Baltijas landesvērs

Baltijas landesvēra štāba virsnieki 21. maijā 1919. gadā.

Baltijas landesvēra struktūra 1919. gada 20. maijā (vāciski).

Baltijas landesvērs (vācu: Baltische Landeswehr — "Baltiešu zemessardze") bija vācbaltiešu, latviešu un Baltijas krievu militārā vienība Latvijas armijas sastāvā, kas izveidojās 1918. gada novembrī un pastāvēja līdz 1920. gada martam, kad tika iekļauta Kurzemes divīzijā. Baltiešu zemessardze piedalījās Latvijas Brīvības cīņās un tās komandieri bija Alfrēds Flečers (1919. gada 1. februāris - 12. jūlijs) un Harolds Aleksanders (1919. gada 12. jūlijs - 1920. gada 18. februāris).

Vēsture

Formēšana

Pēc Pirmā Pasaules kara beigām 1918. gada 11. novembrī Antante ļāva Vācijas karaspēkam palikt Baltijā, lai nepieļautu Sarkanās armijas virzību uz rietumiem. Vācu armija bija demoralizēta, daudzi kareivji atgriezās Vācijā, bet no Vācijas 8. armijas atliekām, kas palika Latvijā, tika izveidota Dzelzs brigāde (vēlāk Dzelzsdivīzija). Tai pievienoja arī tos, kas ieradās kā brīvprātīgie no Vācijas, lai cīnītos pret lieliniekiem. Paralēli tam Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja formēja savu zemessardzi — Baltijas landesvēru, kuru komandēja majors Alfrēds Flečers. Abas vienības iedvesmoja Vācijas pilnvarotais Latvijā Augusts Vinnigs, kas Baltiju vēlējās paturēt Vācijas kontrolē, izveidojot Baltijas hercogisti.

Atkāpšanās

Decembra sākumā sākās Sarkanās armijas uzbrukums Latvijas teritorijā. Lai aizsargātu jauno valsti, 7. decembrī Latvijas Pagaidu valdība parakstīja vienošanos ar Vinnigu par militāras vienības dibināšanu, kurā ietilptu Baltijas vācieši, latvieši un krievi. Tā saglabāja nosaukumu "Baltijas landesvērs" (latviski — "Baltijas zemessardze"), un komandierim pēc sākotnējā plāna bija jābūt kādas neitrālas valsts pārstāvim, taču tas neīstenojās. Pēc Sarkanās armijas veiksmīgas virzīšanās uz Rīgu un nesekmīgas latviešu brīvprātīgo vervēšanas, 29. decembrī Ulmaņa valdība slēdza līgumu ar Vācijas pilnvaroto par brīvprātīgo aicināšanu stāties militārajos formējumos cīņai pret komunistiem. Par to viņi saņemtu Latvijas pilsonību. Sākās brīvprātīgo vervēšana vācu karavīru vidū gan Latvijā, gan Vācijā, kur ar to nodarbojās Vinnigs. Šeit ieradās dažādi dēkaiņi un avantūristi, kas cerēja iegūt dažādus labumus vai pat zemi. Landesvēru izdevās nokomplektēt ar 3000 vīriem. Landesvēra pakļautībā tika saformētas arī 8 latviešu rotas (vēlāk — Latviešu atsevišķais bataljons) ar 1400 vīriem, no kuriem uzticīgi Latvijas pagaidu valdībai janvārī palika tikai apmēram 300 (1919. gada janvārī sadumpojās latviešu 1. rota, tā tika izformēta un sākās dezertēšana no armijas rindām). Pirmās Landesvēra kaujas (pie Inčukalna) nebija veiksmīgas, un tas atkāpās. 1919. gada janvārī tika atstāta Rīga, kuru ieņēma Sarkanā Armija.

Mēdema komandētā nodaļa uz Lībekas tilta pāri Daugavai 1919. gada 22. maijā.

Rīgas ieņemšanas kaujās kritušā Hansa Manteifeļa izvadīšana no Rīgas Doma 1919. gada maija beigās.

Lai aizstāvētu Jelgavu 1918. gada 10. decembrī, vietējie vācbaltieši izveidoja rotu, kuru komandēja barons Rādens. Tomēr 8. janvārī Jelgava tika atstāta.

Pārformēšana

Februāra sākumā Liepājā ieradās ģenerālis Rīdigers fon der Golcs. Viņš tika iecelts par vācu bruņoto spēku (kurā ietilpa Baltijas landesvērs un Dzelzsdivīzija) pavēlnieku Kurzemē un Ziemeļlietuvā, kā arī par Liepājas gubernatoru. 1919. gada 16. aprīlī Golcam pakļautās karaspēka daļas Liepājā īstenoja pret Latvijas Pagaidu valdību vērstu apvērsumu. Pēc Rīgas ieņemšanas 1919. gada 22. maijā Golca komandētās un Andrieva Niedras Pagaidu valdībai padotās vienības 1919. gada jūnijā iesāka karadarbību pret Latvijas armijas Ziemeļlatvijas brigādi un Igaunijas nacionālo armiju.

