı - Tiflis - Ceyhan). 2015. gadā plānots būvēt dabasgāzes cauruļvadu, kas sūtīs gāzi uz Eiropu, cauri Bosfora šaurumam. Teritorijā ir atrodamas dzelzs, rūdas, marmora, alumīnija, dolomīta, molibdēna u.c. atradnes.

Apšeronas pussalā un citos piekrastes rajonos ir liels derīgo izrakteņu (naftas un dabasgāzes) piesārņojums. Tiek stipri piesārņots gaiss un ūdens. Visstiprāk piesārņotā pilsēta Azerbaidžānā un visā pasaulē ir Sumgaita.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaits Azerbaidžānā 2010. gadā sasniedza 9 miljonus. Iedzīvotāju etniskais sastāvs: 93% azerbaidžāņi, 2% krievi, 2% armēņi (Kalnu Karabahā), 3% citas tautības (lezgīni, tališi, udini). 96% iedzīvotāju ir musulmaņi (sunnīti - 85%, šiīti - 15%), 4% pareizticīgo.[3]

Azerbaidžāņu valoda pieder pie tjurku valodu grupas oguzu atzara. Azerbaidžāņu valodā runājošo skaits sasniedz 30 miljonus. Azerbaidžāņi dzīvo pārsvarā Irānā un Azerbaidžānā. Azerbaidžāņu valoda ir valsts valoda Azerbaidžānā un otrā svešvaloda Irānā.

Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Azerbaidžānā ir spēcīgas tautas mūzikas tradīcijas. Ļoti populāra ir tautas dziesminieku ašugu mūzika, tās ir improvizētas dziesmas, kuras pavada uz stīgu instrumenta, ko sauc par Kobuz.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]