Bandžo

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Bandžo (angļu banjo<persiešu) ir stīgu strinkšķināminstruments. Radniecīgs ģitārai Ap 17. gs. no Rietumāfrikas ievests ASV. Sākotnēji tam bija tamburīnam līdzīgs rezonatorkorpuss, virsvāks, darināts no ādas (tas piešķir skaņai īpatnēju tembru). Instrumentam bija garš grifs bez iedalījumiem, kas noslēdzās ar galviņu 4-9 stīgas, viena no tām melodijai, pārējās - pavadījuma spēlei. Bandžo skaņa ir asa, tā ātri noklust.

Spēlē ar plektru vai pirkstiem.

Amerikāņu izpildītāji izmantoja bandžo dziesmu pavadījumiem, bet spēlēja arī solo. 19. gs. 30. gados bandžo grifā izveidoja nodalījumus. Sastopami vairāki bandžo paveidi: bandžokulele, bandžomandolīna, bandžoģitāra.