Baiba Rozentāle
- Šis raksts ir par Latvijas ārsti un politiķi. Par citām jēdziena Rozentāle nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Baiba Rozentāle | |
|
|
|
| Amatā 2009. gada 29. jūnijs — 2010. gada 17. marts |
|
| Prezidents | Valdis Zatlers |
|---|---|
| Premjerministrs | Valdis Dombrovskis |
| Priekštecis | Ivars Eglītis |
| Pēctecis | Didzis Gavars |
|
|
|
| Dzimis | 1955. gada 13. augustā  Cēsis, Latvijas PSR, PSRS |
| Tautība | latviete |
| Politiskā partija | LSDSP (līdz 2005) Tautas partija (2006—2011) Saskaņa (no 2011) |
| Dzīvesbiedrs (e) | precējusies |
| Profesija | ārste |
| Augstskola | Rīgas Medicīnas institūts |
Baiba Rozentāle (dzimusi 1955. gada 13. augustā Cēsīs) ir latviešu ārste un politiķe, bijusī veselības ministre.[1] Pārstāv partiju "Saskaņa" (iepriekš LSDSP un Tautas partiju). B. Rozentāle ir ilggadēja Latvijas Infektoloģijas centra direktore.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Biogrāfija
[izmainīt šo sadaļu] Izglītība
No 1973. gada studēja Rīgas Medicīnas institūtā (RMI), kur 1979. gadā ieguvusi ārsta kvalifikāciju. 1995. gadā ieguvusi medicīnas doktora zinātnisko grādu (Dr.med.) par promocijas darbu "Hepatīts C Latvijā: fakti un problēmas". 2007. gadā Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā ieguva MBA grādu.[2]
[izmainīt šo sadaļu] Darbs
No 1979. līdz 1996. gadam B. Rozentāle strādājusi RMI Infekcijas slimību katedrā kā klīniskā ordinatore.[3] No 1997. līdz 2001. gadam bija Latvijas Medicīnas akadēmijas docente. No 1993. līdz 1994. gadam vadīja Latvijas Infektoloģijas centra (LIC) klīnisko nodaļu, pēc tam - līdz 1999. gadam — direktora vietniece medicīnas jautājumos. Tad B. Rozentāle kļuva par šīs pašas slimnīcas (LIC) direktori un amatā atradās līdz 2009. gadam, kad kļuva par veselības ministri.
Paralēli slimnīcas vadīšanai no 1999. gada strādājusi Rīgas Stradiņa universitātē (RSU), no 2006. gada — Infektoloģijas katedras profesore. Ir dažādu profesionālo organizāciju biedre un locekle.[2] Rīgas Stradiņa universitātes Infektoloģijas katedras profesore, Latvijas Ārstu biedrības valdes locekle un Sertifikācijas padomes priekšsēdētāja, Centrālās medicīnas ētikas komitejas locekle, Starptautiskās Infektologu biedrības un Eiropas Mikrobiologu un infektologu biedrības biedre. 2011. gadā viņa vienlaicīgi ir strādājusi 11 dažādās darba vietās. Pēc šī fakta nākšanas atklātībā tika ierosināta valsts kontroles pārbaude.
2004. gadā apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni.[1]
[izmainīt šo sadaļu] Politiskā darbība
Līdz 1989. gadam RMI komjaunatnes organizācijas sekretāre.
2001. gadā ievēlēta Rīgas Domē no LSDSP saraksta. Tāpat kandidēja arī 2005. gada pašvaldību vēlēšanās, netika ievēlēta, taču 2007. gadā, LSDSP domniekam Mārim Tralmakam noliekot mandātu, iekļuva domē kā nākamais kandidāts, lai gan tobrīd B. Rozentāle bija jau Tautas partijas pārstāve. Šai partijā viņa iestājās 2006. gadā, kad arī nesekmīgi kandidēja 9. Saeimas vēlēšanās.[1]
2009. gadā pēc Ivara Eglīša demisijas kļuva par veselības ministri Valda Dombrovska valdībā.[4] 2010. gada 17. marts Tautas partijas biedri izstājās no valdības, līdz ar to arī B. Rozentāle demisionēja no ministra amata.
Pēc ministres amata zaudēšanas B. Rozentāle atgriezās darbā Latvijas infektoloģijas centrā, kur likumdošana ļāva viņai atkal ieņemt direktora amatu. 2010. gadā kandidēja 10. Saeimas vēlēšanās no apvienības "Par Labu Latviju" saraksta, taču netika ievēlēta. 2011. gadā, vēl pirms Tautas partijas likvidācijas, B. Rozentāle izstājās no tās un pievienojās Rīgas domē valdošajā apvienībā "Saskaņas Centrs" ietilpstošajā partijā "Saskaņa".
[izmainīt šo sadaļu] Atsauces
- ↑ 1,0 1,1 1,2 Saeima veselības ministres amatā apstiprina Baibu Rozentāli, TVNET/LETA, raksts portālā TVNET 29.06.2009., pārskatīts 30.06.2009.
- ↑ 2,0 2,1 Baiba Rozentāle, biogrāfija MK mājaslapā, pārskatīta 30.06.2009.
- ↑ Baiba Rozentāle, CV LIC mājaslapā, pārskatīts 30.06.2009.
- ↑ Par jauno ministri nobalsoja 61 Saeimas deputāts, pret bija 21, bet viens tautas kalps balsojumā atturējās. Pret Rozentāles apstiprināšanu veselības ministres amatā balsoja «Saskaņas centra» un apvienības «Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā» frakciju deputāti, kā arī neatkarīgais deputāts Aigars Štokenbergs. Balsojumā atturējās pie frakcijām nepiederošais deputāts Visvaldis Lācis. - LETA
[izmainīt šo sadaļu] Ārējas saites
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Ivars Eglītis |
Latvijas Republikas veselības ministrs 2009. gada 29. jūnijs — 2010. gada 17. marts |
Pēctecis: Didzis Gavars |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
