Baltais punduris

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par zvaigzni. Par citām jēdziena punduris nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Planetārais miglājs, kura centrā atrodas baltais punduris.

Baltais punduris ir astronomisks objekts, ko būtībā var uzskatīt par zvaigznes pārpalikumu. Tie rodas zvaigznei mirstot, kad tā, iztērējusi savu degvielu, sadalās un atliek tikai tās kodols.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baltie punduri savas vājās gaismas dēļ pirmo reizi tika atrasti tikai 1910. gadā. Tos atklāja Henrijs Noriss Rasels (Henry Norris Russell), Edvards Čārlzs Pikerings (Edward Charles Pickering) un Viljamina Fleminga (Williamina Fleming).[1] Nosaukumu "baltais punduris" (angļu: white dwarf) 1922. gadā ieviesa Vilems Leijtens (Willem Luyten).[2]

Raksturojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baltais punduris galvenokārt sastāv no elektronu deģenerētas gāzes. Tas ir ļoti blīvs, tā masa sasniedz pusi no savas iepriekšējās, bet tilpums vienāds Zemes tilpumu. To vājā starjauda nāk no uzkrātā siltuma izstarošanas.[3] Tie dzīvo daudz ilgāku laiku nekā zvaigznes. Baltie punduri ir aptuveni 6% no visām zināmajām zvaigznēm Saules sistēmas apkārtnē.[4]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces un piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. White Dwarfs, E. Schatzman, Amsterdam: North-Holland, 1958., p. 1
  2. How Degenerate Stars Came to be Known as White Dwarfs, J. B. Holberg, Bulletin of the American Astronomical Society 37 (December 2005), p. 1503.
  3. Extreme Stars: White Dwarfs & Neutron Stars, Jennifer Johnson, lecture notes, Astronomy 162, Ohio State University. Accessed on line May 3, 2007.
  4. The One Hundred Nearest Star Systems Arhivēts 2012. gada 13. maijā, Wayback Machine vietnē., Todd J. Henry, RECONS, April 11, 2007. Accessed on line May 4, 2007.