Izformēšana

Vācu zemessardzes pēdējā parāde Latgales frontē 1920. gada 30. martā.

Pēc sakāves Cēsu kaujās no Landesvēra izslēdza vācu algotņus, kuriem bija jāatstāj Latvija, un par tā komandieri iecēla britu pulkvežleitnantu Haroldu Aleksanderu. Vienības tika nosūtītas uz Austrumu fronti Latgalē. 1920. gada 30. martā martā no landesvēra daļām izveidoja 13. Tukuma kājnieku pulku un iekļāva Kurzemes divīzijā.

Sastāvs (1919. gada 20. maijā)

Vadība

• Komandieris Alfrēds Flečers
• Landesvēra štābs (Staffel-Stab) (majors Volki)

Kājnieku daļas un to komandieri

• Latviešu atsevišķais bataljons, vēlāk Latviešu atsevišķā brigāde (Jānis Balodis)
• 1. Vācbaltiešu kaujas bataljons (Hanss fon Manteifels-Cēge)
• 2. Vācbaltiešu kaujas bataljons (hauptmanis (kapteinis) Malmede)
• 3. Vācbaltiešu kaujas bataljons (rotmistrs Oilenburgs)
• Līvena nodaļa, vēlāk korpuss (rotmistrs Anatolijs Līvens)
• Liepājas brīvprātīgo pulks (Freiwilligen-Regiment Libau)
• Bādenes brīvprātīgo nodaļa (Badisches Freiwilligen Abteilung, Medems)
• Talsu rota (Stamm-Kompanie Talsen)
• Tukuma rota (Stamm-Kompanie Tuckum)
• Liepājas rota (Balten-Kompanie des Gouvernement Libau)

Kavalērijas daļas

Baltijas landesvēra kavalērijas nodaļas komandieris barons Vilhelms Engelharts (1862-1921).

Lielbritānijas komisārs Latvijā un šķīrējtiesnesis Stīvens Talentss (otrais no kreisās) 1920. gada martā sarunās ar Padomju Krievijas un landesvēra pārstāviem pie Zilupes.

• Latviešu kavalērijas nodaļa
• Engelharda kavalērijas nodaļa
• Drahenfela kavalērijas nodaļa
• Papenheima kavalērijas nodaļa
• Halma kavalērijas nodaļa
• Krievu kavalērijas nodaļa

Artilērijas daļas

• 1. Vācbaltiešu baterija (Ēmke)
• 2. Vācbaltiešu baterija (Barts)
• 3. Vācbaltiešu baterija (Zīverts)
• Vācbaltiešu haubiču baterija
• Krievu baterija (Rols)

Sapieru daļas

• Latviešu sapieru nodaļa
• MG Snaiperu nodaļa (hauptmanis fon Hainahs)
• Sapieru nodaļa (Štormbergs)

Sakaru daļas

• Latviešu telefonistu nodaļa
• Vācbaltiešu telefonistu nodaļa
• Vācbaltiešu radio nodaļa

Transporta nodaļas

• Armijas autokolona 021
  • Munīcijas un vilciena kolona I
  • Munīcijas un vilciena kolona II
  • Zemeskolona III

Aviācija

• Lidotāju nodaļa 433

Medicīniskās daļas

• Lauka lazarete
• Sanitāru rota
• Sanitāru vilciens

Saimniecības daļas

• 1. Saimniecības rota
• 2. Saimniecības rota
• Pirts—mazgātava
• Zirgu lazarete
• Liepājas noliktava

Skatīt arī

• Latviešu atsevišķais bataljons
• Latvijas Brīvības cīņas

Literatūra

• C. von Brandis. Baltikumer, Schicksal eines Freikorps. Berlin, 1939
• R. von der Goltz. Meine Sendung in Finnland und im Baltikum. Leipzig, 1920

Filma

• Menschen ohne Vaterland. UFA, 1936/1937. Pilnmetrāžas filma "Cilvēki bez dzimtenes" (103 min 7. daļās, vāciski)

Ārējās saites

• Dokumenti par Landesvēru historia.lv
• Aivars Stranga. Bermontiādes ugunīs šķīstītā Latvija. Latvijas Avīze. 10.11.2004
• 1918. g. 7. decembra Līgums starp Latvijas Pagaidu valdību un Vācijas valdības ģenerālpilnvaroto A.Vinnigu par landesvēra dibināšanu
• Latvijas zemessardze - vēstures skaidrojošā vārdnīca
• Landeswehr/Freikorps in the Baltics, 1919 (angliski)