Baldones novads

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Baldones novads
Baldones novads karte.png
Baldones novads.png
Baldones novada karogs Baldones novada ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Centrs: Baldone
Platība: 179,1 km2
Iedzīvotāji (2012): 5724[1]
Blīvums: 32 iedz./km2
Izveidots: 2008. gadā
Domes priekšsēdētājs: Karina Putniņa (Reģionu partija)
Teritoriālās
vienības:
Baldones pilsēta
Baldones pagasts
Mājaslapa: www.baldone.lv

Baldones novads ir pašvaldība[2] Latvijas centrālajā daļā. Izvietojies lielākoties Viduslatvijas zemienes Upmales paugurlīdzenumā, rietumu daļa — Tīreļu līdzenumā. Vēsturiski Baldones novads ir atradies Zemgalē (senajā Upmales novadā), bet kopš 1923. gada, kad Baldones pagastu iekļāva Rīgas apriņķī, tas tiek pieskaitīta Vidzemei. Dienvidos novads robežojas ar Iecavas un Vecumnieku novadiem, rietumos ar Olaines un Ķekavas, ziemeļos — Ķekavas novads, bet austrumos ar Ķeguma novadu.

Novada platība ir 179,1 km2,[3] no kuriem 5,2 km2 aizņem Baldones pilsēta. Iedzīvotāju skaits novadā 2012. gada 1. jūlijā bija 5724, no kuriem Baldones pilsētā — 2362 iedzīvotāji, bet Baldones pagastā — 3362 iedzīvotāji.[1] Baldones novads ir izteikti latvisks Pierīgas novads. Procentuāli latviešu Baldones novadā ir 84,66% (4846 iedz.) no visiem iedzīvotājiem, krievi — 8,63% (494 iedz.), baltkrievi — 2,06% (118 iedz.), lietuvieši — 1,40% (80 iedz.), bet pārējie 3,25% (186 iedz.).[4]

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baldones novada apkārtne ir bijusi apdzīvota jau kopš akmens laikmeta. Pirmie iedzīvotāji bija ziemeļbriežu mednieki, par to liecina arheoloģiskie atradumi — akmens cirvji un kapļi. Dzelzs laikmeta sākumā apkārtne bija maz apdzīvota — Baldones novads bija pārklāts ar mežiem, tādēļ to apmeklēja vien apkārtējo vietu iedzīvotāji, dodoties medībās. Livonijas laikā līdz 1366. gadam Baldones novada teritorija ietilpa Mežotnes pils novadā, no 1366. līdz 1450. gadam tas bija Jelgavas komturejas, bet no 1450. gada Bauskas fogtijas sastāvdaļa. 1561. gadā Baldones novada teritorija tika iekļauta Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā un no 1562. līdz 1795. gadam tā bija Kurzemes—Zemgales hercoga domēne. Baldones apkārtnes teritorija bija sadalīta četros pagastos, kas tika nosaukti muižu vārdos — Baldones kroņa pagasts, Mercendorfas dzimtas pagasts, Mācītāja dzimtas pagasts un Mežkunga kroņa pagasts. Jēkaba Ketlera laikā no 1642. līdz 1682. gadam Baldonē tika ierīkota hercoga "slabada" — biezi apdzīvota vieta, kuru apdzīvoja amatnieki. Krievijas impērijas sastāvā Baldone atradās no 1795. līdz 1915. gadam. Šajā laikā tika uzceltas daudzas zemnieku mājas, vairums kuru nosaukumi ir saglabājušies līdz mūsdienām. 18. gadsimta otrajā pusē Baldoni sāka pieminēt kā kūrortu dēļ tajā esošā sēravota, savukārt 19. gadsimtā tika izveidotas pirmās Baldones skolas.

Pēc Latvijas Republikas izveides no 1918. līdz 1923. gadam Baldones apkārtnes teritoriju veidoja divas atsevišķas teritoriālas vienības — Baldones pagasts un Mercendorfas pagasts. 1923. gadā abus pagastus apvienoja un izveidoja vienu — Baldones pagastu, kas tika iekļauts Rīgas apriņķī. No 1921. līdz 1923. gadam tika izbūvēts zirgu tramvajs līdz pārceltuvei Ikšķilē, bet 1924. gadā šoseja Rīga—Baldone (autoceļš P89 un P91), pa kuru atklāja autobusu satiksmi uz Rīgu. Šajā laikā notika straujš Baldones kūrorta uzplaukums, kas veicināja Baldones kā miesta un pagasta attīstību kopumā. No 1923. līdz 1949. gadam Baldone bija pagasta centrs, no 1950. līdz 1960. gadam tas bija strādnieku ciemats, bet no 1960. līdz pat 1991. gadam — pilsētciemats. No 1949. līdz 1959. gadam Baldone bija Baldones rajona centrs. 1991. gadā Baldonei piešķīra pilsētas tiesības. Pēc novadu reformas, 2009. gadā izveidoja Baldones novadu, kurā ietilpst Baldones pilsēta un pagasts.[5]

Ģeogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baldones novads atrodas Latvijas centrālajā daļā, Rīgas plānošanas reģionā un robežojas ar Zemgales plānošanas reģiona pašvaldībām. Baldones novada teritorija sastāv no Baldones pilsētas un Baldones pagasta. Baldones novada platība ir 179,1 km2, no tiem 5,2 km2 aizņem pilsēta. Novada teritoriju šķērso Eiropas autoceļš E67, A7 Rīga—Bauska—Lietuvas robeža (Grenctāle), un valsts reģionālais ceļš P89 Ķekava—Skaistkalne. Baldones novads robežojas ar Ķekavas, Ķeguma un Olaines novadu Rīgas plānošanas reģionā un Vecumnieku un Iecavas novadu Zemgales plānošanas reģionā.

Reljefs[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skats uz Morisonkalnu no Vanagkalna

Reljefs Baldones novada teritorijas dienvidu daļā ir vienmērīgs un samērā līdzens, ap Baldones pilsētu nedaudz paugurains. Baldones novada reljefu veido Viduslatvijas zemienes ģeomorforloģiskais rajons ar Tīreļu līdzenumu un Upmales paugurlīdzenumu, kā arī Baldones—Vecumnieku pauguraini, kurai raksturīgas lokveida pacēluma joslas, kas izliektas senā ledāja kustības virzienā un savienotas ar iegareniem vaļņiem. Šo formu krustpunktos paceļas neregulāri kēmu—morēnu pauguri, pakalni.

Baldones—Vecumnieku pauguraines augstākais pacēlums ir Riekstukalns, kura augstums ir 85,2 metri vjl. Absolūtie augstumi nolaidenumā 30—80 metri vjl. Dienvidu daļā esošais limnoglaciālais līdzenums noformējies, ledājam atkāpjoties. Vietām sastopamas arī ledāja akumulatīvās formas, atsevišķi kēmi, arī kāpas. Absolūtās augstuma atzīmes svārstās robežās no 23—35 metriem vjl., vietām, sevišķi Baldones apkaimē, paceļas atsevišķi pauguri, kuru absolūtās atzīmes pārsniedz 80 metrus vjl. Baldoni pavisam ieskauj septiņi pauguri, no kuriem augstākie ir Riekstukalns (85,2 m) un Morisona kalns (81,7 m).

Klimats[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baldones novads, saskaņā ar Latvijas agroklimatisko rajonēšanu, ietilpst Piejūras zemienes un Zemgales līdzenuma rajonā, kur klimatu nosaka Atlantijas okeāna un Baltijas jūras gaisa masas. Klimats ir mēreni silts un mitrs, kā ietekmē teritorijai ir raksturīgas siltākas ziemas un vēsākas vasaras. Novads atrodas Atlantiskā ciklona un Kontinentālā anticiklona ietekmē. Gada laikā teritoriju šķērso vidēji 120—150 ciklonu un 160—170 anticiklonu. Vidējais gada nokrišņu daudzums ir 664 mm, kas ir divas reizes vairāk par iztvaikojošā mitruma daudzumu.

Pavasaris parasti sākas marta otrajā dekādē. Dominē ziemeļu puses vēji ar vidējo ātrumu 3,5—4,5 m/s. Nokrišņu daudzums parasti ir robežās no 90 līdz 120 mm. Gaisa mitrums samazinās līdz pat 55%. Vasara sākas jūnija pirmajā dekādē. Vasaras ir samērā mitras. Nokrišņu daudzums ir 185—225 mm. Dominē dienvidrietumu un nereti arī ziemeļu vēji. Apmākušos dienu skaits nepārsniedz 10 dienas mēnesī. Nereta parādība ir negaiss, kuru bieži pavada brāzmains vējš un kas sev līdz var nest arī stipras lietusgāzes un pat krusu. Veģetācijas periods ilgst 180—190 dienu. Rudens sākas septembra otrajā vai trešajā dekādē, dominē dienvidrietumu un rietumu vēji ar vidējo ātrumu 2—5 m/s. Gaisa mitrums pieaug no 65—70% septembrī līdz 80—90% novembrī. Ziema parasti sākas decembra otrajā vai trešajā dekādē. Ziemā dominē dienvidu, dienvidrietumu vēji ar vidējo ātrumu 4—4,5 m/sek. Apmēram 10 dienas putina. Bezvēja dienu skaits mēnesī ir 24. Gaisa mitrums ir no 85—90%. Bieži vērojama atkala. Miglainu dienu skaits vidēji ir 13—18. Nokrišņu daudzums — 60—90 mm. Sniega sega turas 80—100 dienas. Maksimālais sniega segas biezums reti pārsniedz 50 cm. Vidējā temperatūra janvārī ir −5 °C. Grunts sasalšanas dziļums vidēji 1—1,2 m.

