Azerbaidžāna

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Azerbaidžānas Republika
Azərbaycan Respublikası
Azerbaidžānas karogs Azerbaidžānas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
HimnaAzərbaycan Respublikasının Dövlət Himni
Location of
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Baku
Valsts valodas azerbaidžāņu valoda
Valdība
 -  Valsts prezidents Ilhams Alijevs
 -  Premjers Artūrs Rasizade
PSRS sabrukums
 -  Azerbaidžānas PSR pārdēvēta par Azerbaidžānas Republiku PSRS satāvā. 1990. gada 19. novembrī 
 -  Deklarēta 1991. gada 30. augustā 
 -  Pilnībā neatkarīga 1991. gada 18. oktobrī 
Platība
 -  Kopā 86 600 km² 
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2011. g. 9 111 000[1][2] 
 -  Blīvums 105/km² (100)
IKP (PPP) 2011. gada aprēķins
 -  Kopā $94,318 miljardi[3] 
 -  Uz iedzīvotāju USD 10 340[3] 
Džini koef. (2011) 39 (vidējs) (58)
HDI (2010) 0,713 (augsts) (67)
Valūta manats (AZN)
Laika josla AZT (UTC+4)
 -  Vasarā (DST)  (UTC+5)
Interneta domēns .az
ISO 3166-1 kods 031 / AZE / AZ
Tālsarunu kods +994

Azerbaidžāna (azerbaidžāņu: Azərbaycan), oficiāli Azerbaidžānas Republika (Azərbaycan Respublikası) ir valsts Aizkaukāza austrumu daļā un tā aizņem teritoriju uz dienvidiem no Kaukāza kalniem. Austrumos to apskalo Kaspijas jūra, ziemeļos robežojas ar Krievijas Federācijas sastāvā esošo Dagestānu, ziemeļrietumos — ar Gruziju, rietumos — ar Armēniju, bet dienvidos — ar Irānu. Azerbaidžānai piederošais anklāvs Nahčivanas Autonomā Republika robežojas ar Armēniju, Irānu un Turciju un atrodas dienvidrietumos no pamatteritorijas.

Daļu no starptautiski atzītās Azerbaidžānas teritorijas (Kalnu Karabahu) kontrolē Armēnija.

Etimoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vārds Azerbaidžāna (precīzāk - Azarbaidžāna) ir arabizētas formas vārds no klasiskā persiešu valodas vārda - Āδarbāδāgān (Āδarbāyagān), viduspersiešu valodā šo teritoriju sauca par Āturpātākān, grieķi par Άτροπατηνη un Bizantijas grieķi par Άδραβιγνων. Šis vārds attiecas uz Ahamenīdu dinastijas satrapa Atrapata vārdu. Pēc tam, kad Irānu 7. - 8. gs. iekaroja Arābu Kalifāts šis vārds transformējās nosaukumā "Azarbaidžāna" (آذربایجان). Vēsturiski galvenā Atropatenas teritorija tiek uzskatīta Irānas Azerbaidžāna un Dienvidazerbaidžāna ar pilsētu Tebrīzu priekšgalā. Savukārt nosaukums Azerbaidžāna ir tjurkizētas formas vārds, kas pirmo reizi tika pielietots Azerbaidžānas Demokrātiskās Republikas izveidošanā 1918. gada 27. maijā. Republikas nosaukums tika izvēlēts arī tāpēc lai piemērotos mūsdienām.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Azerbaidžāna atrodas pie Eiropas un Āzijas robežas. Pusi Azerbaidžānas teritorijas aizņem kalni. Ziemeļos - Lielā Kaukāza grēda, Dienvidrietumos - Mazā Kaukāza grēda un pašos dienvidos - Tališu kalni. Augstākā virsotne ir Bazardizi kalns (4480 m). Pārējo teritorijas daļu aizņem zemienes. Dienvidos - Lenkorānas zemiene, vidusdaļā - Kūras, Araksas zemiene. Azerbaidžāna ir lielākā no Aizkaukāza Republikām, tās platība ir 86,6 km2 (ieskaitot Kalnu Karabahu). Teritorija no ziemeļiem līdz dienvidiem stiepjas 400 km un no rietumiem līdz austrumiem 500 km. Galējie punkti: ziemeļos Gutona kalns (3648 m) (41°54' z.p.),dienvidos upe Astara (38°25' z.p.),austrumos Naftas akmeņi (50°49' a.g.),rietumos Džandargela ezers (44°46’ a.g.). Klimatiskās zonās Azerbaidžānā ir dažādas no siltām līdz maigām un no vēsām līdz sniegainām Kaukāza kalnu virsotnēm. Galvenā upe Kaukāzā - Kūra iet arī cauri Azerbaidžānas teritorijai un tur ir uzbūvētas vairākas elektrostacijas.

Klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saskaņā ar vācu izcelsmes krievu ģeogrāfa Vladimira Keppena teikto, Azerbaidžānas teritorijā ir sastopamas 9 no 11 pasaules zināmajām klimatiskajām zonām. Jūlijā temperatūra ir no 5 °C līdz augstkalnu reģioniem 25—27 (visbiežāk 32-35, bet citreiz sasniedz pat līdz 40) °C. Janvāri ir no −10 ° līdz 4 °C. Nokrišņu daudzums gadā nolīst 200 мм, bet kalnu rajonos un Lenkorānas zemienē 1200—1700 mm.

Derīgie izrakteņi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nafta un dabasgāze ir nozīmīgākie Azerbaidžānas eksporta produkti, kas uztur 50% valsts ekonomikas. Naftas vads iet no Azerbaidžānas uz Gruziju un no Gruzijas uz Turciju. Šo naftas cauruļvadu sauc par BTD (Baku - Tbilisi - Džejhana) (azerbaidžāņu: Bakı - Tiflis - Ceyhan). 2015. gadā plānots būvēt dabasgāzes cauruļvadu, kas sūtīs gāzi uz Eiropu, cauri Bosfora šaurumam. Teritorijā ir atrodamas dzelzs, rūdas, marmora, alumīnija, dolomīta, molibdēna u.c. atradnes.

Flora[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Azerbaidžānas teritorijā ir sastopama bagāta un reta flora. Salīdzinoši maza ir valsts teritorija, kur satiekas dažādas pasaulē izplatītas augu sugas. Azerbaidžānā ir 450 sugu augi un ir tādi augi, kas aug tikai Azerbaidžānā, nevienā citā Kaukāza Republikā (aptuveni 250 veidi).

Fauna[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Azerbaidžāna atrodas uz vairākiem zooģeogrāfiskiem poliem, tāpēc ir sastopami daži dzīvnieki no kaimiņvalsts Irānas, Vidusāzijas un Vidusjūras valstīm. Azerbaidžānā ir sastopami 12 tūkstoši dzīvnieku sugu, tajā skaitā 623 sugu mugurkaulnieki, 90 zīdītāju sugas, 350 putnu sugas, 40 sugu rāpuļi, vairāk kā 80 sugu zivis, pārējie ir abinieki[nepieciešama atsauce]. Zemienēs ir izplatīti zaķi, vilki, lapsas, džeirāni. Kūras un Araksas ielejās ir izplatītas meža cūkas, brieži, āpši, šakāļi. Kalnos ir izplatīti brieži, lūši, lāči, Dagestānas tūri, kalnu kazas, meža kaķi, āži. Ir sastopami arī mežonīgi mufloni un leopardi, bet leopardi pēdējā laikā ir reti sastopami. Liela dažādība pastāv starp putniem. Azerbaidžānas teritorijā ir sastopami fazāni, pelikāni, flamingo, dzērves. Azerbaidžānas Sarkanajā grāmatā ir ierakstīti 108 sugu dzīvnieki, tajā skaitā 14 sugu mugurkaulnieki, 36 sugu putni, 13 sugu abinieki un zīdītāji, 5 sugu zivis, 40 kukaiņu sugas.

Ekoloģiskais stāvoklis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apšeronas pussalā un citos piekrastes rajonos ir liels derīgo izrakteņu (naftas un dabasgāzes) piesārņojums. Tiek stipri piesārņots gaiss un ūdens. Visstiprāk piesārņotā pilsēta Azerbaidžānā un visā pasaulē ir Sumgaita.

Nacionālie parki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Azerbaidžānā ir 8 nacionālie parki, kas sargā dabu un dzīvniekus, kas ir pakļauti izmiršanai.

  1. Zangezuras Nacionālais parks, dibināts 2003. gadā. Platība: 42 797 hektāri.
  2. Širvanas Nacionālais parks, dibināts 2003.gadā. Platība: 54 373,5 hektāri.
  3. Ag - Gola Nacionālais parks, dibināts 2003. gada. Platība: 17 924 hektāri.
  4. Hirkana Nacionālais parks, dibināts 2004. gadā. Platība: 42 797 hektāri.
  5. Altiagadža Nacionālais parks, dibināts 2004. gadā. Platība: 11 035 hektāri.
  6. Apšeronas Nacionālais parks, dibināts 2005. gadā. Platība: 783 hektāri.
  7. Šahdaga Nacionālais parks, dibināts 2006.gadā. Platība: 115 900 hektāri.
  8. Goigola Nacionālais parks, dibināts 2008. gadā. Platība: 12 755 hektāri.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galveno notikumu hronoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Senākā Azerbaidžānas valsts Atropatena izveidojās 323. gadā pirms mūsu ēras, vēlāk no 4. līdz 7. gadsimtam pastāvēja Kaukāza Albāņu valsts. Starp 7. un 9. gadsimtu tapusi azerbaidžāņu tautas grāmata «Kniga – Dada Gorgud». 1027. gadā pāri Arazas upei tika uzcelts Hudaferina tilts. 1259. gadā tika uzcelta vecākā observatorija Azerbaidžanā – Maraginas observatorija.

