Bēthovena 9. simfonija
9. simfonija, op. 125 re minorā ir pēdējā pabeigtā Ludviga van Bēthovena sacerētā simfonija. Tā tika pabeigta 1824. gadā. Šis tiek uzskatīts par vienu no visplašāk pazīstamākajiem klasiskās mūzikas skaņdarbiem.[1] Kritiķi to uzskata par vienu no Bēthovena izcilākajiem darbiem, daži to uzskata par visu laiku izcilāko skaņdarbu.[1]
9. simfonija ir izmantota Eiropas Savienības himnā "Oda priekam". Simfonijas pirmizrāde notika 1824. gada 7. maijā Vīnē.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 Beethoven: Symphony No. 9 (Cambridge Music Handbooks), Nicholas Cook, Cambridge University Press (24 June 1993), product description (blurb). ISBN 9780521399241.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Encyclopædia Britannica ieraksts (angliski)
 | Šis ar mūziku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|