Bazilika

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Bazilika.
Svētās Marijas Madžori bazilika, Itālija, Roma (Basilica majoris).
Aglonas bazilika, Latvija, Aglona (Basilica minoris).

Bazilika Romas katoļu baznīcā ir priviliģēta baznīca. Tas ir goda nosaukums, ko tai piešķir Romas pāvests. Parasti tās ir baznīcas, kurās atrodas brīnumdarošas svētbildes, Svēto relikvijas un uz kurām dodas svētceļotāju, lai godinātu un pielūgtu Jēzu Kristu un viņa māti Jaunavu Mariju.

Romas katoļu Baznīcā tiek izšķirti divi baziliku veidi: "Basilica majoris" — lielā bazilika un "Basilica minoris" — mazā bazilika. Abu veidu bazilikas ir baznīcu goda nosaukumi.

"Basilica majoris"— lielās bazilikas ir pasaulē tikai četras un tās visas atrodas Itālijā Romas pilsētā. "Basilica minoris" — mazās bazilikas atrodas dažādās pasaules pilsētās.

Lielās bazilikas, kā arī dažas no mazajām bazilikām savu nosaukumu un privilēģijas ir ieguvušas jau no neatminamiem laikiem, citas mazās bazilikas privilēģijas un titulu iegūst tikai no pāvesta. Dokumenti, kas apliecina baznīcai piešķirto goda titulu un privilēgijas, kas tiek saprastas zem nosaukuma bazilika, ir dekrēts, kuru piešķir Svētā dievišķā kulta un sakramentu kongregācija un bulla, kuru paraksta pāvests. Garīdznieks, kas vada bazilikas darbu, tiek saukts par rektoru.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sākot ar mūsu ēras 4. gadsimtu katoļu lūgšanu vietām sāk būvēt celtnes, kas arhitektoniski atbilst tā laika sabiedriskajām celtnēm — bazilikām, kurās tiek novietoti altāri. No šīm sabiedriskajām celtnēm arī tiek aizgūts nosaukums bazilika. Tāpēc Romas impērijas nākamos gadsimtos pastāv kā sabiedriskās bazilikas, tā arī sakrālās celtnes — bazilikas. Romā pirmās bazilikas kristiešu kulta vajadzībām imperatori neļāva būvēt pilsētas teritorijā, tāpēc tās tika celtas pie pilsētas, vēlāk iegūstot nosaukumu "ārpus mūriem". Atkarībā no tā, kas konstruējis un finansējis bazilikas, tām mēdz nosaukumos pieminēt arī to būvētāju vārdus. Tā, piemēram, imperators Honorijs finansēja Svētā Paula ārpus mūriem bazilikas celtniecību, tāpēc tā tiek saukta par Svētā Paula ārpus mūriem Honorija baziliku, līdzīgi pāvests Libērs finansēja Svētās Marijas Madžori bazilikas celtniecību, tāpēc to mēdz saukt par Libēra baziliku, bet imperators Kontantīns finansēja Svētā Pētera un Svētā Jāņa Laterāna baziliku būvniecību, par to tās mēdz saukt par Konstantīna bazilikām. Līdzīgi citās valstīs, kā, piemēram, Itālijā, Izraēlā, Portugālē, Spānijā un Polijā ir baznīcas, kas nes baziliku nosaukumu jau no seniem laikiem. Visas pārējās bazilikas savu titula nosaukumu no 18. gadsimta beigu posma ir saņēmušas tikai pēc pavesta rīkojuma, pirms tam veicot lielu procedūru darbu.

Bazilikas insignijas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Paviljons ar zvaniņu.
Tintinabula.

Visām bazilikām ir noteiktas divas insignijas: paviljons, tiek dēvets arī par ombrellino, kas vizuāli atgādina saulessarga formu ar sarkanas un dzeltenas krāsas zīda audumu līnijām, kas tiek nests procesijās un atrodas tā attēls bazilikas ģerbonī un tintinabula, kas parasti atrodas pie kora luktas, bet procesijas laikā tiek nesta tās priekšā.

Lielās bazilikas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielās bazilikas jeb "Basilica majoris" ir četras un visas atrodas Romā. Tās ir sekojošas:

Raksturojums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Katru lielo baziliku vada kardināls, kas, saņēmis īpašas privilēģijas no pāvesta, nēsā īpašas insignijas. Katrai bazilikai ir Svētās durvis, kas ir atvērtas svētajā gadā vai jubilejā, kad ir iespējams iegūt atlaidas. Tāpēc arī lielo baziliku ģerbonī tiek attēlotas pārsietas atslēgas, kas atrodas ģerbonī zem paviljona. Bazilikām ir savas kanoniķu un cietumu koledžas. Visu lielo baziliku arhitektūrā ir piecas navas. Tās ir atvērtas apmeklētājiem visu diennakti. Paviljoniem bez mazo baziliku raksturīgajām to sarkanas un dzeltenas krāsas zīda auduma līnijām paviljoni ir arī pārklāti ar zelta krāsas metāliskām līnijām un sarkanu velvetu ar zelta malām. Pie bazilikas galvenā altāra, kas saucas par Pāvesta altāri, upurēt Svēto Misi var tikai pāvests vai kardinals, kuram katru reizi jāiegūst īpaša atļauja no pāvesta. Bazilikas gada dienas svin visas Romas katoļu baznīcas.

Mazās bazilikas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Procesijā ar insignijām.

Mazo baziliku jeb "Basilica minoris" pasaulē ir daudz. Romā tās ir 11, viena mazā bazilika ir arī LatvijāAglonas bazilika. Tikai maza daļa no visam mazajām bazilikām nes savu titulu un bauda savas privilēģijas, lielākā daļa tās ir saņēmusi no pāvesta, kuru vidū ir arī Aglonas bazilika. Lielākoties tās ir svētceļotāju baznīcas.

Titula piešķiršana ir pāvesta ziņā, kurš, pieņemot lēmumu, vadoties no baznīcas pretendentes vecuma, konkrētās arhidiecēzes vai metropolijas virsgana lūguma, kā arī apstākļiem, vai nav nekādu šķēršļu titula piešķiršanai. Bazilika nevar būt katedrāle un otrādi.

Mazo baziliku insignijas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mazajām bazilikām ir trīs insignijas: paviljons, tintinabula vai speciāls zvaniņš un prelāti, atbilstoši kanoniem.

Heraldikas attēli[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]