Baznīcslāvu valoda
Vikipēdijas raksts
| Baznīcslāvu valoda словѣньскыи ѩзыкъ |
||
|---|---|---|
| Valodu lieto: | Austrumeiropa | |
| Valodas izmiršana: | tikai liturģiskā valoda | |
| Valodu saime: | Indoeiropiešu Slāvu Dienvidslāvu Austrumu Baznīcslāvu valoda |
|
| Rakstība: | Glagolica, kirilica | |
| Valodas kodi | ||
| ISO 639-1: | cu | |
| ISO 639-2: | chu | |
| ISO 639-3: | chu | |
| Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. | ||
Baznīcslāvu valoda, saukta arī senslāvu valoda, senbulgāru valoda[1][2][3][4][5] vai senmaķedoniešu valoda[6][7][5] bija senākā literārā slāvu valoda, kas tika attīstīta uz Saloniku reģiona 9. gs. slāvu dialekta pamata. Galveno ieguldījumu valodas attīstībā deva Bizantijas grieķu[8] misionāri Svētie Kirils un Metodijs, kas šajā valodā veica Bībeles un citu rekstu tulkojumus no grieķu valodas. Baznīcslāvu valoda joprojām tiek lietota kā vairāku slāvu tautu pareizticīgo baznīcu liturģiskā valoda.
[izmainīt šo sadaļu] Atsauces
- ↑ "On the relationship of old Church Slavonic to the written language of early Rus'" Horace G. Lunt; Russian Linguistics, Volume 11, Numbers 2-3 / January, 1987
- ↑ Schenker, Alexander (1995), The Dawn of Slavic, Yale University Press, p. 185-186, 189-190. lpp.
- ↑ Lunt, Horace, Old Church Slavonic Grammar, Mouton de Gruyter, pp. 3-4. lpp.
- ↑ Wien, Lysaght (1983), Old Church Slavonic (Old Bulgarian)-Middle Greek-Modern English dictionary, Verlag Bruder Hollinek
- ↑ 5,0 5,1 Benjamin W. Fortson. Indo-European Language and Culture: An Introduction, p. 374
- ↑ R. E. Asher, J. M. Y. Simpson. The Encyclopedia of Language and Linguistics, p. 429
- ↑ Dmitrij Cizevskij. Comparative History of Slavic Literatures, Vanderbilt University Press, (2000) p. 26
- ↑ Dmitrij Cizevskij. Comparative History of Slavic Literatures, Vanderbilt University Press (2000) p. 27
[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites
Baznīcslāvu valodas Vikipēdija, brīvā enciklopēdija
|
|||||||||||||||||
