Bāzele

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Bāzele
Basel
—  pilsēta  —
Mittlere Brücke.jpg
Bāzele
Red pog.png
Bāzele
Koordinātas: 47°34′N 7°36′E / 47.567°N 7.600°E / 47.567; 7.600Koordinātas: 47°34′N 7°36′E / 47.567°N 7.600°E / 47.567; 7.600
Valsts Valsts karogs: Šveice Šveice
Kantons Bāzeles kantons
Dibināta 1. g. p. m. ē.
Pilsētas tiesības 1501
Platība
 - Kopējā 37 km²
Iedzīvotāji (2012. gads)
 - kopā 192 581
 - blīvums 5,200/km²
Mājaslapa: [htp://www.basel.ch/ www.basel.ch]

Bāzele (vācu: Basel, franču: Bâle, itāļu: Basilea) ir pilsēta Šveices ziemeļos, valsts vācvalodigajā daļā, pie Reinas upes. Atrodas tiešā Francijas un Vācijas tuvumā. Šveices trešā lielākā pilsēta, veido atsevišķu Bāzeles pilsētas (Basel-Stadt) kantonu.

Bāzeles universitātē (dib. 1459.) dažādos laikos darbojušies Roterdamas Erasms, Hanss Holbeins Jaunākais, Paracelzs, Daniels Bernulli, Leonards Eilers un Frīdrihs Nīče.

Ķīmiskās un farmaceitiskās rūpniecības centrs. Pazīstama kā farmaceitisko kompāniju Novartis un Hoffmann-La Roche, ķīmiskās rūpniecības kompānijas Ciba Specialty Chemicals un finanšu kompānijas UBS AG mītnes vieta.

Bāzeles lidosta (EuroAirport Basel-Mulhouse-Freiburg) atrodas Francijas teritorijā un to kopīgi apsaimnieko abas valstis.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bāzeles pilsētas attēls (1493) no Nirnbergas hronikas.

Bāzeles vietā aizvēsturiskos laikos bija ķeltu apmetne. 13./12. gadā p.m.ē. šo teritoriju Romas imperatora Augusta valdīšanas laikā iekaroja romieši un iekļāva to provincē "Germania superior". Netālu no mūsdienu Bāzeles atrašanās vietas tika nodibināta apmetne Augusta Raurica un uzcēla tiltu pār Reinas upi. 374. gadā m.ē. pirmo reizi rakstītos avotos parādījās vietvārds Basilia. Ap 450. gadu apkārtnē ieradās ģermāņu cilts alemaņi. V gadsimta beigās Bāzele iekļāvās Franku impērijā, 912. gadā - Burgundijā, vēlāk - Svētās Romas impērijā. Kopš 999. gada pilsētu pārvaldīja bīskaps.

1225 — 1226. gadā tika atjaunots tilts pār Reinu, un būtiski palielinājās Bāzeles nozīmība, jo tas bija vienīgais tilts pār Reinu posmā no Konstancas ezera. 1356. gadā pilsētu izpostīja zemestrīce. No 1431. līdz 1449. gadam pilsētā notika Bāzeles koncils. 1459. gadā ar pāvesta svētību tika atklāta Bāzeles universitāte - vecākā Šveicē.

1501. gadā Bāzele de facto izstājās no Svētās Romas impērijas un iestājās Šveices Konfederācijā kā 11 kantons. 1536. gadā Bāzelē pirmoreiz publicēja vienu no Kalvina svarīgākajiem darbiem - Christianae religionis institutio, bet 1543. gadā - Vezālija anatomijas grāmatu De humani corporis fabrica.'

Kopš 1833. gada Bāzeles pilsēta un apkārtne ir atsevišķi puskantoni. 1912. gadā Bāzelē notika Otrās Internacionāles kongress.

Skats no Bāzeles katedrāles

Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bāzelē dzimuši: