Azerbaidžānas ģerbonis

Azerbaidžānas Republikas ģerbonis
Detaļas
Īpašnieks	Azerbaidžānas Republika
Ieviests	1993. gada 19. janvārī (1920)
Vairogs	Apaļš ar zelta joslu apjozts austrumu vairogs nacionālā karoga krāsās. Centrā balta astoņstaru zvaigzne ar sarkanu liesmas simbolu vidū.
Pamatne	Ozollapu un kviešu vītnes.

Azerbaidžānas Republikas ģerbonis (azerbaidžāņu: Azərbaycan gerbi) ir viens no Azerbaidžānas nacionālajiem simboliem.^[1] Ģerboņa galvenais elements, kas izvietots tieši tā vidū ir stilizēta liesma, kas norāda uz valsts ar naftu un gāzi bagātajām zemes dzīlēm, kā arī tā ir vēsturiska atsauce uz zoroastrismu.

Ģerboni balsta sakrustotas kviešu un ozola zaru vītnes. Kvieši simbolizē pārpilnību, jo kviešu maize ir viens no galvenajiem valsts ēdieniem. Kviešu vainags bija arī padomju laika ģerboņa daļa. Ozols simbolizē spēku.

Ģerboņa projekts tika izstrādāts 1920. gadā Azerbaidžānas Demokrātiskās Republikas laikā, bet sakarā ar valsts likvidāciju netika ieviests.

Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ģerboņa pamatā ir apaļš austrumnieku stila ģerbonis, krāsots radiāli nacionālā karoga krāsās (zila, sarkana, zaļa) un apjozts ar zelta joslu. Krāsas simbolizē: zaļā — islāmu, sarkanā — Azerbaidžānas attīstību un demokrātiju demokrātiju, zilā — piederību pie tjurku tautām. Vairoga vidū atrodas balta astoņstaru zvaigzne ar sarkanu uguns simbolu vidū. Zvaigzne ir tradicionāls azerbaidžāņu ornaments, kuras astoņi stari simbolizē astoņas senās tjurku ciltis. Zvaigznes centrā attēlotā liesma simbolizē ar naftu un gāzi bagātās zemes dzīles, kā arī to, ka Azerbaidžānā dzīvojuši uguni pielūdzošie zoroastrieši. Liesma izveidota kā ligatūra, kas arābu alfabētā veido vārdu Allāhs (ﷲ). Zem vairoga izvietotās vītnes simbolizē auglību (kvieši) un slavu un spēku (ozola zari).^[2]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Azerbaidžānas Demokrātiskās Republikas valdība 1920. gada 30. janvārī izsludināja konkursu par Azerbaidžānas valsts ģerboni un pieņēma lēmumu tā paša gada maijā jau prezentēt ģerboņa modeli. Tomēr Azerbaidžānas Demokrātiskās Republikas sabrukuma dēļ 1920. gada 28. aprīlī ģerbonis netika apstiprināts.

1990. gada 17. novembrī Nahčivanas Autonomās Republikas valdība apsprieda jautājumu, kas saistīts ar valsts ģerboni un senāta iesniegto petīciju Azerbaidžānas PSR Augstākajai Padomei par Azerbaidžānas nacionālo ģerboņa jauna konkursa izsludināšanu.

Konkurss tika izsludināts ar Azerbaidžānas Republikas Augstākās Padomes 1991. gada 5. februāra lēmumu. No 1991. līdz 1992. gadam konkursa laikā tika prezentēti desmitiem ģerboņa projektu, kā arī tika piedāvāts apstiprināt vienu no projektiem, kas izstrādāts laikā no 1919. līdz 1920. gadam.

1993. gada 19. janvārī ar Azerbaidžānas Republikas Augstākās padomes Konstitucionālo likumu tika apstiprināts viens no projektiem, kas izstrādāts laika posmā starp 1919. un 1920. gadiem ar nelielām izmaiņām (kvieši, ozola zari un liesma).

Tāpat kā citās postpadomju republikās, kuru simboli pēc Oktobra revolūcijas tika mainīti, arī pašreizējais ģerbonis saglabājis daļu padomju ģerboņa sastāvdaļām, piemēram, kviešus.

Izmantojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Azerbaidžānas ģerbonis tiek izmantots:

Azerbaidžānas Republikas prezidenta rezidencē un valsts birojā;
Azerbaidžānas Republikas parlamenta ēkā, tās konferenču zālē un parlamenta priekšsēdētāja birojā;
Visās tiesās, militāro tribunālu ēkās, tiesu sēžu zālēs, Azerbaidžānas Republikas Augstākās tiesas un Konstitucionālās tiesas priekšsēdētāju birojos;
Valsts iestāžu ēkās, gadījumos, kas paredzēti Azerbaidžānas Republikas likumdošanā;
Azerbaidžānas Republikas diplomātisko un tirdzniecības pārstāvniecību un konsulātu ēkās.