Azerbaidžānas vēsture

Gabalas pilsētas (mūsdienu Çuxur Qəbələ) mūra vārtu drupas (pirms 4.gs.m.ē.).

Kaukāza Albānijas valsts teritorija līdz 387. gadam.

Azerbaidžāna Sefevīdu Persijas impērijas sastāvā (15.-18.gs.).

Persijas sastāvā esošās azeru hanistes 19. gs. sākumā

Krievijas impērijas robeža pirms un pēc Gulistānas līguma 1813. gadā.

Azerbaidžānas Demokrātiskās Republikas karte (1918-1920).

Azerbaidžānas PSR Aizkaukāza Sociālistiskās Federatīvās Padomju Republikas sastāvā (1922-1936).

Šis raksts ir par mūsdienu Azerbaidžānas Republikas vēsturi.

Aizvēsturiskais periods

Kalnu Karabahas, Kazahas un Nahčivanas reģionos atrasti seno cilvēku darbarīki.

Kaukāza Albānija

Antīkajos laikos Azerbaidžānas teritorijā dzīvoja Kaukāza albāņi. Pēc vēstures hronikām Kaukāza albāņi, kas apdzīvoja visu Azerbaidžānas teritoriju runāja lezgīnu valodā. Vēl tagad Azerbaidžānā dzīvo lezgīni un lezgīnu valodā runājošie udini, kas saglabājuši savu valodu un kultūru. Kaukāza albāņi pakļāvās Ahamenīdu satrapam Middi Atropatam. Kad krita Ahamenīdu dinastija, Kaukāza Albāniju iekaroja Lielarmēnija. Pēc vairākiem gadiem ekonomiski novājinātā Lielarmēnija tika sadalīta starp Romas impēriju un Persijas impēriju. Kaukāza albāņi pakļāvās Irānai.

Širvanšahu valsts

Pēc arābu ekspansijas 8. gadsimtā Azerbaidžānā izveidojās jaunas valstis: Sadžidu valsts, Širvanšahu valsts, Salaridu valsts, Ravadidu valsts un Šedadidu valsts. Lielākā daļa Kaukāza Albānijas tautu pieņēma Šiītu islāmu. No austrumiem Azerbaidžānas teritorijā ienāca tjurku tautas un lielākā daļa iedzīvotāju tjurkizējās.

Azerbaidžānas Atabeki

12. gadsimtā sabruka Seldžuku sultanāts un Azerbaidžānā sāka valdīt Atabeku dinastija, kas apvienoja ziemeļu un dienvidu Azerbaidžānu. Par Atabeku valsts galvaspilsētu kļuva Tebrīza, bet par vienu no rezidences pilsētām Gjendže. Atabeku dinastija valdīja līdz 13. gadsimtam, kad mongoļi nodibināja Hulagidu valsti, kuras galvaspilsēta bija Tebrīza.

Azerbaidžānas hanistes

Pēc Sasanīdu dinastijas novājināšanās Azerbaidžānu iekaroja Mongoļu impērija, vēlāk par ietekmi tagadējā Azerbaidžānas teritorijā cīnījās Hulagīdu impērija un Zelta Orda. Hulagīdu impērijas sastāvā pastāvēja šādas mongoļu hanu vasaļvalstis:

1. Ardebīlas haniste
2. Baku haniste
3. Gjendžes haniste
4. Džavadas haniste
5. Karabahas haniste
6. Tebrīzes haniste
7. Tališu haniste

u.c.

Kara Kojunlu un Ak - Kojunlu

Pēc Hulagidu impērijas sabrukuma radās jaunas turkmēņu un oguzu valstis - Kara Kojunlu un Ak - Kojunlu, kas karoja savā starpā. Gala rezultātā Ak - Kojunlu uzvarēja. 14. gadsimta sākumā sākās karš starp Ak - Kojunlu un Osmaņu impēriju. Tikai 1501. gadā Šahs Ismails Hatai nodibināja centralizētu Azerbaidžānas valsti ar galvaspilsētu Tebrīzā. Dominējošā reliģija bija islāms (sunnisms un šīisms).

