Baldones pagasts

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Baldones ciems)
Baldones pagasts
Novads: Ķekavas novads
Centrs: Baldone
Kopējā platība:[1] 169,5 km2
 • Sauszeme: 166,4 km2
 • Ūdens: 3,1 km2
Iedzīvotāji (2023):[2] 1 977
Blīvums (2023): 11,9 iedz./km2
Izveidots: 1923. gadā
Mājaslapa: www.baldone.lv
Baldones pagasts Vikikrātuvē

Baldones pagasts ir viena no Ķekavas novada administratīvajām teritorijām. No visām pusēm iekļauj Baldones pilsētu, robežojas ar sava novada Ķekavas un Daugmales pagastiem, Bauskas novada Iecavas un Vecumnieku pagastiem, Olaines novada Olaines pagastu un Ogres novada Tomes pagastu.

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Reljefa formas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atomkalns, Caunu pilskalns, Doļkalns, Ezera kalni, Ģediņkalns, Jēzīškalns, Kazu kalni, Lafontēna kalns, Lāčkalns, Morisonkalns, Raudzenes kalns, Riekstukalns, Rubeņkalns, Vanagkalns, Vilšķērstu kalni, Zelta kalni.

Hidrogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ūdensteces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bēčupīte, Bērzene, Dobupīte, Kausupīte, Ķekava, Ķežupīte, Meitupe, Mellais strauts, Melnais strauts, Melnais strauts, Milupīte, Misa, Sūnupe, Upmalnieku grāvis, Vilpīte, Zites strauts.

Ūdenstilpes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Cāļu ezers, Dūņu ezers, Kausezers, Liliju ezers, Pakuļezers, Zāļezers.

Purvi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ceplīšu purvs, Dūņpurs, Ebes purs, Elles pods, Kraukļu purvs, Sausais tīrelis, Siena tīrelis, Stuberleja.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mūsdienu Baldones pagasta teritorijā vēsturiski atradās Ibenetes muiža (Gut Gubenshof).

Tagadējais Baldones pagasts veidojies no četriem apkārtnes muižu pagastiem. Pagasti ar vēlētām pagastu valdēm un vēlētiem pagastu vecākajiem izveidojās 1866. gadā.[3]

  • Baldones kroņa pagasts. Izveidojies Baldones muižas teritorijā, pagasta valde atradās "Brumeļos" dienvidos no tagadējām Vārpām. Baldones muižu izrentēja Korfu dzimta, tai piederēja trīs pusmuižas (Ibenetes, Lapteines un Šarlotes), zemes platība 520 ha.
  • Mercendorfas dzimtas pagasts. Izveidojies Mercendorfas muižas teritorijā, pagasta valde atradās Baldonē, tagadējā Rīgas ielā 99. Muiža bija Līvenu dzimtas dzimtmuiža no 1789. gada. Zemes platība ir ap 480 ha.
  • Mācītāja dzimtas pagasts. Izveidots Mācītājmuižas teritorijā.
  • Mežkunga kroņa pagasts. Izveidots valsts Mežkunga muižas teritorijā, tā platība bija 310 ha.
Bijušā Mercendorfas pagasta valdes ēka, tagad dzīvojamā māja.

Pēc 1920. gada agrārās reformas toreizējo Baldones un Mercendorfas pagastu teritorijā esošās muižas tika sadalītas jaunsaimniecībās [4]:Baldones muiža - 35 saimniecībās (461 ha), tās centrs piešķirts Baldones lauksaimniecības biedrībai, Baldones mācītājmuiža - 29 saimniecībās (252 ha), Baldones mežkunga muiža - 10 saimniecībās (162 ha), Mencendarbes muiža - 17 saimniecībās (330 ha).

1924. gadā Baldones un Mercendorfas pagastus apvienoja[5]. Pagasta valde atradās Baldonē, Rīgas ielā 67, pirmais pagasta vecākais (līdz 1940. gadam) bija Jānis Priede. Pagasta māja atradās Rīgas ielā 67 (tagad pilsētas komunālās saimniecības ofiss). Pagasta platība 1935. gadā bija 304 km², pagastā bija 2113 iedzīvotāji, no tiem Baldonē - 307.[6]

1945. gadā pagastā izveidoja Baldones un Mīlupes ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1950. gadā Baldonei piešķīra strādnieku ciemata (no 1961. gada pilsētciemata) statusu. 1954. gadā Baldones ciemam pievienoja Mīlupes ciemu, 1963. gadā - Ķekavas ciema kolhozu "Mežvidi" un "Sarkanais daugavietis" teritorijas, 1977. gadā - daļu Baldones pilsētciemata teritorijas.[7] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu, bet 1991. gadā to likvidēja, pievienojot Baldones pilsētai kā tās lauku teritoriju. 2008. gadā Baldones pilsēta ar lauku teritoriju tika reorganizēta par Baldones novadu. 2010. gada 28. janvārī Baldones lauku teritorija pārdēvēta par Baldones pagastu.[8]

Pieminekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Caunu pilskalns
  • Ķipāļu viduslaiku kapsēta
  • Mercendarbes muižas durvju komplekts
  • Priednieku viduslaiku kapsēta
  • Urlu senkapi (Zaimju kapi)[9]
  • Ziedoņu viduslaiku kapsēta (Kapeņu kalniņš, Mēra kapi)

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Esošajās robežās ar Baldones pilsētu, pēc CSP un OSP datiem.[10]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
19351 513—    
19593 221+112.9%
19654 417+37.1%
GadsIedz.±%
19795 156+16.7%
19895 573+8.1%
20005 009−10.1%
GadsIedz.±%
20115 480+9.4%
20215 432−0.9%

Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākās apdzīvotās vietas pagastā ir bijušie muižu centri Vārpas, Mencendarbe un Pulkarne ar nedaudz vairāk kā simts iedzīvotājiem.

Nosaukums Apdzīvotās vietas
tips
Iedzīvotāju
skaits
Gads
Kažoki vasarnīcu ciems 8 2013
Mercendarbe vidējciems 132 2005
Misa vasarnīcu ciems 24 2013
Pulkarne skrajciems 65 2005
Riekstukalns mazciems 29 2005
Rozītes vasarnīcu ciems 0
Sarma vasarnīcu ciems 22 2013
Skurbenieši skrajciems 18 2005
Spaļenieki skrajciems 15 2005
Stūri skrajciems 23 2005
Sūnupes mazciems 40 2018
Vārpas vidējciems 169 2018

Saimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība un kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 3 oktobris 2023.
  3. «Baldones pagasta vēsture». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 29. janvārī. Skatīts: 2012. gada 22. janvārī. Arhivēts 2012. gada 29. janvārī, Wayback Machine vietnē.
  4. Latviešu konversācijas vārdnīcas I. sējuma 1593 sleja. Rīga, 1927.-1928. gads
  5. Valdības Vēstnesis Arhivēts 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. 1924.gada 14.maijs
  6. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  7. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  8. “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā”
  9. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts[novecojusi saite]
  10. OSP