BMP-1

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
BMP-1 ASV Boilinga gaisa spēku bāzē 1983. gada 1. oktobrī

BMP-1 ASV Bollinga gaisa spēku bāzē 01.10.1983.

BMP-1
Galvenie tehniskie parametri
Apkalpe 3 (komandieris, vadītājs, ložmetējinieks) + 8 (kājnieki)
Garums 6,735 m
Platums 2,94 m
Augstums 2,068 m
Masa 13,2 t
Bruņas un bruņojums
Bruņas 35 mm (maks.)
Pamatbruņojums 73 mm gludstobra lielgabals 2A28
Sekundārais bruņojums granātmetējs SPG-9, 7,62 mm lozmetējs
Mobilitāte
Dzinējs dīzeļdzinējs UTD-20
300 zs (225 kW)
Ātrums_uz ceļa līdz 65 km/h, pa ūdeni līdz 7 km/h
Jauda/masa 22,7 zs/t
Maks. attālums 600 km

BMP-1 (БМП-1, Боевая Mашина Пехоты-1) — PSRS radītā pasaulē pirmā[1][2] kājnieku kaujas mašīna. Tā paredzēta kājnieku transportēšanai kaujas laukā, spējot aizsargāt tos no strēlnieku ieročiem un nelielām artilerijas šķembām, kā arī aizsardzībai no atomieroču ietekmes. Tās bruņojums tiek izmantots kājnieku atbalstam. Bruņmašīnai ar kāpurķēdēm ir paaugstinātas pārejamības spējas, tā var pārvarēt arī ūdens šķēršļus.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vajadzību pēc šāda arī no augšas slēgta un viegli bruņota transporta līdzekļa pierādīja Padomju armijas pieredze, apspiežot sacelšanos Ungārijā 1956. gadā, kad ielu kaujās pilsētās smagā kara tehnika izrādījās mazefektīva, savukārt kājnieku transporta atsegtās kravas kastes ar karavīriem bija neaizsargātas pret strēlnieku ieroču uguni, granātām un degmaisījumu pudelēm no ēku augšējiem stāviem. Kopš tā laika tika pārskatīta PSRS militāra doktrīna, akcentu liekot uz motorizetajiem strēlniekiem. Vaļējās bruņmašīnas tika modernizētas, pārklājot ar bruņotu jumtu (BTR-40, BTR-50), kā arī radīti jauni bruņutransportieri (BTR-60), kas bez tam bija ļoti manevrētspējīgi. Šīs bruņmašīnas bija paredzētas tikai kājnieku transportēšanai, to bruņojums bija viegls (ložmetējs), tāpēc tika nolemts izstrādāt kājnieku kaujas mašīnu, kas būtu apbruņota ar nelielu lielgabalu, lai atbalstītu karavīrus pret tankiem. Bez tam mašīnai bija jāiztur radiācijas iedarbība atomkara gadījumā, kā arī ķīmisko vai bioloģisko ieroču uzbrukumā.

BMP-1 tika izstrādāta 1960. gados. Sākotnēji vairāki konstruktoru biroji izgatavoja eksperimentālus modeļus uz riteņu un kāpurķēžu bāzes. 1965. gadā tika izvēlēts Čeļabinskas traktoru rūpnīcā konstruktorētais "objekts 765", kuram par prototipu kalpoja polārais visurgājējs. To bruņojumā pieņēma 1966. gadā ar nosaukumu "BMP-1". Bruņmašīnu masveida ražošanu veica Kurgānas mašīnbūves rūpnīca "Kurganmaš". Pirmais eksemplārs tika izlaists 1967. gadā, un ražošana turpinājās līdz 1979. gadam, kad to nomainīja jaunāks modelis BMP-2.

Valstis ar BMP-1 bruņojumu[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bijušas BMP-1 bruņojuma valstis[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]