Azerspace-1/AFRICASAT-1a

Vikipēdijas lapa
Azerspace-1/AFRICASAT-1a
Azerspace pavadonis Azerbaidžānas pastmarkā
Azerspace pavadonis Azerbaidžānas pastmarkā
KA veidssakaru pavadonis
OperatorsSakaru un informācijas tehnoloģiju ministrija, Karogs: Azerbaidžāna Azerbaidžāna
IzgatavotājiOrbital, Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Bāzes platformaStar-2.4E
Starts07.02.2013. 21:36 UTC
Starta vietaKuru Karogs: Gviāna Gviāna
NesējraķeteAriane 5ECA, Karogs: Francija Francija
Palaists kopā arAmazonas 3
Darbības ilgums15 gadi (plānots)
NSSDC ID2013-006B
SCN39079
Enerģijasaules baterijas 6,75 kW
Orbītas elementi[1]
Centr. ķermenisZeme
Orbītas veidsGTO
Punkta koordinātas46° A
Programma Azerspace
IepriekšējaisNākamais
Azerspace-2

Azerspace-1/AFRICASAT-1a jeb AzerSat-1 ir Azerbaidžānas pirmais pavadonis. To apkalpo Azerbaidžānas Sakaru un informācijas tehnoloģiju ministrija un Nacionālā aerokosmiskā aģentūra. Sakaru pavadonis palaists 2013. gada februārī. Tas paredzēts sakaru nodrošināšanai klientiem Azerbaidžānā, kā arī Centrālāzijā, Eiropā un Āfrikā.

Azerspace-1/AFRICASAT-1a tiek izmantots kopā ar Malaizijas uzņēmumu MEASAT Satellite Systems, kuram pieder licence orbitālās pozīcijas 46° austrumu garuma izmantošanai. MEASAT lieto 40 % no pavadoņa kanāliem, Azerbaidžānas ministrija — 20 %, bet pārējie pieejami citiem klientiem.

Kosmisko aparātu izgatavojis ASV uzņēmums Orbital Sciences Corporation. Līgums ar to tika noslēgts 2010. gada jūnijā. Azerspace būvēts uz platformas Star-2.4E bāzes. Tam ir 24 C joslas, 12 Ku joslas raidītāji. Izmēri saliktā stāvoklī: 5,6 × 2,5 × 3,2 m.

Azerspace-1/AFRICASAT-1a tika palaists 2013. gada 7. februārī 21:36 UTC ar nesējraķeti Ariane 5ECA (lidojums VA-212) no Gviānas kosmiskā centra kopā ar sakaru pavadoni Amazonas 3. No dzinējbloka pirmais atdalījās (27 min 58s pēc starta) Amazonas 3; Azerspace/Africasat-1a tika atdalīts 36 min 44 s pēc starta.

Ģeostacionāro orbītu 16. februārī tas sasniedza ar saviem dzinējiem. Tas izvietots punktā 46° austrumu garuma.[1] 2. aprīlī pabeigta izmēģinājumu un testēšanas fāze, un tas nodots ekspluatācijā Azerbaidžānas pusei.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]