Bauskas pils

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Bauskas pils (2004).
Bauskas pils (Bauskenburg) sākotnējais izskats 15. gadsimtā.
Skats uz Bauskas pili un pilsētu pāri Mūsai (20. gs. sākuma zīmējums).

Bauskas pils ir viduslaikos celta Livonijas ordeņa pils Bauskā, kas 16. gadsimtā paplašināta Kurzemes un Zemgales hercoga galma vajadzībām. Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis un valsts nozīmes arhitektūras piemineklis[1]. Pils jaunākā daļa ir viens no izcilākajiem manierisma stila arhitektūras pieminekļiem Latvijā, rekonstruēta 2008. gadā.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Livonijas ordenis pēc miera līguma ar Lietuvas dižkunigaitiju 15. gadsimtā ieguva pilnīgu kontroli pār Bauskas apkaimi un sāka Mēmeles un Mūsas satecē veidot nocietinātu pārvaldes centru.

Pils celtniecība tika uzsākta laikaposmā no 1438. gada līdz 1450. gadam Livonijas ordeņa mestra Heindenreiha Finkes no Oferbergas valdīšanas laikā. Par celtniecības gadu tradicionāli uzskata 1443. gadu, kad mestra vēstulē pieminēts pils celtniecības fakts[2]. Pils celtniecībā piedalījās arī voti - somugru tauta - kas pēc pils celtniecības apmetās uz dzīvi Mēmeles krastos un tika dēvēti par krieviņiem. Līdz 16. gadsimta vidum pili pārvaldīja Livonijas ordeņa iecelti Bauskas fogti. No 1536. līdz 1540. gadam Bauskas pilī bija ieslodzīts dzejnieks Burkards Valdiss, kas atdzejoja vācu valodā 150 psalmus un arī komponēja tiem melodijas.[3] 1559. gadā Gothards Ketlers pili ieķīlāja Polijas karalim, 1562. gadā pils nokļuva jaunizveidotās Kurzemes un Zemgales hercogistes īpašumā.

Hercogistes laikā tika uzsākta apjomīga pils pārbūve un bijušās priekšpils vietā tika uzcelta hercoga rezidence, kurā atradās hercogistes kanceleja un uzturējās hercoga galms. Hercogs pilī apmetās jau 1587. gadā un pabeigta tā tika 1596. gadā. Līdz ar pārbūvi tika nojaukts viduslaiku ciemats līdzās pilij. Poļu-zviedru karu laikā 1625. gadā pili ieņēma zviedru karaspēks, 1628. gadā - poļu karaspēks, 1629. gadā to atguva Kurzemes hercogs. 17. gadsimta beigās pēc ilgstošiem kariem pils vairs bija tikai daļēji apdzīvota, pils viduslaiku daļā atradās noliktavas.

Lielā Ziemeļu kara laikā 1701. gadā pili ieņēma zviedru karaspēks un ap pili tika izveidoti spēcīgi zemes nocietinājumi - vieni no izteiksmīgākajiem Latvijas teritorijā. 1706. gadā pili daļēji uzspridzināja krievu karaspēks. 18. gadsimtā pils vairs netika apdzīvota un pamazām pārvērtās drupās. 1874. gadā pils drupas un apkaime kļuva par firsta Līvena ģimenes īpašumu, ap pili tika izveidots ainavu parks.

1930. gados pils viduslaiku tornī tika ierīkots skatu laukums. 1960. gadu beigās tika nolemts pils jaunākajā daļā izveidot novadpētniecības muzeju un tika uzsākta pils rekonstrukcija, kas turpinās vēl tagad. 1990. gadā rekonstruētajās pils telpās tika izvietots Bauskas pils muzejs.

Apraksts[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bauskas pils celta Mūsas un Mēmeles satekas vietā, šaurā, klinšu norobežotā pussalā. Pāri visai pussalai pils priekšā tika izrakts dziļš grāvis, pār kuru veda paceļamais tilts. Pils celtniecībā izmantots vietējais dolomīts, laukakmeņi un ķieģeļi.

Kopējais abu pils daļu izmērs ir 124 x 43 metri. Viduslaiku pils mūru biezums sasniedz 3,5 metrus. Viduslaiku pilij kopā ar priekšpili bija pieci torņi. Lielākajā tornī mūsdienās atrodas skatu laukums, tas ir 22 metrus augsts. Otra stāva līmenī šajā tornī atradās dzīvojamā telpa ar zvaigžņu velvi. Viduslaiku pils korpusi ietvēra iekšpagalmu.

Hercoga laiku pilī tika ietverti divi viduslaiku pils torņi, starp kuriem uzcēla trīs korpusus, kas veidoja jaunu iekšpagalmu. Jaunā pils daļa vairs tik lielā mērā nebija paredzēta aizsardzības nolūkiem, tai drīzāk bija reprezentācijas loma. Raksturīgs hercoga pils elements ir sgrafito stilā veidotais pils apmetums ar iluzoriem, uzzīmētiem kvadriem.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. http://www.mantojums.lv/?lang=lv&cat=576 Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija.
  2. Caune A., Ose I. Latvijas 12. gadsimta beigu - 17. gadsimta vācu piļu leksikons. Rīga, 2004.
  3. Inese Lūsiņa. Kā eņģeļi debesīs Diena 1999. gada 16. jūlijā

Ārējie resursi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

56°24′13″N, 24°10′28″E