Baltpurna degunlācītis

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Baltpurna degunlācītis
Nasua narica (Linnaeus, 1766)
Baltpurna degunlācītis
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Zīdītāji (Mammalia)
Kārta Plēsēji (Carnivora)
Apakškārta Suņveidīgie (Caniformia)
Virsdzimta Caunveidīgie (Musteloidea)
Dzimta Jenotu dzimta (Procyonidae)
Cilts Degunlācīši (Nasuina)
Ģints Parastie degunlācīši (Nasua)
Suga Baltpurna degunlācītis (Nasua narica)
Izplatība
White-nosed Coati area.png

Baltpurna degunlacītis (Nasua narica) ir neliels jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas pieder parasto degunlācīšu ģintij (Nasua).

Baltpurna degunlācītis dzīvo gan sausos, gan mitros mežos Centrālamerikā. To var sastapt, sākot no jūras līmeņa un beidzot ar 3500 metriem virs jūras līmeņa. Izplatības ziemeļu robeža ir Arizona un Jaunmeksika ASV , bet dienvidu robeža Kolumbija.[1] Baltpurna degunlācīša izplatības karti var apskatīt šeit.

Baltpurna degunlācītis ir sastopams biezākos vai skrajākos mežos. To ļoti reti var redzēt atklātā vietā. Arizonā un Jaunmeksikā baltpurna lācītis dzīvo priežu un ozolu mežos 1400 - 2300 metrus virs jūras līmeņa. Tomēr pamatā baltpurna degunlācītis ir tropisko mežu iemītnieks.[1]

Izskats[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baltpurna degunlācītim ap melno degungalu un acīm ir balts matojums

Baltpurna degunlācītis ir neliels dzīvnieks, ko varētu salīdzināt ar lielu kaķi. ķermenis ir slaids, ar vidēji garām kājām un garu asti, kas ir tikpat gara kā ķermenis, visbiežāk aste tiek nesta vertikāli izslieta gaisā. Tā ķermeņa garums kopā ar asti ir 91 - 130 cm, svars 4,5 - 6,8 kg.[2]

Baltpurna kažoka krāsa variē no melnas līdz sarkanbrūnai vai dzeltenbrūnai. Apakšžoklis, pakakle un krūtis ir baltas. Uz melnās sejas baltpurna degunlācītim ir baltas zīmes: ap degunu un ap acīm. Ausis mazas, no iekšpuses baltas, ārpusē pamatkrāsā. Kājas ir tumšas, un astei ir gredzenveida krāsojuma matojums. Purns ir pagarināts un slaids, degungals ir ļoti kustīgs, piemērots augsnes pārmeklēšanai.[2]

Uzvedība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baltpurna degunlācīša mātītes veido klanus un visu mūžu dzīvo barā

Baltpurna degunlācīši ir aktīvi dienas laikā, naktīs tie nolien savās migās un guļ. Miga tiek iekārtota koka dobumā vai kādā klints nišā. Tomēr tas var piemēroties arī nakts dzīvei, kā tas notiek reģionos, kur baltpurna degunlācītis tiek medīts kā iztikas avots. Pieauguši tēviņi ir vientuļnieki, bet mātītes ar saviem pēcnācējiem veido klanus. Klanā var būt līdz 30 dzīvniekiem, lai gan visbiežāk tie ir apmēram 12.[1] Jaunie tēviņi dzīvo ģimenes barā līdz 2 gadu vecumam. Baram ir daudzi, dažādi sazināšanās veidi. Degunlācīši izmanto gan balsi, gan ķermeņa valodu. Bara locekļiem ir ciešas attiecības. Dzīvnieki viens otram kopj kažokus, lietojot zobus un nagus. Kamēr bars kopīgi pārmeklē zemi, lai iegūtu kaut ko ēdamu, tikmēr ar mazuļiem paliek daži pieauguši degunlācīši - bērnu aukles. Sociālās attiecības barā ir līdzīgas kā surikatiem. Jaunie dzīvnieki daudz spēlējas un tēlo kaušanos. Pieaugušie arī mēdz sakauties, toties pa īstam, barošanās laikā.

Barība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baltpurna degunlācītis, meklējot barību, izmanto savu izcilo ožu un pārbauda augsni soli pa solim

Baltpurna degunlācītis kā visi degunlācīši ir visēdājs. Tas barojas ar kukaiņiem, augļiem, nelieliem grauzējiem un putniem, un to olām, neatsakās arī no maitas. Barības meklējumos degunlācītis, lietojot savu izcilo ožu, pamatā pārbauda augsni, un tam lieliski noder tā kustīgais degungals. Augļus tas meklē arī kokos, un degunlācītim nav grūtību uzkāpt vai nokāpt no koka.[1] Baltpurna degunlācīši viegli pierod pie cilvēkiem un labprāt uzturas apdzīvoto vietu izgāztuvju tuvumā. Dienas laikā tas noiet apmēram 2 km, tos rūpīgi pārbaudot. Tiek apēsta katra atrastā vabole, zirneklis, skorpions, skudras, termīti, kūniņa vai kāpurs, simtkājis un krabis, kas iznācis uz sauszemes. Reizēm degunlācītis nomedī kādu peli, ķirzaku un vardi. Medījot degunlācītis piespiež upuri ar ķepām pie zemes un nogalina to, iekožoties galvā.[2]

Vairošanās[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baltpurna degunlācīši pārojas vienu rezi gadā. ASV riesta laikā aprīlī, kas ir 2 - 4 nedēļas, mātītes klanā tiek ielaists tēviņš, kas sapārojas ar pieaugušajām mātītēm. Pirms mazuļu dzimšanas mātītes pamet baru un nomaļā vietā, koka dobumā vai alā iekārto mazuļu dzimšanas migu. Jūnijā piedzimst mazuļi, bet augustā mātīe ar mazuļiem pievienojas atkal baram.[3] Citos ģeogrāfiskos reģionos riesta laiks ir atšķirīgs, piemēram, Panamā tas ir janvārī vai februārī.[3]

Grūsnība ilgst 70 - 77 dienas, parasti piedzimst 3 - 4 nevarīgi, akli mazuļi. Acis atveras pēc 4 - 11 dienām. Kad mazuļi ir nedaudz paaugušies, apmēram pēc 40 dienām māte ar mazuļiem atgriežas barā. Māte tos zīda ar pienu 2 mēnešus. Mātītes paliek mātes klanā, bet tēviņi apmēram 2 gadu vecumā tiek padzīti. Dzimumbriedumu mātītes sasniedz 2 gadu vecumā, tēviņi 4 - 5 gadu vecumā.[3]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]