Bēdrozis

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Bēdrozis
Perisoreus infaustus (Linnaeus, 1758 )
Bēdrozis
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Kārta Zvirbuļveidīgie (Passeriformes)
Apakškārta Dziedātājputni (Passeri)
Dzimta Vārnu dzimta (Corvidae)
Ģints Bēdroži (Perisoreus)
Suga Bēdrozis (Perisoreus infaustus)

Bēdrozis jeb Sibīrijas bēdrozis,[1] arī Sibīrijas sīlis (Perisoreus infaustus) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas pieder bēdrožu ģintij (Perisoreus).

Bēdrozis ir plaši izplatīts Eirāzijas ziemeļu reģionos boreālo mežu zonā, sākot ar Norvēģijas, Zviedrijas un Somijas teritorijām rietumos līdz Tālajiem Austrumiem. Dienvidu robeža tā izplatībai ir Mongolijas un Ķīnas ziemeļu daļa.[2] Bēdrozis ziemo ligzdošanas areālā, reizēm veicot nelielus klejojumus.[3] Latvijā tas ir rets ieceļotājs.[3] Lai gan bēdrozis ir plaši izplatīts, tā populācija ir sadrumstalota līdz ar lauksaimniecības un rūpniecības attīstību.[4]

Izskats un īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bēdrozis ir mazākais vārnu dzimtas putns

Bēdrozis ir pamanāmi mazāks, slaidāks un ar proporcionāli garāku astisīlis. Tas ir viens no vismazākajiem un smalkākajiem putniem vārnu dzimtā. Tā ķermeņa garums ir 30 - 32 cm.[5] Bēdrozim no pārējiem vārnu dzimtas putniem īpaši atšķiras knābis, kas ir daudz īsāks un smailāks.

Tā apspalvojums ir brūni pelēks, spārnu pamatne un pleci kastaņbrūni, bet spārni un aste koši rudi. Lidspalvas spārniem ir pelēkas vai pelēkbrūnas. Galvas virsa tumši pelēka vai brūna.

Barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bēdrozis ir visēdājs. Tas medī mazus dzīvniekus un putnus, apmēram tik lielus kā zīlīte, izēd citiem putniem olas un putnēnus. Barojas ar jebkura veida maitas gaļu un ar jebkuriem pieejamiem bezmugurkaulniekiem, lielākā daļa no tiem ir kukaiņi. No augu barības bēdrozis ir iemīļojis dažādas ogas un augļus. Ja barības ir daudz, tas veido barības krājumus, kurus pamatā izmanto putnēnu barošanas laikā. Barība tiek slēpta aiz koku mizām vai starp skujukoku skujām. Krājumi ir nelieli un grūti pamanāmi.[5]

Ligzdošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bēdrozis ligzdot sāk ļoti agri pavasarī, kad mežos vēl ir sniegs

Bēdroži ligzdo vienreiz gadā, aprīļa sākumā. Inkubācijas periods ilgst 18 - 19 dienas. Olas perē tikai mātīte. Tēviņš baro mātīti ne tikai perēšanas laikā, bet arī 7 dienas pēc putnēnu izšķilšanās, jo pirmo nedēļu tie netiek atstāti vieni. Pēc tam putnēnus baro abi vecāki. Dējumā ir 2 - 4 olas. Apspalvojums putnēniem izaug pēc 21 - 22 dienām.[5]

Liela daļa jauno putnu paliek ilgstoši kopā ar vecākiem vienā teritorijā, tādējādi tie apmācās aizsargāt savu kopienu pret saviem galvenajiem ienaidniekiem: vanagiem un pūcēm.[6] Jaunie bēdroži nākamajā vasarā neveido pārus, neligzdo un, kamēr jaunie putnēni nav pametuši ligzdu, arī nepalīdz vecākiem barot jaunākos brāļus un māsas.[7] Pat, ja kāds mēģina piedalīties barošanā, vecāki jaunos bēdrožus padzen. Tikai tad, kad putnēni ir apspalvojušies un sākuši lidot, vecāki ļauj iepriekšējā gada bērniem barot jaunākos putnus. To skaidro ar faktu, ka bēdrozis ļoti rūpējas, lai tā ligzda būtu labi noslēpta. Vairāku barotāju regulāra ligzdas apmeklēšana norādītu plēsējiem ligzdas vietu, kā arī visi iespējamie plēsēji tiek aizmānīti un vesti projām, izmantojot visu ģimenes resursu. Kad jaunais perējums ir jau sācis lidot un vairs nav tik nevarīgs, iepriekšējā gada putniem ir ļauts piedalīties barošanā, un vecāki retāk apmeklē jauno perējumu.[8] Lai gan ne visi jaunie putni paliek pie vecākiem, tie pamet vecāku teritoriju apmēram pēc 8 nedēļām.[5]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]