Baltu valodas

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Baltu valodas
Ģeogrāfiskā
izplatība:
Ziemeļeiropa
Ģenētiskā
klasifikācija
:
Indoeiropiešu
 Baltu valodas
Atzari:
ISO 639-2: bat


Baltu valodas (lietuviešu, latviešu, prūšu, galindu, jātvingu, un citas valodas) ir indoeiropiešu valodu saimes valodas, kuras lietoja baltu ciltis . Mūsdienās pastāv vairs tikai divas baltu valodas — latviešu un lietuviešu. Baltu valodām radniecīgākās indoeiropiešu valodas ir slāvu valodas un attālākās ģermāņu valodas, kuras izdalījušās no indoeiropiešu pirmvalodas jaunākajā akmens laikmetā, kad tajā runājošās ciltis izveidoja Auklas keramikas kultūru.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Karte ar baltu apdzīvotajām teritorijām.

Baltu pamatvaloda pastāvējusi apmēram no 1500. gada līdz 500. gadam p.m.ē. Ap 500. gadu p. m. ē. rietumbalti nošķīrušies no austrumbaltiem.[1] Senbaltu teritorijas pirms Lielās tautu staigāšanas (5.—9.gs.) bija uz dienvidaustrumiem un austrumiem no Baltijas jūras (tagadējās Polijas piekraste, Kaļiņingradas apgabals (Krievija) — t.s. bijusī Prūsija, Lietuva un daļa Latvijas), tālāk šīs teritorijas sniedzās līdz apmēram Vislas upei (Polijā). Uz austrumiem baltu ciltis apdzīvoja teritorijas jaukto koku mežu un krūmāju zonā līdz pat tagadējai Maskavai.

Par pirmo baltu valodu rakstisko liecību tiek uzskatīta ap 1350. gadu sarakstītā Elbingas prūšu vārdnīca (Elbing-Preussisches Wörterbuch). Būtiski baltu valodu dzīves telpu ietekmēja Ziemeļu krusta kari 13.—14.gs., kuru rezultātā daudzas baltu ciltis tika pakļautas vai izzuda vispār, piemēram, pakāpeniski asimilētie prūši. Kā īpašs izņēmums jāmin lietuvieši, kas saglabāja neatkarību un piedzīvoja pat uzplaukumu, jo jau 13.gs. bija izveidojuši paši savu valsti, vēlāk pieņēma katoļticību un izveidoja savienību ar Poliju (skat. rakstu "Lietuvas vēsture").

Terminu "baltu valodas", kur jūtama sasaiste ar Baltijas jūru, ieviesa vācu valodnieks G.H.F Neselmans (G.H.F. Nesselmann), Kēninsbergas universitātē 1845. gadā nodarbojoties ar izmirušās prūšu valodas pētījumiem.[2]

Salīdzinošais piemērs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latviski: Dievs deva zobus, Dievs dos maizīti.
Latgaliski: Dīvs deve zūbus, Dīvs dūs maizis.
Kursiski: Deivs dave zambųs, Deivs dās gaitkas.
Žemaitiski: Dievs davė dontės, Dievs dous/dūs/dos ė dounas/dūnas/donas.
Lietuviski: Dievas davė dantis, Dievas duos duonos.
Prūsiski: Dēiws dāns Dantins, Dēiws dās Gēitin.
Latīniski: Deus dedit dentes, Deus dabit panem.
Sanskritā: Deivah adadhat dątas; Deivah dat dhānas.
Krieviski: Bog dal zuby, Bog dast hļeb (Бог дал зубы, Бог даст хлеб).
Dāniski: Gud gav tænder, Gud skal give brød.
Norvēģiski: Gud gav tenner, Gud skal gi brød.
Zviedriski: Gud gav tänder, Gud skall ge bröd.

Klasifikācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rietumbaltu Valodas

Austrumbaltu valodas

Baltistikas studijas augstskolās pasaulē[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārpus Latvijas baltu valodu filoloģiju var studēt:

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Baltu valodas] (latviski)
  2. Andress Kasekamps. Baltijas Valstu vēsture. JUMAVA, 2011