Sefevīdu valsts

14. gadsimta beigās un 15. gadsimta sākumā sākās jauns periods Azerbaidžānas vēsturē. Šahs Ismails I Sefevi spēja apvienot visu Aizkaukāzu un Irānas Azerbaidžānu. Ismaila sabiedrotie cīņā pret turkiem bija angļi un portugāļi. 1514. gadā kaujā pie Čaldranes viņš cieta sakāvi pret Osmaņu impērijas sultānu Selimu I, kas sagūstīja ievainotā šaha ģimeni un pārdeva verdzībā.

Iekļaušana Krievijas impērijā

Pēc Krievu-persiešu kariem 1813. g. 12. oktobrī tika parakstīts Gulistānas miera līgums par Azerbaidžānas sadalīšanu starp Krieviju un Irānu. Robeža tika pārskatīta 1828. g. 10. februārī, parakstot Turkmenčajas līgumu.

Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika

1918. gada 28. maijā izveidoja Azerbaidžānas Demokrātisko (Tautas) republiku ar galvaspilsētu Gjendžē, kas bija pirmā valsts musulmaņu pasaulē ar demokrātisku pārvaldes formu. Par parlamenta galvu tika izvēlēts Alibardans Beks Topčibaševs, par premjerministru Hoiski Fatali Hans Iskander oglu.

1920. gada aprīļa vidū Azerbaidžānas Demokrātiskajā Republikā iebruka Sarkanā Armija, kas 27. aprīlī ieņēma Baku.

Padomju Azerbaidžāna

No 1922. līdz 1936. gadam Azerbaidžāna kopā ar Armēniju un Gruziju ietilpa Aizkaukāza Sociālistiskajā Federatīvajā Padomju Republikā. Otrā pasaules kara laikā Azerbaidžānā tika saražoti 80% no Sarkanajai Armijai nepieciešamā benzīna, tādēļ Baku naftas atradņu ieņemšana bija viens no Vērmahta 1942. gada vasaras ofensīvas mērķiem. Nacistiskās Vācijas armija tika apstādināta Ziemeļkaukāzā. Daudzi azerbaidžāņi Otrā pasaules kara kaujās kļuva par Padomju Savienības varoņiem.

Karabahas karš

Karabahas kara rezultātā Armēnijas ieņemtā teritorija (NKR).

1988. gadā sākās bruņots konflikts starp Armēniju un Azerbaidžānu par Kalnu Karabahas reģionu, kas risinājās līdz 1994. gadam. Karabaha (azerbaidžāņu: Qarabağ, armēņu: Ղարաբաղ) ir ģeogrāfisks reģions Aizkaukāzā, kas aptver teritoriju no Mazā Kaukāza grēdas līdz Kūras un Araksas upju satecei, mūsdienu Azerbaidžānas teritorijā. Iedalās divās pamatdaļās: Kalnu Karabaha (azerbaidžāņu: Dağlıq Qarabağ, armēņu: Լեռնային Ղարաբաղ) un Līdzenuma Karabaha.

Melnais janvāris

1990. gada sākumā Baku sākās armēņu slepkavošana un 20. janvārī Baku tika ievests PSRS karaspēks, kas nogalināja 132 cilvēkus. Daudzo upuru dēļ šos notikumus dēvē par Melno janvāri.

Mūsdienu Azerbaidžāna

Mūsdienu Azerbaidžānas karte.

Azerbaidžāna atguva neatkarību 1991. gada 18.oktobrī un par tās pirmo prezidentu tika ievēlēts Ajazs Mutalibovs. 1992. gadā Ajazu Mutalibovu nomainīja Tautas frontes vadonis Ebulfezs Elčibejs, kas nespēja uzvarēt Karabahas karā. Pēc tam par prezidentu kļuva bijušais PSRS politiķis Heidars Alievs (šobrīd valda viņa dēls Ilhams Alijevs).

1994. gada 20. septembrī tika noslēgts līgums ar ārzemju kompānijām par naftas ieguvi uz Azeri Čirag Gunešļi naftas platformas. Šis līgums Azerbaidžānā tiek dēvēts par Gadsimta kontraktu. Kontraktu parakstīja 8 pasaules valstu (Azerbaidžānas, Turcijas, ASV, Japānas, Lielbritānijas, Norvēģijas, Krievijas un Saūda Arābijas) 13 kompānijas: Amocco, VR, McDermott, Unical, Socar, Lukoil, Statoil, ExxonMobil, Turkish Petroleum, Pennzoil, Itochu, Remko, Delta. 80% no ienākumiem tiek Azerbaidžānai, bet 20% investīcijas kompānijām.