Baltazars Rusovs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Baltazara Rusova Livonijas hronika, izdota 1578. gadā.

Baltazars Rusovs (vāciski: Russow, Rüssow Balthasar; dzimis 1536. gadā Tallinā, miris 1602. gadā [1]) bija Rusova Livonijas hronikas autors.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baltazars Rusovs dzimis ap 1542./43.gadu Tallinā, Sīmaņa Rusova ģimenē, kurš, sakaņā ar L.Arbuzova juniora domām, ieceļojis no Rusovas Meklenburgā-Šverinā [2]. Savukārt, saskaņā ar T.Zeidu, Rusovs cēlies no Tallinā ieceļojušiem igauņu zemniekiem, kuri iespējams jau vairākas paaudzes iepriekš ieguvuši pilsētas namnieku tiesības [3].

1558. gadā Rusovs beidza Tallinas pilsētas skolu. No 1559. līdz 1562. gadam viņš studēja teoloģiju Štetīnē, bet kursu nepabeidza. 1563. gada 12. martā viņš saņēma uzaicinājumu kļūt par palīgmācītāju Tallinā, kuru viņš pieņēma tā paša gada novembrī. No 1566. līdz 1600. gadam viņš pildīja luterāņu mācītāja amatu Tallinas Sv.Gara baznīcā. Līdztekus mācītāja amatam Rusovs strādāja par skolotāju pilsētas mazturīgo bērnu skolā.

1578. gadā Rostokā iznāca Rusova viduslejasvācu valodā sacerētā Livonijas provinces hronika (Chronica der Prouintz Lyfflandt), kas aptvēra laikposmu no Livonijas dibināšanas līdz 1577. gadam. Pusgada laikā sekoja atkārtots hronikas izdevums.

Ievērojot lielo hronikas popularitāti, 1584. gadā Bartā (Pomerānijā) iznāca jauns paplašināts hronikas izdevums, kurš aptvēra Livonijas vēsturi līdz 1583. gadam.

Rusovs bija Zviedrijas politiskās varas piekritējs, un tādēļ visai asi kritizē Livonijas periodu. Kā pārliecināts protestants viņš bija naidīgs katolicismam un par notikumiem bieži sprieda kā morālists un teologs. Savukārt, kā Tallinas namnieku pārstāvis Rusovs asi vērsās pret muižniecību un pievērsās arī zemnieku stāvokļa attēlojumam.

Rusova pret muižniecību un ordeni vērstā asā kritika jau viņa laikā izraisīja plašu polemiku (sīkāk par kritiku skatīt šķirkli Rusova Livonijas hronika).

Tomēr pret hroniku vērstā kritika nemazināja tās popularitāti. 1584. gada izdevuma izplatīšanu Igaunijā Rusovs ņēma pats savās rokās, un, neskatoties uz augsto cenu (pusdālderis par vienu eksemplāru) tikai Igaunijā vien tika pārdoti 338 eksemplāri.

Rusovs ir galvenais varonis igauņu rakstnieka Jāna Krosa romānā Starp trīs mēriem.

Informācijas avoti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas padomju enciklopēdija. 8.sējums, 760. lpp.
  2. Latviešu konversācijas vārdnīca
  3. Zeids, T., 1992, 87