Bērza darva

Vikipēdijas lapa
Bērza darva

Bērza darva ir bērza mizas sausās pārtvaices produkts, kurā darbīgās vielas ir fenols, ksilols, gvajakols, krezols u.c., kā arī sveķi. Bērza darvai piemīt antiseptiskas un insekticīdas īpašības, kā arī keratoplastiska, keratolītiska (ragvielu mīkstinoša) un kairinoša darbība. To lieto tādu ādas slimību kā ekzēmas un zvīņēdes ārstēšanai. Darvas insekticīdās jeb akaricīdās īpašības izmanto, ārstējot kašķa ērces ierosināto kašķi. Darvas vietā reizēm lieto Vilkinsona ziedi, kuras sastāvā ir darva. Uz ādu darva darbojas kairinoši, uzlabojot ādas asins apgādi, paātrinot epitēlija attīstību un mazinot audu iekaisuma pazīmes. Brūču ārstēšanai bērza darvu visbiežāk lieto kā Višņevska ziedes sastāvdaļu.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Indulis Purviņš, Santa Purviņa. Praktiskā farmakoloģija (3. izd.). Rīga : Zāļu infocentrs, 2002. 794. lpp. ISBN 9984193313.