Baltu ciltis (filma)

Vikipēdijas lapa
Baltu ciltis
Filmas plakāts
Žanrs populārzinātniska dokumentālā filma
Režisors
Producents Dace Siatkovska
Kristele Pudāne
Toms Palmens (Thom Palmen)[1]
Scenārija autors
Galvenajās
lomās
Mūzika Kaspars Bārbals[1]
Operators
Montāža Gunta Ikere[1]
Studija Tritone Studio[1]
Izdošana
  • 2018. gada 16. maijs[3]
Ilgums 90 minūtes[1]
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Valoda latviešu
IMDb profils

"Baltu ciltis: Eiropas pēdējie pagāni" ir Raita Ābeles un Laura Ābeles režisēta Latvijas 2018. gada populārzinātniska dokumentālā filma par 13. gadsimta baltiem — kuršiem, latgaļiem, sēļiem, zemgaļiem, prūšiem (jātvingiem un galindiem), augštaišiem un žemaišiem, kā arī Baltijas somiem — lībiešiem un Sāmsalas igauņiem, kuru apdzīvotās zemes apceļo tirgotājs Larss no Dānijas. Filma veidota no vēsturiskajām rekonstrukcijām, inscenējumiem un datoranimācijas.[1]

Filma saņēma Lielā Kristapa balvu nominācijā "Labākais grima mākslinieks".[4]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Filmas pirmsākumi meklējami 2015. gada īsmetrāžas filmā „Kurši”, pēc kuras tās veidotāji saņēma jautājumus par pārējo latviešus veidojošo baltu cilšu apskatīšanu filmās. 2016. gada jūlijā tika pabeigta filmēšana par sēļiem, pēc kā filmas veidotāji sāka uzņemt daļu par latgaļiem.[5] Filmas pēdējie kadri tika uzņemti 2018. gada marta beigās par 13. gadsimta Rīgu pārveidotajās Siguldas pilsdrupās.[6][7]

2018. gada 27. aprīlī tika publicēts filmas treileris,[2][8][9][10][11] bet 2018. gada 16. maijā Splendid Palace notika filmas pirmizrāde.[3][12] 2018. gada 11. novembrī LTV notika filmas televīzijas pirmizrāde.[13][14]

Personāls[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vēsturiskās precizitātes nodrošināšanai filmā par konsultantiem piesaistīts latviešu vēsturnieks un arheologs Juris Urtāns,[2] poļu arheologs Tomašs Novakievičs (Tomasz Nowakiewicz),[1] vēsturnieks Gundars Kalniņš un daudzi citi vēsturnieki, eksperimentālie arheologi, rekonstruktori un baltu mitoloģijas speciālisti no Latvijas un citām Eiropas valstīm, jo īpaši Skandināvijas.[2] Filmas zinātniskos tekstus ierunāja Jaunā Rīgas teātra aktieri Guna Zariņa un Kaspars Znotiņš.[15] Galveno varoni Larsu atveido aktieris Kaspars Aniņš, bet vēl filmā piedalās vairāk nekā 500 brīvprātīgo un vēstures rekonstruktoru klubu dalībnieku[15] no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas.[2] Filmas māksliniece ir Zanda Zeidaka, ilustrācijas un animācijas veidojis Kao Vjets Ngujens.[16]

Atsauksmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Filmu ļoti atzinīgi novērtēja režisore Marta Elīna Martinsone, kas to nosauca par „izcili vērtīgu filmu, kas var lepoties ar pamatīgu faktoloģisku bāzi, kā arī neaizmirst izklaidēt”, norādot uz „ideālu līdzsvaru starp galvenā varoņa piedzīvojumu līniju un vēsturiski izglītojošo pusi”.[17] Arheologs Artūrs Tomsons savukārt norādīja uz viņaprāt nedaudz pārspīlēto mākslīgo un piezīmēto asiņu un palēninājuma lietojumu, kā arī atsevišķām bruņojuma dīvainībām un dažiem pēc viņa domām diskutējamiem apgalvojumiem, bet uzteica filmas veidotāji drosmi pievērsties baltu cilšu mitoloģiskajiem priekšstatiem, īpaši Vasaras saulgriežiem, kuriem veltītā filmas daļa „ievelk nemanot” un beigās atzina, ka „kopumā filma paņem savā varā jau pirmajās minūtēs, specefekti un grafika veiksmīgi notušē negludumus”.[18]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,00 1,01 1,02 1,03 1,04 1,05 1,06 1,07 1,08 1,09 «Baltu ciltis». Nacionālais Kino centrs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 3. Februāris. Skatīts: 2018. gada 15. februārī.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 «Simtgades filma „Baltu ciltis” publisko treileri». Nacionālais Kino centrs. 2018. gada 27. aprīlis. Skatīts: 2018. gada 27. aprīlī.
  3. 3,0 3,1 «Filmu „Baltu ciltis” redzēsim jau 16. maijā». Dienas Ziņas. Vidzemes televīzija. Latvijas Sabiedriskais medijs. 2018. gada 1. aprīlis. Skatīts: 2018. gada 12. martā.
  4. «Paziņoti Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” laureāti». lielaiskristaps.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 16. novembrī. Skatīts: 2018. gada 13. novembrī.
  5. «Brāļi Ābeles pabeiguši filmas „Baltu ciltis” daļu par sēļiem». Kultūras Ziņas. LTV. Latvijas Sabiedriskais medijs. Skatīts: 2018. gada 12. martā.
  6. «Noslēdzas filmas „Baltu ciltis” filmēšana». Dienas Ziņas. LTV. Latvijas Sabiedriskais medijs. Skatīts: 2018. gada 12. martā.
  7. «Siguldas pilsdrupas pārtop 13. gs. Rīgā — „Baltu ciltis” pēdējais filmēšanas posms». Latvijas Avīze. 2018. gada 2. aprīlis. Skatīts: 2018. gada 2. aprīlī.
  8. «Noskaties: Filmas „Baltu ciltis” veidotāji publisko treileri». Latvijas Avīze. 2018. gada 27. aprīlis. Skatīts: 2018. gada 27. aprīlī.
  9. «Noskaties! Publicēts brāļu Ābeļu dokumentālās drāmas 'Baltu ciltis' treileris». Delfi. 2018. gada 27. aprīlis. Skatīts: 2018. gada 27. aprīlī.
  10. «Publiskots brāļu Ābeļu dokumentālās drāmas Baltu ciltis treileris». Diena. 2018. gada 27. aprīlis. Skatīts: 2018. gada 27. aprīlī.
  11. «Noskaties simtgades filmas „Baltu ciltis” pilno rullīti». tvnet.lv. 2018. gada 27. aprīlis. Skatīts: 2018. gada 27. aprīlī.
  12. «FOTO: Uguns, asinis un daile pagānu filmas pirmizrādē». jauns.lv. 2018. gada 30. maijā. Skatīts: 2018. gada 17. maijā.
  13. «Lāčplēša dienā televīzijas pirmizrāde simtgades filmai „Baltu ciltis”». Latvijas Sabiedriskais medijs. 2018. gada 7. novembris. Skatīts: 2018. gada 11. novembrī.
  14. «LTV bez reklāmas pauzēm demonstrēs filmu „Baltu ciltis”». tvnet.lv. 2018. gada 11. novembris. Skatīts: 2018. gada 11. novembrī.
  15. 15,0 15,1 Sandra Gredzena. «Filma „Baltu ciltis” – pagānu gars mūsdienu latvieša acīm». Valmieras Ziņas, 2018. gada 24. martā. Skatīts: 2018. gada 30. martā.
  16. «Puisis no Vjetnamas atklāj Lāčplēsi no jauna — komiksā!». jauns.lv. 2017. gada 8. septembris. Skatīts: 2018. gada 5. maijā.
  17. «Vēsture stilīgā mērcē: recenzija par filmu „Baltu ciltis”». jauns.lv. 2018. gada 28. maijs. Skatīts: 2018. gada 30. maijā.
  18. Artūrs Tomsons. «Baltu ciltis bez „senlatviešiem”». Kinoraksti.lv, 2018. gada 17. maijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 3. Jūnijs. Skatīts: 2018. gada 30. maijs.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]