1501. gadā Persijas impērijas šahs Ismails Hatai nodibināja centralizētu Safaviļaras valsti. 1813. gada 12.oktobrī tika parakstīts Gulistānas miera līgums par Azerbaidžānas sadalīšanu starp Krieviju un Persiju. 1828. gada 10.februārī tika parakstīts Turkmenčajas līgums. 1875. gada 22.jūnijā Gasan beka Zardabi redakcijā tika izlaists pirmais drukātais izdevums azeru valodā, avīze “Akinči”.

1918. gada 31.martā notiek azerbaidžāņu un armēņu sadursmes. 1918. gada 28.maijā Tiflisā tika proklamēta Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika. 1918. gada 26.jūnijā Gjendže pilsētā Aliagi Šihlinska vadībā tika izveidots Pirmais Nacionālais kaujas korpuss. 1918. gada 27.jūnijā azerbaidžāņu valoda jeb azeru valoda tika pasludināta par valsts valodu. 1918. gada 15.septembrī Kaukāza islāma armija, kura sastāvēja no Anatolijas un Azerbaidžānas tjurkiem, atbrīvoja Baku pilsētu no armēņiem. 1918. gada 9.novembrī tika pieņemts trīskrāsainais Azerbaidžānas Demokrātiskās Republikas karogs. 1918. gada 7.decembrī sāka darboties parlaments. 1919. gada 15.novembrī Baku Universitātes izveidošana. 1920. gada 11.janvārī Versaļas Miera konferences noslēgumā Sabiedroto valstu Augstākā padome de facto atzina Azerbaidžānas neatkarību. 1920. gada 27. un 28.aprīlī Sarkanā armija ieņēma Baku, gāza Tautas Valdību un pasludināja Azerbaidžānā padomju varu. 1924. gada februārī izveidoja Nahičevānas APSR. 1945. gada janvārī tika izveidota Azerbaidžānas Republikas Zinātņu Akadēmija.

1987. gada novembrī Hankendi sāka darboties armēņu separātisti ar mērķi apvienot Kalnu Karabahu ar Armēniju. 1988. gada februārī sākās Armēnijas agresija pret Azerbaidžānu jeb azerbaidžāņu zemes iekarošanas sākums. 1988. gada 17.novembrī Nacionālas atbrīvošanās kustības sākums Azerbaidžānā. 1988. gada decembrī notika masveidīga azerbaidžāņu deportācija no rietumu Azerbaidžānas. 1990. gada 20.janvārī Padomju Armijas agresija pret Baku miermīlīgajiem iedzīvotājiem jeb «Melnais janvāris».

1990. gada 19.novembrī Azerbaidžānas PSR tika pārdēvēta par Azerbaidžānas Republiku. 1991. gada 18.oktobrī tika pieņemts konstitucionāls akts par Azerbaidžānas Valsts neatkarību. 1994. gada 20.septembrī ar ārzemju naftas kompānijām tika parakstīts «Gadsimta kontrakts» par naftas ieguvi. 1995. gada 12.novembrī tika pieņemta Azerbaidžānas Republikas Konstitūcija. 2001. gada 25.janvārī Azerbaidžānas Republika tika uzņemta Eiropas Padomē kā pilntiesīga locekle.

Valsts simboli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Azerbaidžānas Republikas valsts simboli ir Azerbaidžānas Republikas karogs, Azerbaidžānas Republikas ģerbonis un Azerbaidžānas Republikas himna.

Valsts karogs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tagadējais trīskrāsainais valsts karogs kļuva par Azerbaidžānas Demokrātiskās Republikas karogu 1918. gada 9. novembrī un kā valsts simbols tika lietots līdz 1920. gadam. 1990. gada 17. novembrī trīskrāsaino karogu sāka lietot Nahičivānas autonomijas parlaments Milli Medžils un 1991. gada 5. februārī karogs tika atjaunots kā Azerbaidžānas Republikas valsts karogs. Visas trīs krāsas ir novietotas horizontāli un katrai no viņam ir sava nozīme. Zilā krāsa nozīmē piederību pie tjurku grupas un simbolizē tjurku tautas, sarkanā krāsa nozīmē progresu un valsts attīstību, zaļā krāsa un pusmēness nozīmē piederību islāmam, 8 staru zvaigzne simbolizē 8 tjurku (oguzu) tautas un piederību pie tām.

