BESM

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
BESM-6 dators

BESM (БЭСМ - saīsinājums no Lielā (ātrdarbīgā) elektroniskā skaitļošanas mašīna) — padomju skaitļošanas mašīnu sērija, kura paredzēta plaša uzdevumu loka risināšanai. Sēriju izstrādāja precīzās mehānikas un skaitļošanas tehnikas institūts (Институт точной механики и вычислительной техники АН СССР).

БЭСМ-2[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šī ir pirmā elektroniskā skaitļošanas mašīna БЭСМ sērijā. Galvenie tehniskie parametri: 20 000 operāciju sekundē, 4 000 elektronisko lampu un 5 000 pusvadītāju diodes. Mašīnas tika ražotas laikā no 1958. līdz 1962. gadam. Pavisam saražoja 67 šādas mašīnas.

БЭСМ-4[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

БЭСМ-4 mašīnas atšķiras ar savu ātrdarbību — 20 tūkstoši operāciju sekundē. Mašīna var strādāt arī ar attālinātiem objektiem caur telefonu sakaru kanāliem. Standarta konfigurācijā sakaru kanālu nebija. БЭСМ-4 tika ražota no 1965. gada un pavisam saražoja 30 mašīnas.

Priekš БЭСМ-4 pastāvēja vismaz 3 dažādi kompilatori Алгол-60 un Fortran programmēšanas valodām, vismaz 2 dažādi assembleri ar Epsilon valodu.

Modeļi, tehniskie parametri un konfigurācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmie datori parādījās 1971. gadā. Tos ražoja rūpnīcās Kazaņā un Minskā. Pēdējās mašīnas tika ražotas 1998. gadā (ЕС-1220). Pavisam saražoja vairāk nekā 15 000 ЕС ЭВМ mašīnu. Gandrīz visi šie projekti tika apturēti 1990. gadu sākumā pēc PSRS sabrukuma. Pēdējās ЕС sērijas mašīnas tika ražotas jau ar IBM licenci un aprīkojumu.

Visu šo datoru pamats bija plates 140 x 150 mm lielumā. Konstruktīvi šie datori bija kā lieli skapji, kuru augstums bija cilvēka augumā. Tiem bija arī perifērijas iekārtas — printeri, magnētisko lenšu datu nesēji un magnētiskie diski. Mašīnām bija konkrēts funkcionālo bloku sadalījums: procesora vieta, operatīvās atmiņas bloks u.c. Lai izvietotu visus šī datora blokus, bija vajadzīga atsevišķa telpa (vai pat vairākas telpas) ar kopējo platību vismaz 25 — 30 m2, bija vajadzīga arī īpaša grīda, lai būtu, kur likt visus kabeļus. Grīdā bija arī ventilācijas un dzesēšanas sistēmas.

Kopumā galvenā datoru īpašība bija to ātrdarbība. Procesors veica no dažiem desmitiem tūkstošu līdz dažiem miljoniem operāciju sekundē. Operatīvās atmiņas daudzums bija no 64 kb pirmajos datoros līdz pat 16 MB pēdējiem datoriem. Perifērijas iekārtas bija apmaināmas savā starpā, bet procesori un atmiņa — nē.