Baiba Rozentāle

Baiba Rozentāle
	Latvijas Republikas veselības ministre
	Amatā; 2009. gada 29. jūnijs — 2010. gada 17. marts
Prezidents	Valdis Zatlers
Premjerministrs	Valdis Dombrovskis
Priekštecis	Ivars Eglītis
Pēctecis	Didzis Gavars
Dzimšanas dati	1955. gada 13. augustā (68 gadi); Cēsis, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija)
Tautība	latviete
Politiskā partija	LSDSP (līdz 2005); Tautas partija (2006—2011); Saskaņa (2011—2019); GKR (no 2019)
Dzīvesbiedrs(-e)	precējusies
Profesija	ārste
Augstskola	Rīgas Medicīnas institūts

Baiba Rozentāle (dzimusi 1955. gada 13. augustā Cēsīs) ir latviešu ārste — infektoloģe, Latvijas infektoloģijas centra direktore, Rīgas Stradiņa Universitātes lektore un politiķe, bijusī Rīgas domes deputāte un veselības ministre.^[1] Pārstāv partiju "Gods kalpot Rīgai!" (iepriekš LSDSP, Tautas partiju un partiju "Saskaņa"). B. Rozentāle ir ilggadēja Latvijas Infektoloģijas centra direktore. Rīgas Stradiņa universitātes Infektoloģijas katedras profesore.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimusi 1955. gadā Cēsīs. No 1973. gada studēja Rīgas Medicīnas institūtā (RMI), 1979. gadā ieguva ārsta kvalifikāciju un sāka strādāt RMI Infekcijas slimību katedrā kā klīniskā ordinatore.^[2] Līdz 1989. gadam bija RMI komjaunatnes organizācijas sekretāre. No 1993. gada vadīja Latvijas Infektoloģijas centra (LIC) klīnisko nodaļu, 1994. gadā kļuva par direktora vietnieci medicīnas jautājumos. 1995. gadā aizstāvēja medicīnas doktora zinātnisko grādu (Dr.med.) par promocijas darbu "Hepatīts C Latvijā: fakti un problēmas" un kļuva par LIC direktori. No 1997. līdz 2001. gadam bija Latvijas Medicīnas akadēmijas docente, no 2006. gada — Infektoloģijas katedras profesore. Līdztekus bija Latvijas Ārstu biedrības valdes locekle un Sertifikācijas padomes priekšsēdētāja, Centrālās medicīnas ētikas komitejas locekle, Starptautiskās Infektologu biedrības un Eiropas Mikrobiologu un infektologu biedrības biedre.

2007. gadā Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā ieguva MBA grādu.^[3] 2011. gadā viņa vienlaicīgi strādāja 11 dažādās darba vietās, pēc šī fakta nākšanas atklātībā tika ierosināta valsts kontroles pārbaude.

B. Rozentālei ir divas meitas, viena no viņam ir augtskolas pasniedzēja un politoloģe Lelde Metla-Rozentāle.^[4]

Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2001. gadā Rozentāle ievēlēta Rīgas domē no LSDSP saraksta. Tāpat kandidēja arī 2005. gada pašvaldību vēlēšanās, netika ievēlēta, taču 2007. gadā, LSDSP domniekam Mārim Tralmakam noliekot mandātu, iekļuva domē kā nākamais kandidāts, lai gan tobrīd B. Rozentāle bija jau Tautas partijas pārstāve. Šai partijā viņa iestājās 2006. gadā, kad arī nesekmīgi kandidēja 9. Saeimas vēlēšanās.^[1]

2009. gadā pēc Ivara Eglīša demisijas kļuva par veselības ministri Valda Dombrovska valdībā.^[5] 2010. gada 17. martā Tautas partijas biedri izstājās no valdības, līdz ar to arī B. Rozentāle demisionēja no ministra amata.

