Balvu muiža
| Balvu muiža | |
|---|---|
 Balvu muižas kungu māja | |
  Balvu muiža | |
| Iepriekšējie nosaukumi | Bolowsk/Vw.Bolwa |
| Vispārīga informācija | |
| Atrašanās vieta |
Balvi, Balvu novads,  Latvija |
| Koordinātas | 57°07′55″N 27°15′27″E / 57.132059°N 27.257498°EKoordinātas: 57°07′55″N 27°15′27″E / 57.132059°N 27.257498°E |
| Pabeigta | 1760., 1870. -1880. |
| Oficiālais nosaukums: Balvu muižas apbūve | |
| Aizsardzības numurs | 2834 |
| Vērtības grupa | Vietējas nozīmes |
| Tipoloģiskā grupa | Arhitektūra |
| Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 16. decembris |
Balvu muiža (poļu: Bolowsk) bija viena no lielākajām Latgales muižām tagadējā Balvu novada teritorijā. Pēc 1920. gada agrārās reformas Balvu muiža sadalīta 1306 vienībās ar kopplatību 14 602 ha.[1]
Neoklasicisma stilā celtā Balvu muižas kungu māja jeb pils atrodas pie Balvu ezera Balvos. Līdz 2010. gadam tajā atradās Balvu pamatskola, pēc tam Balvu novada Tālākizglītības un cilvēkresursu centrs. Pils zālē otrajā stāvā notikuši kamermūzikas festivāli.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Balvu pusmuiža pirmo reizi minēta 1765. gadā, kad tā piederēja Inflantijas vaivadijas Viļakas trakta vecākā (stārasta) Hilzena sievai Konstancijai. Kad pēc Polijas dalīšanas 1772. gadā Latgali pievienoja Krievijas Impērijai, Balvu muiža kā kroņa muiža nonāca Krievijas ķeizarienes Katrīnas II rīcībā. Viņa Balvu muižu atdeva savam galma padomniekam Ivanam Jelaginam. Pēc viņa nāves 1794. gadā muižu mantoja Jelagina znots Buturļins, kas 1806. gadā to pārdeva Simonam Gorožinskim.
1876. gadā Balvu muižu nopirka Oto fon Tranzē-Rozeneks, kura saimniekošanas laikā pārbūvēja kungu māju neoklasicisma stilā, uzcēla klēti un citas saimniecības ēkas. Ap 1896. gadu Balvu muižu pārdeva Emīlijai Trabotti, bet pēc 1905. gada revolūcijas to pārņēma Krievijas Zemes banka. 1911. gadā muižu nopirka Anna Ščerbatova, kurai muižu atsavināja 1920. gada Latvijas agrārās reformas laikā. Bijušajiem īpašniekiem atstāja nelielu ēkas daļu, bet 1920. gadā pils nodega. Pēc atjaunošanas tajā 1930. gadā iekārtoja Balvu ģimnāziju.
Otrā pasaules kara gados bijušajā muižas pilī atradās vācu kara hospitālis, tajā mirušie karavīri apglabāti kapsētā pie ezera, kas iezīmēta ar piemiņas akmeni un Balto krustu.[2] Pēc tam, kad 1944. gadā vācu karaspēks pili nodedzināja, to atkal atjaunoja un pārbūvēja skolas vajadzībām.
Muižas ēkas un parks[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pēc pārbūvēm muižas kungu māja jeb Balvu pils zaudējusi ieejas kolonnas un vītņveidīgās kāpnītes ēkas aizmugurē. Otrais stāvs, kas senāk bijis tikai vidusdaļā, izbūvēts visā mājas garumā. Starp ēku un Brīvības ielu atrodas apstādījumi, aiz ielas 19. gadsimta 2. pusē bija izveidots plašs augļu dārzs (tagad - Lāča dārzs), ko puslokā ietvēra zemes valnis un lazdu aleja. Dārza centrā atrodas dīķis un neliels paugurs. 1990. gadu sākumā te izveidots atpūtas parks ar 23 laukakmeņu kompozīcijām. Muižas parks atrodas Balvu ezera krastā, tagad tajā uzcelta estrāde. No muižas saimniecības ēkām saglabājusies klēts ampīra stilā. Tajā atradās Balvu tautas nams, pēc Latvijas okupācijas gan cietums, gan NKVD karaspēka mītne. Tagad te atrodas Balvu Novada muzejs.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīcas I. sējuma 1744-21745 slejas. Rīga: 1927.-1928.
- ↑ «Balvu rajona kultūrvēstures datu bāze». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2013. gada 23. aprīlī.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Balvu muiža.
 | Šis ar Latviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |