Bauskas novads

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Bauskas novads
Bauskas novads karte.png
Bauskas novads.png
Bauskas novada karogs Bauskas novada ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Centrs: Bauska
Platība: 786,7 km2
Iedzīvotāji (2012): 27 052[1]
Blīvums: 35.7 iedz./km2
Izveidots: 2009. gadā
Domes priekšsēdētājs: Raitis Ābelnieks (Nacionālā apvienība)
Teritoriālās
vienības:
Bauskas pilsēta
Brunavas pagasts
Ceraukstes pagasts
Codes pagasts
Dāviņu pagasts
Gailīšu pagasts
Īslīces pagasts
Mežotnes pagasts
Vecsaules pagasts
Mājaslapa: www.bauska.lv

Bauskas novads ir pašvaldība Zemgales centrālajā daļā; robežojas ar Iecavas novadu, Vecumnieku novadu, Rundāles novadu, Jelgavas novadu, Ozolnieku novadu un Lietuvas Republiku.

Bauskas novads izveidots 2009. gada 1. jūlijā un tajā iekļautas deviņas pašvaldības – Bauskas pilsēta un Brunavas pagasts, Ceraukstes pagasts, Codes pagasts, Dāviņu pagasts, Īslīces pagasts, Gailīšu pagasts, Mežotnes pagasts, Vecsaules pagasts.

80,4% novada teritorijas aizņem lauksaimniecības zeme un 13,8% meži. Novads atrodas Lielupes sateces baseinā ar blīvju upju tīklu. Lielākas upes – Lielupe, Mūsa, Mēmele, Iecava, Īslīce un Ceraukste.

Dome[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bauskas novada domes un administrācijas ēka.

Novada administratīvais centrs ir Bauskas pilsēta. 2009. gada 6. jūnijā notika pirmās Bauskas novada pašvaldības vēlēšanas.

Novada dome sastāv no 17 vēlētiem deputātiem. Izveidotas četras patstāvīgās komitejas – Finanšu; Sociālo un veselības lietu; Vides un attīstības un Izglītības, Kultūras un sporta lietu.[2] Novada administrācijas darbu veic 11 nodaļas. Novada domes pakļautībā ir 8 pagastu pārvaldes, 8 pašvaldības kapitālsabiedrības un 29 iestādes.

Demogrāfija 2011[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2011. gada 1. janvārī novadā dzīvoja 27 826 iedzīvotāji. Iedzīvotāju skaitam novadā ir tendence samazināties par vidēji 0,8% gadā. 36% visu novada iedzīvotāju dzīvoja Bauskā. Vismazāk apdzīvotais bija Dāviņu pagasts ar 875 iedzīvotājiem.

Novadā dzīvoja 76% latviešu, 9% krievu, 7% lietuviešu, 3% baltkrievu, 2% ukraiņu, 1% poļu un 1% citu tautību pārstāvju.

Bauskas novadā atrodas 72 kapsētas, 11 no kurām vairs nav aktīvas. Kapsētu kopējā platība ir nedaudz virs 67,1 ha.[3]

Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Laikā no 2007. līdz 2011. gadam bērnu un jauniešu skaits novadā samazinājās par 16%, no 5942 līdz 5008.

Vispārējās izglītības iestādes: Bauskas Valsts ģimnāzija, Bauskas 2. vidusskola, Īslīces vidusskola, Uzvaras vidusskola, Mežotnes internātvidusskola, Bauskas pilsētas pamatskola, Codes pamatskola, Mežgaļu pamatskola, Mežotnes pamatskola, Griķu pamatskola, Ozolaines pamatskola, Vecsaules pamatskola, Bauskas sākumskola.

Bauskas pilsētas pirmsskolas izglītības iestādes Pasaulīte un Zīlīte.

Darbojas Bauskas novada Bērnu un jaunatnes sporta skola, Bauskas Mākslas skola, Bauskas Mūzikas skola, kā arī Bauskas Bērnu un jauniešu centrs un Sporta centrs Mēmele.

Sadraudzības pilsētas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Hedemora, Zviedrija, no 2003. gada 13. septembra.
  • Pakroja, Lietuva, no 2006. gada 2. novembra.
  • Ripina, Polija, no 2007. gada 5. jūnija.
  • Nahoda, Čehija, no 2010. gada 23. jūlija.
  • Radvilišķi, Lietuva, no 2011. gada 7. maija.
  • Hašūri, Gruzija, no 2011. gada 24. septembra.[4]

Lielākie uzņēmumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Lielzeltiņi, putnu gaļas ražošana.
  • Bauskas alus, alus un bezalkoholisko dzērienu ražošana.
  • Kronis, augļu un dārzeņu pārstrādes uzņēmums.

Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bauskas novada teritorijā atrodas 57 valsts kultūras nozīmes kultūras pieminekļi. Tūrisma objekti – Bauskas vecpilsēta, Bauskas pils muzejs, Mežotnes pils, Bruknas muiža, Bauskas Svētā Gara baznīca, Bauskas rātsnams, Bauskas Novadpētniecības un mākslas muzejs, Rīgas Motormuzeja filiāle, Viļa Plūdoņa memoriālā māja – muzejs Lejnieki.[5]

Bauskas pilsētas bibliotēka darbojas kopš 1922. gada. Pēckara gados izveidots Bauskas novada Kultūras centrs.

Populāras ir auto sacensības autokrosa sporta kompleksā Mūsa ar 20 000 skatītāju vietām, Starptautiskais motociklistu saiets un Kantrī mūzikas festivāls ar 10 000 apmeklētājiem.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]