Barselona

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Barselona
Barcelona
—  pilsēta  —
Barcelona
Barcelona
Flag of Barselona
Karogs
Barselona
Ģerbonis
Barselona
Red pog.png
Barselona
Koordinātas: 41°23′N 2°11′E / 41.383°N 2.183°E / 41.383; 2.183Koordinātas: 41°23′N 2°11′E / 41.383°N 2.183°E / 41.383; 2.183
Valsts Karogs: Spānija Spānija
Autonomais novads Karogs: Katalonija Katalonija
Province Barselonas province
Dibināšana kartāgieši pēc leģendas,
ap 15.g p.m.ē. - romieši
Citi
nosaukumi
Colonia Julia Augusta Faventia Paterna Barcino (romiešu laikos)
Barcino (latīņu)
Bartzelona (basku)
Barcelone (franču)
Administrācija
 - Mērs Hordi Hereu i Bohers (Jordi Hereu i Boher)
Platība
 - pilsēta 101,9 km²
 - Pilsēta 803 km²
Augstums vjl 12 m
Iedzīvotāji (2009. gadā)
 - pilsēta 1 621 537
 - blīvums 15 913/km²
 - admin. rob. 4 210 000
 - aglomerācijā 5 000 000
Laika josla CET (UTC+1)
 - Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Pasta indeksi 08001–08080
Tālruņu kods +34 (Spānija) 93 (pilsēta)
Mājaslapa: www.barcelona.cat

Barselona (katalāņu: Barcelona, spāņu: Barcelona, izrunā: [barθeˈlona]) ir pilsēta Spānijas ziemeļaustrumos Vidusjūras krastā. Tas ir Katalonijas administratīvais centrs un novada apdzīvotākā pilsēta; kā arī visas valsts otra apdzīvotākā pilsēta pēc Madrides.[1][2] Galvenais Katalonijas ekonomiskais un kultūras centrs.

Barselona slavena ar savdabīgā arhitekta Antonio Gaudi darbiem.

Pazīstama ar savu futbola komandu FC Barcelona. Netālu no Barselonas atrodas Circuit de CatalunyaFormula 1 Spānijas GP trase.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Leģenda vēsta, ka Barselonu dibinājis kartāgietis, Hannibala tēvs Hamilkars Barka, no kā cēlies pilsētas nosaukums. Tomēr drošas ziņas par pilsētu ir no romiešu laikiem, kad Barselona (toreiz Barcino) ietilpa Hispania Tarraconensis provincē.

5. gadsimtā pilsētu ieņēma vestgoti, bet 8. gadsimta sākumā — mauri.

801. gadā franku karalis Ludvigs Dievbijīgais ieņēma pilsētu un izvēlējās to par no Karolingiem atkarīgās Spāņu markas (Marca Hispanica) galvaspilsētu ar Barselonas grāfu priekšgalā. 985. gadā Al Mansūrs nopostīja pilsētu.

Pamazām Barselonas grāfiste kļuva neatkarīga no franku karaļiem, bet 1137. gadā tā dinastiski apvienojās ar Aragonu un Barselona kļuva par apvienotās valsts ievērojamāko pilsētu līdz 1479. gadā, Aragonas karalim Fernando II apprecot Kastīlijas karalieni Izabellu I, rodas Spānija, un Barselona zaudē daļu no savas ietekmes.

1450. gadā tika dibināta Barselonas universitāte.

Barselona cieta Spānijas mantojuma karā, pēc kura stipri tiek ierobežota katalāņu valodas lietošana.

19. gadsimtā Barselona piedzīvoja rūpniecisko revolūciju, un Katalonija kļuva par rūpnieciski attīstītāko rajonu Spānijā, bet Barselona strauji auga.

20. gadsimta sākumā nostiprinājās katalāņu nacionālisms. Tāpat Barselona kļuva par Spānijas strādnieku kustības centru. Atšķirībā no daudzām citām valstīm, Spānijā strādnieku kustība lielā mērā attīstījās anarhosindikālisma gultnē, un tieši Barselona bija anarhistu centrs.

Spānijas pilsoņu karā (1936—1939) Barselona bija viena no republikāņu galvenajām pilsētām. 1937. gada maijā Barselonā izcēlās ielu kaujas starp sabiedrotajiem — anarhistiem — un komunistiem. No 1937. gada augusta līdz 1938. gada decembrim Barselona bija republikāniskās Spānijas galvaspilsēta, līdz to ieņēma Franko karaspēks.

Pēc Franko režīma beigām Barselona kļuva par populāru tūrisma centru. Kaut arī Franko laikā oficiāli aizliegta, bija novērojama katalāņu valodas vispārēja atdzimšana — pēdējos gadu desmitos tā kļuvusi par Barselonas ikdienas valodu.

1992. gadā Barselonā notika Vasaras Olimpiskās spēles.

Ievērojamas vietas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • La Rambla — slavenākā Barselonas iela
  • La Sagrada Família — Gaudi celta baznīca (nepabeigta)
  • Liceu — Barselonas opera
  • Parc Güell — Gaudi projektēts parks
  • Casa Milà - Gaudi projektēta būve, zināma kā La Pedrera
  • Casa Batlló
  • Palau de la Música Catalana - Barselonas koncerta halle
  • Hospital de Sant Pau - komplekss uzbūvēts laika posmā no 1901.g līdz 1930.g. , katalāņu arhitekta-modernista Lluís Domènech i Montaner projekts.

Cilvēki[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Barselonā dzimuši:

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Demographia: World Urban Areas, March 2010
  2. Urban Audit – Larger Urban Zone (Eurostat). Barcelona.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]