Valsts himna[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Azerbaidžānas himnas nosaukums Azerbaidžāna! Azerbaidžāna! Himnas melodiju sacerēja Uzeirs Gadžibekovs, bet vārdus uzrakstija Ahmeds Džavads (azerbaidžāņu: Əhməd Cavad). Himnu oficiāli pieņēma 1991. gadā pēc Azerbaidžānas neatkarības pasludināšanas.

Valsts ģerbonis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ģerboņa centrā ir attēlots uguns, kas nozīmē Uguns valsti, krāsas, kas attēlotas uz ģerboņa ir Azerbaidžānas Republikas karoga krāsas, 8 starainā zvaigne simbolizē 8 tjurku (oguzu) tautas, ozolu lapas simbolizē Azerbaidžānas bagātību un spēku.

Azerbaidžānas prezidents[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valsts galva Azerbaidžānā ir Azerbaidžānas prezidents. Prezidentu ievēl uz 5 gadiem tauta, bet kara darbības gadījumā prezidents valda līdz kara darbības beigām. Pēdējie divi prezidenti bija tēvs Heidars Alijevs un dēls Ilhams Alijevs.

Iekšējā politika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Augstākais likumu orgāns Azerbaidžānā - Milli Medžils, kurš sastāv no 125 deputātiem, kurus ievēl uz 5 gadiem. Pirmās parlamenta vēlēšanas Azerbaidžānā notika 1995. gadā. Lielākā daļa deputātu ir bez partijām, bet daudzi ir partijā Jaunā Azerbaidžāna, Pilsoņu Solidaritāte, Partija Dzimtene. Kopā Republikā darbojas vairāk par 30 partijām.

Ārējā politika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Azerbaidžāna uztur diplomātiskās attiecības ar daudzām valstīm. Labākie partneri dažādās jomās Azerbaidžānai ir Izraēla, Turcija, Kazahstāna, Krievija, ASV, Irāna, Itālija. Ar Armēniju diplomātiskās attiecības nav izveidotas sakarā ar Kalnu Karabahas konfliktu. Azerbaidžāna piedalās daudzās starptautiskās organizācijās un savienībās: ANO, GUAM, NVS, Tjurku Padome, Melnās jūras organizācija, Islāma Konferences valstis. Piedalās Austrumu partnerības programmā ar Eiropas Savienības valstīm.

Administratīvais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Azerbaidžāna ir iedalīta 10 ekonomiskos reģionos

Azerbaidžānas teritorija dalās 59 rajonos, 11 pilsētās un 1 autonomā republikā. Galvenais finansiālais centrs, galvaspilsēta Baku.

Nahčivānas Autonomā Republika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nahčivānas Autonomā Republika ir Azerbaidžānas Republikas sastāvdaļa. Anklāvs robežojas ar Irānu, Turciju un Armēniju. Jau kopš Kalnu Karabahas konflikta robeža ar Armēniju ir slēgta. Ir izveidots autobusa maršruts BakuNahčivāna un Nahčivānas lidosta. Nahčivānā ir dzimis bijušais Azerbaidžānas prezidents Heidars Alijevs (azerbaidžāņu: Heydər Aliyev).

Iedzīvotāji un reliģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaits Azerbaidžānā 2010. gadā sasniedza 9 miljonus. Iedzīvotāju etniskais sastāvs: 93% azerbaidžāņi, 2% krievi, 2% armēņi (Kalnu Karabahā), 3% citas tautības (lezgīni, tališi, udini). 96% iedzīvotāju ir musulmaņi (sunnīti - 85%, šiīti - 15%), 4% pareizticīgo.[4]

Valoda[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Azerbaidžāņu valoda pieder pie tjurku valodu grupas oguzu atzara. Azerbaidžāņu valodā runājošo skaits sasniedz 30 miljonus. Azerbaidžāņi dzīvo pārsvarā Irānā un Azerbaidžānā. Azerbaidžāņu valoda ir valsts valoda Azerbaidžānā un otrā svešvaloda Irānā.

Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Azerbaidžānas mūzika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Azerbaidžānā ir spēcīgas tautas mūzikas tradīcijas. Ļoti populāra ir tautas dziesminieku ašugu mūzika, tās ir improvizētas dziesmas, kuras pavada uz stīgu instrumenta, ko sauc par Kobuz.

Azerbaidžānas mitoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Azerbaijan's population reaches nine million. News.Az (2011). Atjaunināts: 2011-01-18.
  2. Nine millionth Azerbaijani citizen born. Today.Az (2011). Atjaunināts: 2011-01-18.
  3. 3,0 3,1 Azerbaijan. International Monetary Fund. Atjaunināts: 2008-10-09.
  4. Administrative Department of the President of the Republic of Azerbaijan - Presidential Library - Religion

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]