Bērzpils pagasts

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Bērzpils pagasts
Bērzpils pagasts LocMap.png
Novads: Balvu novads
Centrs: Bērzpils
Platība: 127,69 km2
Iedzīvotāji (2010): 886[1]
Blīvums: 6.9 iedz./km2

Bērzpils pagasts viena no Balvu novada administratīvajām teritorijām tā dienvidrietumos. Robežojas ar sava novada Tilžas un Krišjāņu pagastiem, Rugāju novada Lazdukalna pagastu, Lubānas novada Indrānu pagastu, Madonas novada Ošupes pagastu un Rēzeknes novada Gaigalavas pagastu. Lielākās apdzīvotās vietas ir Bērzpils (pagasta centrs), Apšenieki, Augstari, Beļauski, Bonifacova, Domopole, Gabrāni, Golvari, Gribkova, Jabalova, Javenieki, Kononi, Lāčaunieki, Līdumnieki, Masalnieki, Pāliņi, Saksmale, Silamuiža, Sola, Viškuļi, Zosuli.

Ūdensteces: Dziļaune, Iča, Kalnupe, Ķeiba, Paukle, Skujatne, Vērde.

Pagasta teritorijā atrodas akmens laikmeta Lubāna līdzenuma iedzīvotāju apmetnes - Ičas apmetne (no 5. līdz 2. g.t. p.m.ē.) un Ķemmes-bedrīšu keramikas kultūrai piederīgā Upesgala apmetne (3. g.t. p.m.ē.).

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pagasts dibināts ap 1840. gadu Domopoles muižas teritorijā un līdz 1925. gadam tā nosaukums bija Domopoles pagasts. Pēc 1920. gada agrārās reformas Bonifacevas muiža sadalīta 25 vienībās ar kopplatību 262 ha, Ludvinovas muiža sadalīta 51 vienībā ar 356 ha, Mūra muiža sadalīta 77 vienībās ar 599 ha, Vecpils muiža sadalīta 29 vienībās ar 256 ha, Cūkupes muiža 6 vienībās ar 183 ha, Gailīšu muiža 5 vienībās ar 151 ha, Poļanovas muiža 37 vienībās ar 172 ha, Domopoles muiža 36 vienībās ar 201 ha. Kopā reformas gaitā izveidoja 27 jaunsaimniecības, no tām 13 jaunsaimniecības 1925. gadā pievienoja Rugāju un Tilžas pagastiem.[2]

1935. gadā Jaunlatgales apriņķa Bērzpils pagasta platība bija 320 km² un tajā dzīvoja 6456 iedzīvotāji.[3] 1945. gadā pagastā izveidoja Benislavas, Bērzpils, Drudžu, Golvaru, Lieparu un Osudaru ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Balvu rajona Bērzpils ciemam 1951. gadā pievienoja likvidēto Osudaru ciemu, 1954. gadā - likvidēto Golvaru ciemu.[4] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Bērzpils pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Balvu novadā.

Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Nr. 246.: Berzīnes pilskalns - Bērzpils kapsētā
  • Nr. 247.: Domopoles senkapi (Kara kapi) - Domopolē
  • Nr. 248.: Golvaru viduslaiku kapsēta - Golvaros pie kapsētas
  • Nr. 249.: Gribkovas viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) - Gribkovā pie Berķeļiem
  • Nr. 250.: Ičas apmetne - Ičas upes lejastecē
  • Nr. 251.: Upesgala apmetne - Ičas vecupes labajā krastā, Upesgala līcī
  • Nr. 252.: Vārenes kalns (senkapi) - pie Bērzpils vidusskolas
  • Nr. 253.: Beļausku senkapi - pie bijušās Beļausku fermas
  • Nr. 254.: Bonifacovas senkapi (Priežu saliņa) - Salā
  • Nr. 255.: Salas senkapi (Mēra kapi) - Salā
  • Nr. 2838.: Bērzpils katoļu baznīca - Bērzpilī (1852)
  • Nr. 2839.: Bērzpils skola - Bērzpilī (1938)
  • Nr. 2840.: Bēržu kapu kapliča - Bēržu kapos (19. gs. 1.p.)
  • Nr. 2841.: Bonifacovas muižas kungu māja - Bonifacovā (19. gs. v.)
  • Nr. 2842.: Saksmales kapu kapliča - Saksmales kapos (18./19. gs.)
  • Nr. 2843.: Salas zemnieku-zvejnieku sētu grupa (Salas ciems) - Salā (19. gs. b. - 20. gs.)[5]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
  2. Latviešu konversācijas vārdnīcas II. sējuma 2259-2260 slejas. Rīga: 1928.-1929.
  3. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. A/S Preses nams, Rīga, 2001-2002 ISBN 9984-00-412-0
  4. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  5. LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu (Aizkraukles rajons - Liepājas rajons)