Bāriņu iela (Rīga)
| Bāriņu iela | |
|---|---|
 |
|
| Bāriņu ielas un Eduarda Smiļģa ielas krustojums | |
| Ielas novietojums Rīgā | |
 |
|
| Pamatinformācija | |
| Pilsēta |  Rīga |
| Priekšpilsēta | Zemgales priekšpilsēta |
| Apkaime | Āgenskalns |
| Garums | 1040 m |
| Vēsturiski nosaukumi |
Andreja Stučenko iela |
| Joslu skaits | 2—4 |
| Segums | Asfalts |
| Sabiedriskais transports | |
| Autobuss | 4. 4z. 7. 8. 21. 25. 38. 39. 55. |
| Tramvajs | 2. |
Bāriņu iela ir iela Rīgā, Zemgales priekšpilsētas administratīvajā rajonā, Āgenskalna apkaimē. Bāriņu iela sākas krustojumā ar Uzvaras bulvāri (pie Uzvaras pieminekļa) un beidzas krustojumā ar Mazo Nometņu ielu. Ielas kopējais garums sasniedz 1040 metrus un tā sastāv no 2—4 braukšanas joslām.
Latvijas PSR laikā ielas nosaukums bija Andreja Stučenko iela un tā bija iekļauta Ļeningradas rajona administratīvajā teritorijā.
Satura rādītājs |
Vēsture [izmainīt šo sadaļu]
Iela ierīkota uz pilsētas bāriņu nama īpašumā esošās zemes. 1904. gadā ielai piešķirts nosaukums Bāriņu iela (vācu: Waisenstraße, krievu: Sirotskaja ulica), nereti ielu sauca arī par Bāriņu nama ielu (vācu: Waisenhausstraße). Ielas vāciskais nosaukums vācu okupācijas laikā Waisenstraße. 1974. gadā iela tika pārdēvēta sarkanarmijas ģenerāļa Andreja Stučenko vārdā. 1990. gada aprīlī ielai atjaunots tās agrākais nosaukums Bāriņu iela.[1]
Ielas raksturojums [izmainīt šo sadaļu]
Bāriņu iela ir 1040 metrus gara iela Āgenskalna apkaimes dienvidaustrumos. Tā sākas krustojumā ar Uzvaras bulvāri (pie Uzvaras pieminekļa) un virzās rietumu virzienā. Ielas posms no Uzvaras bulvāra līdz Aleksandra Grīna bulvārim iet caur Uzvaras parku. Gandrīz iepretim krustojumam ar Aleksandra Grīna bulvāri ir arī savienojums ar Hermaņa ielu. Zemgales priekšpilsētas izpilddirekcijas un Eduarda Smiļģa teātra muzeja tuvumā iela krustojas ar Eduarda Smiļģa un Talsu ielām, kā arī pagriežas vairāk dienvidrietumu virzienā. Ielas posms no Uzvaras bulvāra līdz Eduarda Smiļģa ielai sastāv no četrām atdalītām braukšanas joslām, savukārt turpmākais ielas posms sastāv no divām braukšanas joslām, kurām pa vidu atrodas tramvaja sliedes. Iepretim Āgenskalna tirgum iela savienojas ar Zeļļu ielu. Bāriņu iela beidzas dažus metrus tālāk krustojumā ar Mazo Nometņu ielu.
Ielu savienojumi [izmainīt šo sadaļu]
Bāriņu iela ir savienota ar sekojošām ielām:
- Uzvaras bulvāris
- Aleksandra Grīna bulvāris ("T" veida krustojums)
- Hermaņa iela ("T" veida krustojums)
- Eduarda Smiļģa iela
- Talsu iela
- Zeļļu iela ("T" veida krustojums)
- Mazā Nometņu iela
Ievērojamas ēkas [izmainīt šo sadaļu]
- Bāriņu ielā 7 pirmās Latvijas brīvvalsts laikā atradās siena, auzu un lopbarības tirgotava. Savukārt pēc 2. pasaules kara ēkā izvietojās sanitārā un epidemioloģiskā stacija, kā arī tās laboratorija.
- Bāriņu ielas 8 vietā sākotnēji atradās tirgus laukums, bet 20. gadsimta 30. gados gruntsgabals tika apbūvēts.
- Bāriņu ielā 10 atrodas VAS "Latvijas Pasts" 2. pasta nodaļa. Ēka celta 1929. līdz 1930. gadā (arhitekts D. Zariņš) uz tirgus laukuma zemes. Pirms 2. pasaules kara ēkā atradās Rīgas 2. pasta un telegrāfa kantoris, kā arī Rīgas telefona 2. apakšcentrāle. Padomju varas gados ēkā atradās 2. pilsētas sakaru nodaļa.
Sabiedriskais transports [izmainīt šo sadaļu]
Sākot ar 1905. gadu pa Bāriņu ielu kursēja elektriskais tramvajs. Mūsdienās Bāriņu ielā kursē viens tramvaja maršruts, kā arī vairāki autobusu un mikroautobusu maršruti.
- 2. maršruta tramvaji kursē ielas posmā no Aleksandra Grīna bulvāra līdz Mazajai Nometņu ielai.
- 4., 4z., 7., 8., 21., 25., 38., 39. un 55. maršruta autobusi kursē visas ielas garumā (no Uzvaras bulvāra līdz Mazajai Nometņu ielai).
Skatīt arī [izmainīt šo sadaļu]
Atsauces [izmainīt šo sadaļu]
- ↑ Rīgas ielas. Enciklopēdija. 2. sējums. SIA Drukātava, 2008, 31. lpp.
