Baltrīkles žagatsīlis

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Baltrīkles žagatsīlis
Calocitta formosa (Swainson, 1827)
Baltrīkles žagatsīlis
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Kārta Zvirbuļveidīgie (Passeriformes)
Apakškārta Dziedātājputni (Passeri)
Dzimta Vārnu dzimta (Corvidae)
Ģints Žagatsīļi (Calocitta)
Suga Baltrīkles žagatsīlis (Calocitta formosa)

Baltrīkles žagatsīlis (Calocitta formosa) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) vārnu dzimtas (Corvidae) putnu suga, kas pieder žagatsīļu ģintij (Calocitta).

Baltrīkles žagatsīlis dzīvo Meksikā un Centrālamerikā: Kostarikas, Salvadoras, Gvatemalas un Hondurasas teritorijās.[1] Meksikas vidusdaļā Halisko un Kolimas štatos baltrīkles žagatsīļa izplatības areāls pārklājas ar melnrīkles žagatsīļa (Calocitta colliei) izplatību, šajā teritorijā abas sugas hibridizējas.[1]

Baltrīkles žagatsīlis dzīvo ļoti dažādās biomās, sākot ar atklātām un sausām vidēm un beidzot ar subtropu mitrajiem mežiem. To var novērot gan ielejās pie jūras, gan kalnos līdz 1250 metriem virs jūras līmeņa. Tomēr augstāk par 800 metriem to var sastapt ļoti reti. Reizēm baltrīkles žagatsīli var novērot tuksnešainajos kaktusu laukos, toties kafijas plantācijās tas ir bieži novērojams.[2]

Izskats un īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Cekula spalvas ir garas un viegli izliektas

Baltrīkles žagatsīlis ir liela auguma sīlis, tā ķermeņa garums, asti ieskaitot, ir 43 - 56 cm, svars 205 - 213 g. Tam uz galvas ir sīļiem raksturīgais cekuls, bet aste gara kā žagatām. Nominālpasugai cekuls ir melns, bet pārējām pasugām cekula spalvu malas ir koši zilas vai baltas. Baltrīkles žagatsīļa ķermeņa apspalvojums ir zils ar baltu seju, pakakli, krūtīm un vēderu. Seju un kakla rīkles daļu no pārējā apspalvojuma atdala šaura, melna josla, kas nominālpasugai ir visplatākā un košākā. Zilajām astes spalvām ir balti gali. Acis, kājas un lielais knābis melns.[3] Abi dzimumi izskatās gandrīz vienādi; mātītēm astes ir nedaudz īsākas un zilās spalvas mazāk košas.[2]

Uvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baltrīkles žagatsīļi veido nelielus ģimenes barus

Baltrīkles žagatsīlis ir nometnieks, lai gan tēviņi, sasnieguši dzimumbriedumu, klejo nelielus attālumus, lai atrastu savu teritoriju.[2]

Barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baltrīkles žagatsīlis ir visēdājs. Tas barojas ar dažādiem kukaiņiem un citiem bezmugurkaulniekiem, vardēm, ķirzakām, olām un putnēniem, sēklām, augļiem un graudiem, kā arī sūc nektāru no balsa koka ziediem.[2] Jaunie putni paliek kopā ar vecākiem vairākus gadus līdz iemācās patstāvīgi sameklēt barību.[4]

Ligzdošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baltrīkles žagatsīļiem ir kompleksa un īpatnēja sociālā struktūra. Mātītes ir nometnieces, bet tēviņi pēc 2 gadiem pamet dzimto teritoiju. Katrā barā ir dominējošais pāris. Riesta laikā sapārojas dominējošais pāris, un tēviņi, kas nav atraduši savu mātīšu baru, migrē no viena bara pie otra, sapārojoties gan ar dominējošo mātīti, gan ar pārējām mātītēm.[5] Ģimenes bars kooperējas ne tikai putnēnu izbarošanā, bet arī olu dēšanā.[6] Lai arī mātītes bara teritorijā būvē sekundāras nozīmes ligzdas, olas tās dēj dominantās mātītes ligzdā.[5] Šāda veida sadarbība ir ļoti neparasts uzvedības modelis starp putniem. Šajā paplašinātajā ģimenē ir arī indivīdi, kas tikai palīdz barot jaunos putnēnus.[7]


Klasifikācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baltrīkles žagatsīlim ir 3 pasugas:[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]