Bahreinas valdnieki
Vikipēdijas raksts
 |
Palīdzi uzlabot šo rakstu, atveidojot īpašvārdus pēc enciklopēdiskos avotos pieņemtajiem atveidošanas principiem! |
Bahreinas valdnieks ir Bahreinas valsts galva. Laikā no 1783. gada līdz 1971. gadam valdnieka tituls bija hakims, tad līdz 2002. gadam - emīrs, bet 2002. gadā tā laika emīrs Hamads ibn Isa Al Kalifa pasludināja valsti par karalisti un līdz ar to kļuva par pirmo Bahreinas karali. Bahreinas valdnieki lieto arī pagodinājumu šeihs.
| Vārds | Pilnvaru termiņš | Piezīmes |
|---|---|---|
| Ahmeds ibn Muhameds ibn Kalifa | (1783–1796) | |
| Abduls ibn Ahmeds Al Kalifa | (1796–1843) | |
| Sulmans ibn Ahmeds Al Kalifa | (1796–1825) | Valda kopā ar Abdulu ibn Ahmedu Al Kalifu |
| Kalifa ibn Sulmans Al Kalifa | (1825–1834) | Valda kopā ar Abdulu ibn Ahmedu Al Kalifu |
| Muhameds ibn Kalifa Al Kalifa | (1834–1842; 1843–1868; 1869–1869) | Līdz 1842. gadam valda kopā ar Abdulu ibn Ahmedu Al Kalifu |
| Ali ibn Kalifa Al Kalifa | (1868–1869) | |
| Isa ibn Ali Al Kalifa | (1869–1932) | |
| Hamads ibn Isa Al Kalifa | (1932–1942) | |
| Salmans ibn Hamads Al Kalifa | (1942–1961) | |
| Isa ibn Salmans Al Kalifa | (1961-1999) | 1971. gadā pasludina sevi par emīru |
| Hamads ibn Isa Al Kalifa | (kopš 1999) | 2002. gadā pasludina sevi par karali |
