BMP-1

BMP-1
BMP-1 ASV Bollinga gaisa spēku bāzē 01.10.1983.
Galvenie tehniskie parametri
Apkalpe	3 (komandieris, vadītājs, ložmetējinieks) + 8 (kājnieki)
Garums	6,735 m
Platums	2,94 m
Augstums	2,068 m
Masa	13,2 t
Bruņas un bruņojums
Bruņas	35 mm (maks.)
Pamatbruņojums	73 mm gludstobra lielgabals 2A28
Sekundārais bruņojums	granātmetējs SPG-9, 7,62 mm lozmetējs
Mobilitāte
Dzinējs	dīzeļdzinējs UTD-20 300 zs (225 kW)
Ātrums uz ceļa	līdz 65 km/h, pa ūdeni līdz 7 km/h
Jauda/masa	22,7 zs/t
Maks. attālums	600 km

BMP-1 (БМП-1, Боевая Mашина Пехоты-1) ir PSRS radītā pasaulē pirmā^[1]^[2] kājnieku kaujas mašīna. Tā paredzēta kājnieku transportēšanai kaujas laukā, spējot aizsargāt tos no strēlnieku ieročiem un nelielām artilērijas šķembām, kā arī aizsardzībai no atomieroču ietekmes. Tās bruņojumu izmanto kājnieku atbalstam. Bruņumašīnai ar kāpurķēdēm ir paaugstinātas pārejamības spējas un tā var pārvarēt arī ūdens šķēršļus.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vajadzību pēc šāda arī no augšas slēgta un viegli bruņota transporta līdzekļa pierādīja Padomju armijas pieredze, apspiežot sacelšanos Ungārijā 1956. gadā, kad ielu kaujās pilsētās smagā kara tehnika izrādījās mazefektīva, savukārt kājnieku transporta atsegtās kravas kastes ar karavīriem bija neaizsargātas pret strēlnieku ieroču uguni, granātām un degmaisījumu pudelēm no ēku augšējiem stāviem. Kopš tā laika tika pārskatīta PSRS militāra doktrīna, akcentu liekot uz motorizetajiem strēlniekiem. Vaļējās bruņumašīnas modernizēja, pārklājot ar bruņotu jumtu (BTR-40, BTR-50), kā arī radīja jaunu bruņutransportieri (BTR-60), kas bez tam bija ļoti manevrētspējīgs. Šīs bruņumašīnas bija paredzētas tikai kājnieku transportēšanai, to bruņojums bija viegls (ložmetējs), tāpēc tika nolemts izstrādāt kājnieku kaujas mašīnu, kas būtu apbruņota ar nelielu lielgabalu, lai atbalstītu karavīrus pret tankiem. Bez tam mašīnai bija jāiztur radiācijas iedarbība atomkara gadījumā, kā arī ķīmisko vai bioloģisko ieroču uzbrukumā.

BMP-1 izstrādāja 1960. gados. Sākotnēji vairāki konstruktoru biroji izgatavoja eksperimentālus modeļus uz riteņu un kāpurķēžu bāzes. 1965. gadā izvēlējās Čeļabinskas traktoru rūpnīcā konstruēto "objektu 765", kuram par prototipu kalpoja polārais visurgājējs. To bruņojumā pieņēma 1966. gadā ar nosaukumu "BMP-1". Bruņumašīnu masveida ražošanu veica Kurgānas mašīnbūves rūpnīca Kurganmaš. Pirmo eksemplāru saražoja 1967. gadā, un ražošana turpinājās līdz 1979. gadam, kad to nomainīja jaunāks modelis BMP-2.