Balfūra nota
1918. gada 11. novembrī parakstītā Balfūra nota bija oficiāla vēstule Latviešu Nacionālās padomes pilnvarotajam pārstāvim Zigfrīdam Annam Meierovicam, kurā Lielbritānijas un Īrijas Apvienotās karalistes ārlietu ministrs Artūrs Džeimss Balfūrs rakstiski apstiprināja 23. oktobra sarunā deklarēto savas valsts apņemšanos atzīt Latvijas Nacionālo padomi kā de facto neatkarīgu struktūru un Z. A. Meierovicu kā neoficiālu Latvijas Pagaidu valdības diplomātisko pārstāvi. Tas tiek uztverts kā pirmais oficiālais apstiprinājums Sabiedroto valstu gatavībai sākt Latvijas valsts neatkarības atzīšanas procesu, kas noslēdzās ar Latvijas Republikas de iure atzīšanu Sabiedroto konferencē 1921. gada 26. janvārī (Briāna nota).
Vēstules teksta latviskojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
"Ārlietu ministrija
1918. gada 11. novembrī
Ser,
Man ir tas gods ar pateicību atbildēt uz jūsu vēstuli, kurai jūs pievienojāt jūsu aicinājumu Lielbritānijai un Sabiedrotajiem sniegt savu protekciju Latvijai.
Es ar prieku izmantoju šo izdevību atkārtot apstiprinājumu, ko es jums devu jūsu nesenās vizītes laikā. Viņa Majestātes valdība ar dziļākajām simpātijām izturas pret latviešu tautas centieniem un tās vēlmi atbrīvoties no vācu jūga. Tā ar prieku no jauna apstiprina savu gatavību dot pagaidu atzīšanu Latviešu Nacionālai padomei kā de facto neatkarīgai iestādei līdz tam laikam, kamēr Miera konference liks pamatus jaunam brīvības un laimes laikmetam jūsu tautai.
Līdz tam Viņa Majestātes valdība ar prieku atzīs jūs par Latvijas Pagaidu valdības neformālo diplomātisko pārstāvi.
Patiesi jūsu
Artūrs Džeimss Balfūrs.
Meierovica kungam
115, Park Road,
Regent's Park, N. W."
Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Lerhis, A. Latvijas ārpolitiskā dienesta un Ārlietu ministrijas izveidošana (1917-1919). Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls. 1997. Nr.4, 77.-107.lpp