Baltijas somi

Vikipēdijas lapa
Baltijas somi
Visi iedzīvotāji
apmēram 7,4–8,2 miljoni
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem
Somi[[#endnote_en{{{3}}}|[a]]] apmēram 6,2–7 miljoni
Igauņi apmēram 1,1 miljoni
Karēļi apmēram 75 000
Vepsi apmēram 6000
Ižori apmēram 1000
Lībieši apmēram 200
Voti apmēram 100
Valodas
Baltijas somu valodas
Reliģijas
Pārsvarā kristietība (Luterānisms vai Pareizticība);[1] nelielā skaitā somugru neopagānisms
Piezīmes
a Tornedāļi, Ingri, Kveni un meža somi ir iekļauti somu kategorijā, jo tās visbiežāk tiek raksturotas kā somu apakšgrupas, nevis atsevišķas etniskās grupas.
Baltijas somi no Vilijama Z. Riplija 1899. gada grāmatas Eiropas rases

Baltijas somi ir kopīgs apzīmējums somugru valodās runājošām ciltīm Baltijas jūras piekrastē. Viņi bija vēlāko igauņu, līvu, somu, karēļu, ižoru, votu, vepsu un setu tautu priekšteči.

Etnoģenēze[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Akmens laikmets[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baltijas somu etnoģenēzē galvenā nozīme bijusi ķemmes-bedrīšu keramikas kultūras ciltīm, kurām vēlāk piejaucās indoeiropiešu pirmvalodā runājušo auklas keramikas kultūras cilšu elementi. Ārpus tiem Narvas kultūras apgabaliem, kur bronzas laikmetā pārsvaru guva baltu etniskie elementi, palika Ziemeļlatvija, Igaunija, Dienvidsomija un ar tiem robežojošie Ziemeļrietumu Krievijas apgabali, kas veidoja Baltijas somu kultūras areālu.

Bronzas laikmets[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bronzas laikmetā atrodama arī seno skandināvu kultūras ietekme. Tās iespaidā Rietumigaunijā parādīdījās agrā apmestā keramika. Skandināviskas iezīmes ir arī Somijā un Igaunijā atrastajiem bronzas priekšmetiem. Visbeidzot arī uzkalniņkapiem ar akmens šķirstiem ir daudz kopīga ar Skandināvijas zemēm.

Dzelzs laikmets[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vidējā dzelzs laikmeta (5.—9. gs.) metālkultūra (rotas lietas, ieroči, darba rīki) Igaunijas teritorijā nav attīstījusies uz iepriekšējā perioda dzelzs priekšmetu tipu bāzes. Šī perioda sākumā jauno dzelzs priekšmetu formu galvenais avots bija zemgaļu, žemaišu un seno prūšu zemes. Baltu kultūras ietekme konstatēta arī keramikā, mājokļu celtniecībā un apbedīšanas tradīcijās.

Antropoloģiskie dati[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Eiropa 9. gadsimtā, somu ciltis apdzīvoja Eiropas ziemeļus (Finnish Tribes tumšāk dzeltenā krāsā).

Zinātniskajā literatūrā ir iesakņojies priekšstats par neolīta ķemmes-bedrīšu keramikas kultūras ciltīm kā igauņu senajiem priekštečiem. Taču akmens laikmeta Igaunijas iedzīvotāji pēc antropoloģiskā pazīmju kompleksa krasi atšķīrās no mūsdienu igauņiem. Tādēļ no antropoloģiskā viedokļa starp ķemmes un bedrīšu keramikas kultūras ciltīm un mūsdienu igauņiem nevar saskatīt tiešo paaudžu pēctecību. Pēc antropoloģes Raisas Deņisovas uzskata igauņi no minētajām neolīta ciltīm varēja pārmantot galvenokārt valodu, taču viņu antropoloģisko tipu laika gaitā stipri ir ietekmējušas citas izcelsmes ciltis. Antropoloģiskā izpēte liecina, ka igauņu antropoloģiskais tips (matu un acu krāsa, galvas un sejas izmēri, augums) ir ļoti līdzīgs latviešiem un īpaši tiem, kuri apdzīvo seno zemgaļu teritoriju. Turpretī latgaļu antropoloģiskais komponents igauņos gandrīz nav pārstāvēts. Tas saskatāms tikai vietumis Igaunijas dienvidos. Ja noliedzam baltu cilšu ietekmi uz igauņu antropoloģiska tipa veidošanos, tad minētajai līdzībai nav iespējams rast izskaidrojumu. Tādējādi, balstoties uz antropoloģiskajiem arheoloģiskajiem datiem, šo parādību var skaidrot ar baltu cilšu iespiešanos minētajā laika posma Igaunijas teritorijā, kur tās laika gaitā, stājoties laulību sakaros, stipri iespaidojušas vietējo somu antropoloģisko tipu, kā arī viņu kultūru.

Līdzība ar zemgaļiem[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jau 50. gados Igaunijas antropoloģe Karīna Marka (Karin Julia Mark) ir konstatējusi 11.—13. gs. igauņiem tādu pazīmju kompleksu (masīvas uzbūves un iegarenas formas galvaskauss ar šauru un augstu seju), kam ir pilnīga līdzība ar zemgaļu antropoloģisko tipu. Nesen izpētītais 11.—14. gs. kapulauks Igaunijas ziemeļaustrumos pilnībā apstiprina zemgaļiem līdzīga antropoloģiskā tipa klātbūtni arī šajā Igaunijas apvidū.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Raisa Deņisova „Austrumbaltu ciltis agrajā dzelzs laikmetā”. — Latvijas Vēsture 1991. Nr. 1 (7.—14. lpp.)
  • Raisa Deņisova „Baltu ciltis Baltijas somu teritorijā”. — Latvijas Vēsture 1991. Nr. 2. (7.—11. lpp.)
  • Raisa Deņisova „Somugru ģenēzes problēma Austrumeiropas senākās apdzīvotības kontekstā”. — Latvijas vēstures institūta žurnāls 2000. Nr. 2. (17.—45. lpp.)
  • Ēvalds Mugurēvičs, Raisa Deņisova, Andris Caune „Arheoloģija un etnogrāfija”. — Zinātne, Rīga 1987. (Apcerējumi par Latvijas teritorijas pirmatnējās kopienas un feodālisma perioda kapulaukiem, kapsētām un tajās atrasto arheoloģisko un antropoloģisko materiālu) 15. laid. 152. lpp.
  • Aun M. «Балтские элементы второй половины I тыс. н. э.». — Rīga 1985. (36.—39. lpp.)
  • Aun M. «Взаимоотношения балтских и южноэстонских племенво второй половине I тысячелетия н.э.». — Rīga 1985. (проблемы этнической истории балтов) (77.—88. lpp.)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Population». Statistics Finland. Skatīts: 2016. gada 3. maijs.