Baldones novadā nav izvietota neviena oficiāla Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra vai Latvijas Valsts ceļu meteoroloģiskā novērojumu stacija, tādēļ klimatiskā informācija par novadu ir aptuvena un nav zināmi precīzi temperatūras un citu meteoroloģisko lielumu ekstrēmi. Tuvākās LVC novērojumu stacijas atrodas Ķekavā, Saulkalnē un Zariņos (uz dienvidiem no Iecavas).

Demogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaits novadā 2012. gada 1. jūlijā bija 5724, no kuriem Baldones pilsētā — 2362 iedzīvotāji, bet Baldones pagastā — 3362 iedzīvotāji.[1] Latvijas iedzīvotāju iekšējā migrācija ir bijusi labvēlīga Baldones novadam, jo līdzīgi citām Rīgas aglomerācijas teritorijām, Baldones novadā ir novērots iedzīvotāju skaita pieaugums, pretstatā citām pašvaldībām un valstij kopumā. 1990. gadā Baldones novadā dzīvoja 5037 iedzīvotāji. Lielākais skaita samazinājums tika novērots 1995. gadā — 4786 iedzīvotāji. Periodā no 2000. līdz 2011. gadam iedzīvotāju skaita dinamika Baldones novadā bija stabili pozitīva. Tās augstākā izaugsme pret iepriekšējo gadu bija vērojama 2010. gadā, kad iedzīvotāju skaits pieauga par 196 iedzīvotājiem jeb 3,57% pret iepriekšējo gadu. Salīdzinājumā, lielāks iedzīvotāju skaita pieaugums 2010. gadā bija vērojams tikai Garkalnes (5,24%), Ikšķiles (3,71%) un Mārupes (6,19%) novados. Pārējos apkaimes novados bija vērojams zemāks iedzīvotāju skaita pieaugums vai arī samazinājums. Iedzīvotāju skaita pieaugums Baldones novadā notika uz pozitīvas iedzīvotāju migrācijas rēķina.

Nacionālais sastāvs[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju nacionālā sastāva Baldones novadā (2012) [4]
Latvieši
  
4846 (84,66%)
Krievi
  
494 (8,63%)
Baltkrievi
  
118 (2,06%)
Lietuvieši
  
80 (1,40%)
Citi
  
186 (3,25%)

Apdzīvotas vietas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nozīmīgākās apdzīvotas vietas novadā ir tā centrs Baldone, Avoti, Mercendarbe, Mežvidi, Pulkarne, Vārpas, Riekstukalns, Misa, Rozītes, Sarma, Stūri, Laiņi, Skurbenieši, Spaļenieki un Kažoki. Baldones novada administratīvais centrs ir Baldones pilsēta, kas atrodas 33 km attālumā no Rīgas pa Skaistkalnes ceļu (P91, P89 un A7). Attālums līdz Jelgavai ir 60 km, līdz Iecavai — 21 km. Ķekava atrodas 16 km attālumā, Ķegums — 25 km, Skaistkalne — 48 km, bet Daugmale — 13 km. Baldone ir lielākā apdzīvotā vieta novadā un atrodas teritorijas centrā, saplūstot ar Avotu, Mežvidu un Laiņu ciemiem. Nākamās lielākās apdzīvotās vietas — Mercendarbes un Vārpu ciemi ir nelielas.

Nosaukums Apdzīvotās vietas
tips
Iedzīvotāju
skaits
Gads
Avoti lielciems 1120 2005
Baldone novada pilsēta 2362 2012
Kažoki vasarnīcu ciems <10 2002
Laiņi mazciems 70 2006
Mencendarbe vidējciems 132 2005
Mežvidi vidējciems 423 2006
Misa vasarnīcu ciems <10 2002
Pulkarne skrajciems 127 2006
Riekstukalns mazciems 47 2006
Rozītes vasarnīcu ciems <10 2002
Sarma vasarnīcu ciems <10 2002
Skurbenieši skrajciems 15 2006
Spaļenieki skrajciems 15 2006
Stūri skrajciems 23 2005
Sūnupes mazciems 15 2012
Vārpas vidējciems 134 2006

Daba[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Daugavas un Ķeguma virzienā pārsvarā ir mežu masīvi. Cauri Baldones novadam tek Ķekavas un Misas upes, bet pie Mercendarbes sākas Bērze jeb Bērzene. Baldones novads ir bagāts ar daudzām sīkām upītēm — Mīlupīte, Kausupe, Sūnupe, Bēčupīte, Zites strauts, Mellais strauts, Melnais strauts un citas. Novada austrumos trīs nelieli ezeriņi: Kausezers, Zāļezers, Pakuļezers. Pie Riekstukalna karsta Liliju ezers.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]