Pēc ministres amata zaudēšanas B. Rozentāle atgriezās darbā Latvijas infektoloģijas centrā, kur likumdošana ļāva viņai atkal ieņemt direktora amatu. 2010. gadā kandidēja 10. Saeimas vēlēšanās no apvienības "Par Labu Latviju" saraksta, taču netika ievēlēta. 2011. gadā, vēl pirms Tautas partijas likvidācijas, B. Rozentāle izstājās no tās un pievienojās Rīgas domē valdošajā apvienībā "Saskaņas Centrs" ietilpstošajā partijā "Saskaņa". No "Saskaņas Centra" saraksta 2013. gadā ievēlēta Rīgas domē. Tāpat vēlētāju atbalstu saņēmusi 2017. gada Rīgas domes vēlēšanās (ievēlēta no partijas "Saskaņa" un "Gods kalpot Rīgai!" apvienības). 2019. gada decembrī B. Rozentāle izstājās no partijas "Saskaņa", lai pievienotos partijai "Gods kalpot Rīgai!" un tās Rīgas domes frakcijai. Kandidēja 2020. gada ārkārtas Rīgas domes vēlēšanās no "Gods kalpot Rīgai!" saraksta, taču netika ievēlēta.

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2004. gadā apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni.^[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

↑ ^1,0 ^1,1 ^1,2 Saeima veselības ministres amatā apstiprina Baibu Rozentāli, TVNET/LETA, raksts portālā TVNET 29.06.2009., pārskatīts 30.06.2009.
↑ Baiba Rozentāle^{[novecojusi saite]}, CV LIC mājaslapā, pārskatīts 30.06.2009.
↑ Baiba Rozentāle Arhivēts 2009. gada 12. jūlijā, Wayback Machine vietnē., biogrāfija MK mājaslapā, pārskatīta 30.06.2009.
↑ «Baibas Rozentāles mazdēls neparasti pieaudzis». Jauns.lv (latviešu). Skatīts: 2023-12-24.
↑ «Par jauno ministri nobalsoja 61 Saeimas deputāts, pret bija 21, bet viens tautas kalps balsojumā atturējās. Pret Rozentāles apstiprināšanu veselības ministres amatā balsoja «Saskaņas centra» un apvienības «Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā» frakciju deputāti, kā arī neatkarīgais deputāts Aigars Štokenbergs. Balsojumā atturējās pie frakcijām nepiederošais deputāts Visvaldis Lācis. - LETA». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 2. jūlijā. Skatīts: 2010. gada 3. janvārī. Arhivēts 2009. gada 2. jūlijā, Wayback Machine vietnē.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baiba Rozentāle — biogrāfija CVK reģistrā Arhivēts 2019. gada 26. maijā, Wayback Machine vietnē.

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: Ivars Eglītis	Latvijas Republikas veselības ministrs 2009. gada 29. jūnijs — 2010. gada 17. marts	Pēctecis: Didzis Gavars

[apstiprina-1] 1,0 ^1,1 ^1,2 Saeima veselības ministres amatā apstiprina Baibu Rozentāli, TVNET/LETA, raksts portālā TVNET 29.06.2009., pārskatīts 30.06.2009.

[2] Baiba Rozentāle^{[novecojusi saite]}, CV LIC mājaslapā, pārskatīts 30.06.2009.

[MK-3] Baiba Rozentāle Arhivēts 2009. gada 12. jūlijā, Wayback Machine vietnē., biogrāfija MK mājaslapā, pārskatīta 30.06.2009.

[4] «Baibas Rozentāles mazdēls neparasti pieaudzis». Jauns.lv (latviešu). Skatīts: 2023-12-24.

[5] «Par jauno ministri nobalsoja 61 Saeimas deputāts, pret bija 21, bet viens tautas kalps balsojumā atturējās. Pret Rozentāles apstiprināšanu veselības ministres amatā balsoja «Saskaņas centra» un apvienības «Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā» frakciju deputāti, kā arī neatkarīgais deputāts Aigars Štokenbergs. Balsojumā atturējās pie frakcijām nepiederošais deputāts Visvaldis Lācis. - LETA». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 2. jūlijā. Skatīts: 2010. gada 3. janvārī. Arhivēts 2009. gada 2. jūlijā, Wayback Machine vietnē.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]